Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 16. jūlijā

Pētījums pirmoreiz sniedz kartē pārskatu par ES skolēnu uztura programmām

Turpinot Eiropas Komisijas centienus palīdzēt samazināt bērnu aptaukošanos, Kopīgais pētījumu centrs (JRC), kas ir Eiropas Komisijas iekšējais zinātniskais dienests, publicējis pirmo visaptverošo ziņojumu par skolēnu uztura programmām Eiropā. Tas liecina, ka Eiropas valstis atzīst skolās piedāvātā uztura lielo ietekmi uz bērnu veselību, attīstību un panākumiem mācībās. Visām pētījumā aptvertajām valstīm (28 dalībvalstīm, kā arī Norvēģijai un Šveicei) ir skolēnu uztura pamatnostādnes, taču tās ievērojami atšķiras. Valstu pasākumi saistībā ar veselīga uztura popularizēšanu skolās sniedzas no norādēm brīvprātīgai ievērošanai, piemēram, attiecībā uz ēdienkartēm un porciju lielumiem, līdz pilnīgiem aizliegumiem, tostarp attiecībā uz reklāmu, tirdzniecības automātiem un ar cukuru saldinātiem dzērieniem.

Obligāto (oranžā krāsā) un brīvprātīgo (zilā krāsā)

valsts skolēnu uztura programmu sadalījums ES 28 dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Šveicē.

ES veselības komisārs Tonio Borgs norāda: “Teju katrs trešais bērns Eiropā cieš vai nu no liekā svara, vai aptaukošanās, un līdz ar to šiem bērniem ir risks saslimt ar tādām slimībām, ko iespējams novērst, piemēram, 2. tipa diabētu. Skolas ir svarīgi partneri mūsu centienos mudināt bērnus apgūt veselīgas ēšanas paradumus, lai viņi varētu uzaugt veseli, gūt labas sekmes mācībās un pilnībā attīstīt savas spējas. Tādēļ šis skolēnu uztura programmu pirmais novērtējums ir būtisks ieguldījums mūsu cīņā pret aptaukošanos.”

Eiropas pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna piebilst: “Šis ziņojums sagatavo augsni Eiropas politikas veidotājiem, pedagogiem un zinātniekiem, kuri varētu pētīt iespējamās saiknes starp skolēnu uztura programmām un sabiedrības veselību, kā arī izvērtēt veselīga uztura paradumu popularizēšanas efektivitāti.”

Konteksts

Šajā ziņojumā aplūkoti jaunākie valstu stratēģiskie dokumenti, kas attiecas uz pamatskolās un vidusskolās piedāvātā uztura standartiem un pamatnostādnēm. Tajā šīs stratēģijas aprakstītas, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, piemēram, atļauto vai aizliegto pārtiku, uzturvielu rādītājiem, ēdnīcu telpām, ēdināšanas pakalpojumiem un reklāmas ierobežojumiem.

Ziņojums arī sniedz pārskatu par situāciju regulējuma jomā, kas ir nozīmīgs solis virzībā uz to, lai novērtētu, kā šādas programmas ietekmē bērnu aptaukošanos.

Daži svarīgākie fakti no ziņojuma:

Vairāk nekā 90 % pētījumā aplūkoto programmu ir iekļauti pārtikas standarti, kas nodrošina sabalansētu ēdienkarti. Tiem seko porciju lieluma ieteikumi (76 %) un uzturvielu standarti pusdienām (65 %).

Ļoti izplatīti ir ierobežojumi vai ieteikumi attiecībā uz dzērienu pieejamību (65–82 %), kuri pārsvarā atbalsta (brīvu) pieeju svaigam dzeramajam ūdenim un īpaši ierobežo vai aizliedz (ar cukuru saldinātos) bezalkoholiskos dzērienus.

Lielākajai daļai valstu galvenie vispārējie mērķi ir bērnu uztura uzlabošana, veselīga uztura un dzīvesveida paradumu mācīšana, kā arī bērnu aptaukošanās samazināšana vai novēršana.

Vairākumā programmu ir saldo našķu un pikanto uzkodu ierobežojumi, sākot no tādiem, kuri atļauj tos atsevišķos gadījumos, un beidzot ar pilnīgiem aizliegumiem.

Skolēnu uztura programmu rezultātu izvērtēšana tiek pieprasīta vai tiek ieteikta 59 % programmu. Visbiežāk tiek izvirzīta prasība vērtēt tādus parametrus kā pārtikas nodrošinājums skolās un to bērnu skaits, kuri ēd skolā.

Uzņemto produktu enerģētiskā vērtība un tauku saturs ir visizplatītākie parametri, kas iekļauti enerģētiskās vērtības/uzturvielu standartos pusdienām (tie izmantoti attiecīgi 65 % un 56 % programmu).

Tirdzniecības automātu pieejamība tiek ierobežota apmēram pusē pētījumā analizēto valstu. Ierobežojošie pasākumi ietver gan tādus, kuros ieteikts piedāvāt veselīgāku pārtiku tirdzniecības automātos, gan tādus, kuros aizliegts piedāvāt tajos neveselīgu pārtiku vai pilnībā aizliegta tirdzniecības automātu atrašanās skolu teritorijās.

Izplatīta prakse ir arī pārtikas reklāmas ierobežojumi neveselīgai pārtikai.

Skolēnu uztura programmu kartes izveidošanā palīdzēja ES Augsta līmeņa grupa pārtikas un fizisko aktivitāšu jautājumos, lai atbalstītu 2007. gada ES stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos, kā arī ES Rīcības plānu bērnu aptaukošanās samazināšanai.

Saites

Saite uz ziņojumu:

https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/mapping-national-school-food-policies-across-eu28-plus-norway-and-switzerland.

Eiropas Komisijas priekšlikums apvienot un nostiprināt skolēnu uztura programmas (IP/14/94).

Kontaktpersonas:

Michael Jennings (+32 2 296 33 88), tviterī: @ECSpokesScience

Monika Wcislo (+32 2 295 56 04)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website