Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 3 February

Komisija nāk klajā ar pirmo Eiropas Pretkorupcijas ziņojumu

Korupcija vēl joprojām ir problēma Eiropā. Korupcija ietekmē visas ES dalībvalstis, un Eiropas ekonomikai katru gadu tā izmaksā 120 miljardus eiro. Dalībvalstis pēdējo gadu laikā ir veikušas daudz pasākumu, bet sasniegtie rezultāti ir nevienmērīgi, un būtu jādara vēl vairāk, lai novērstu korupciju un sauktu pie atbildības par to. Šie ir daži no tiem secinājumiem, kas izriet no pirmā Eiropas Pretkorupcijas ziņojuma, kuru šodien publicē Eiropas Komisija.

ES Pretkorupcijas ziņojumā ir paskaidrota situācija katrā dalībvalstī – kādi ir izstrādātie pretkorupcijas pasākumi, kuri no tiem ir iedarbīgi, ko varētu uzlabot un kādā veidā to darīt. Valstu ziņojumi angļu un attiecīgo dalībvalstu valodās ir pieejami šajā vietnē: http://ec.europa.eu/anti-corruption-report

Ziņojumā ir redzams, ka gan korupcijas iezīmes, gan tās apmērs, kā arī to pasākumu iedarbīgums, ar kuriem cīnās pret korupciju, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Ziņojums arī parāda, ka korupcijai vajadzētu veltīt daudz vairāk uzmanības visās dalībvalstīs.

To parāda arī Eurobarometer pētījuma rezultāti par eiropiešu attieksmi pret korupciju – šis ziņojums ir publicēts šodien. Dati rāda, ka trīs ceturtdaļas (76 %) eiropiešu domā, ka korupcija ir plaši izplatīta, un vairāk nekā puse (56 %) uzskata, ka korupcijas līmenis viņu valstī pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis. Viens no divpadsmit eiropiešiem (8 %) apgalvo, ka viņš ir pieredzējis korupciju vai bijis liecinieks korupcijas gadījumam pēdējo 12 mēnešu laikā. Eurobarometer rezultāti ir pieejami šeit.

“Korupcija grauj pilsoņu uzticību demokrātiskām iestādēm un tiesiskumam, tā kaitē Eiropas ekonomikai un atņem valstīm nodokļu ieņēmumus, kuri visām valstīm ir ļoti nepieciešami. Dalībvalstis pēdējo gadu laikā cīņā pret korupciju ir paveikušas daudz, bet šīsdienas ziņojumā redzams, ka ar to ne tuvu nepietiek. Ziņojumā ir ieteikumi par to, ko vēl varētu paveikt šai sakarā, un es ceru uz sadarbību ar dalībvalstīm, sekojot šā ziņojuma ieteikumiem,” sacīja ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.

Korupcija ietekmē visas dalībvalstis daudz un dažādos veidos

Dažas no galvenajām tendencēm saistībā ar korupciju visā ES ir šādas.

1. Kontroles mehānismi

Novēršanas politikas pasākumu izmantošana (piemēram, ētikas noteikumi, izpratni veidojoši pasākumi, viegla piekļuve informācijai, par kuru sabiedrībai varētu būt interese). Dalībvalstu vidū ir vērojamas lielas atšķirības attiecībā uz korupcijas novēršanu. Dažās dalībvalstīs efektīva novēršana ir izveidojusi spēcīgu reputāciju par zemu korupcijas līmeni, bet citās dalībvalstīs novēršanas politika ir īstenota nevienmērīgi un tās rezultāti ir ierobežoti.

Ārējās un iekšējās kontroles mehānismi. Daudzās dalībvalstīs publiskās iestādēs (jo īpaši vietējā līmenī) ir vājas un nesaskaņotas iekšējās kontroles procedūras.

Interešu konflikti. Interešu konflikta regulējums ES dalībvalstīs ir atšķirīgs, un mehānismi, lai pārbaudītu ziņojumus par interešu konfliktiem, bieži vien ir nepilnīgi. Sankcijas par noteikumu pārkāpumiem piemēro reti, un tās bieži vien ir vājas.

2. Saukšana pie atbildības un sodi

Krimināltiesību normas, definējot korupciju kā noziedzīgu nodarījumu, lielākoties ir izstrādātas un atbilst Eiropas Padomes, ANO un ES tiesību aktu prasībām. Tomēr noteikumu, kas ietverti Pamatlēmumā 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā, transponēšana dalībvalstu tiesību aktos ir bijusi nevienmērīga.

Tiesībaizsardzības un saukšanas pie atbildības efektivitāte korupcijas gadījumu izmeklēšanā ir ļoti atšķirīga dažādās ES dalībvalstīs. Dažās dalībvalstīs ir redzami lieliski rezultāti. Citās dalībvalstīs sekmīga saukšana pie atbildības ir reti sastopama vai izmeklēšanas ir ilgstošas.

Vairumā dalībvalstu nav korupcijas noziegumu visaptverošas statistikas, tādēļ ir grūti tās salīdzināt un novērtēt. Korupcijas gadījumu izmeklēšanu konkrētās dalībvalstīs traucē procesuāli noteikumi, tostarp noteikumi par politiķu imunitātes atcelšanu.

3. Politiskā dimensija

Politiskā atbildība. Daudzām dalībvalstīm vēl joprojām problēmu sagādā jautājums par integritāti politikā. Piemēram, rīcības kodeksi politiskajās partijās vai vēlētās asamblejās centrālajā vai vietējā līmenī ir reti sastopami, un tie nav pietiekami iedarbīgi.

Politisko partiju finansēšana. Lai gan daudzās dalībvalstīs ir pieņemti stingrāki noteikumi par partiju finansēšanu, vēl joprojām saglabājas nopietni trūkumi. ES reti tiek piemērotas atturošas sankcijas par partiju nelikumīgu finansēšanu.

4. Riska jomas

Dalībvalstīs korupcijas riski parasti ir augstāki reģionālā un vietējā līmenī, kur varas dalīšanas princips un iekšējā kontrole mēdz būt vājāka nekā centrālajā līmenī.

Pilsētu attīstība un būvniecība, kā arī veselības aprūpe ir tās nozares, kurās vairākās dalībvalstīs parasti ir korupcijas riski.

Attiecībā uz valsts uzņēmumu pārraudzību vēl joprojām ir daži trūkumi, kas palielina korupcijas risku šai sakarā.

Sīkā korupcija joprojām ir plaši izplatīta problēma vairs tikai dažās dalībvalstīs.

Publiskais iepirkums – joma, kas pakļauta korupcijas riskam

Ziņojumā ietverta īpaša nodaļa par publisko iepirkumu. Šī ir ļoti svarīga joma ES ekonomikai, jo publiskās struktūras, iepērkot preces, būvdarbus un pakalpojumus, katru gadu tērē apmēram vienu piekto daļu no ES IKP. Tā arī ir joma, kas pakļauta korupcijai.

Ziņojumā ieteikts izstrādāt stingrākus integritātes standartus publiskā iepirkuma jomā un vairākām dalībvalstīm ieteikts uzlabot kontroles mehānismu. Sīkāk izklāstīta informācija un konkrēti ieteikumi par to, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir atrodami attiecīgajos ziņojumos par konkrētām dalībvalstīm.

Vispārīga informācija

ES Pretkorupcijas ziņojumā ietvertas visas 28 dalībvalstis. Ziņojumu veido šādas nodaļas.

Vispārīga nodaļa, kurā sniegts galveno secinājumu kopsavilkums, aprakstot korupcijas tendences visā ES teritorijā un analizējot to, kā dalībvalstis cīnās ar korupciju publiskajā iepirkumā.

28 valstu nodaļas, kurās sniegts ieskats par situāciju korupcijas jomā, norādot jautājumus, kam nepieciešams pievērsties turpmāk, un izceļot labu praksi, kas varētu iedvesmot citas dalībvalstis.

Ziņojumā iekļauti arī divu Eurobarometer aptauju rezultāti par to, kā korupciju uztver Eiropas pilsoņi un uzņēmumi.

Noderīgas saites

ES Pretkorupcijas ziņojums, tai skaitā valstu nodaļas, Eurobarometer aptaujas, faktu lapas un jautājumi un atbildes ir atrodami šajā vietnē: http://ec.europa.eu/anti-corruption-report

Sesīlijas Malmstrēmas tīmekļa vietne.

Sekojiet komisārei Malmstrēmai Twitter.

Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne.

Sekojiet Iekšlietu ģenerāldirektorātam Twitter.

Kontaktinformācija:

Michele Cercone (Tālr. +32 2 298 09 63)

Tove Ernst (Tālr. +32 2 298 67 64)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website