Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 8. jūlijā

Jūras uzraudzība: apvienot spēkus ar dalībvalstīm, lai uzlabotu jūru un okeānu drošību

Eiropas Komisija šodien ir spērusi vēl vienu soli ceļā uz Eiropas jūru efektīvāku un rentablāku uzraudzību. Apvienojot uzraudzības datus no civilajām un militārajām iestādēm, piemēram, krasta apsardzes, jūras kara flotes, satiksmes uzraudzības, vides un piesārņojuma monitoringa, zvejas uzraudzības un robežkontroles iestādēm, ir iespējams izvairīties no darba dublēšanās un gūt ietaupījumus līdz pat 400 miljoniem eiro gadā. Ciešāka sadarbība un datu apmaiņa palīdzētu efektīvāk reaģēt uz tādiem reāllaika notikumiem jūrā kā satiksmes negadījumi, piesārņošanas gadījumi, noziegumi vai drošības apdraudējums. CISE (vienota informācijas apmaiņas vide jūrlietu jomā) mērķis ir apvienot visus attiecīgos dalībniekus un apmainīties ar datiem. CISE ir viens no nesen pieņemtās Eiropas jūras drošības stratēģijas pamatelementiem.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki komentārs ir šāds: "Ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi jūrlietu nozarē var nodrošināt tikai tad, ja mūsu jūras un okeāni ir droši un aizsargāti. CISE mērķis ir nodrošināt, lai visiem jūras uzraudzībā iesaistītajiem dalībniekiem ir pilnīgs priekšstats par visiem notikumiem jūrā. Šādas informācijas apmaiņa ir būtiska, lai izvairītos no datu vākšanas darba dublēšanās, un attiecībā uz patruļkuģu, patruļlidmašīnu, patruļhelikopteru vai satelītu izmantošanu vienos un tajos pašos jūras apgabalos. Šobrīd aptuveni 40 % informācijas tiek vākta vairākas reizes un ieinteresētie lietotāji savstarpēji neapmainās ar 40 %–80 % informācijas. Mēs nevaram atļauties šādi izniekot pūliņus un naudu."

Šodien publicētais Komisijas paziņojums iepazīstina ar pozitīvo progresu, kas ES un valstu mērogā panākts kopš CISE ceļveža izstrādes 2010. gadā, un ar visu šajā jomā iesaistīto dalībnieku spēcīgo apņemšanos. Tajā ierosinātas arī vadlīnijas un prioritātes turpmākai rīcībai gan valsts, gan ES mērogā. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš informācijas apmaiņas turpmākai uzlabošanai, jo īpaši starp civilajām un militārajām iestādēm, lai labāk savstarpēji savienotu esošās jūras uzraudzības sistēmas un padarītu tās sadarbspējīgas. Rezultātā uzlabosies jūras uzraudzības darbību efektivitāte, kvalitāte, reaģētspēja un koordinācija ES ūdeņos, kā arī jebkurā citā ģeogrāfiskajā apgabalā, kas ir ES būtiskās interesēs. Tas palīdzēs veidot drošāku vidi ieguldījumiem jūras nozaru izaugsmē un uzlabot ES pilsoņu labklājību un drošību.

Tuvākajā nākotnē Komisija plāno uzsākt projektu saskaņā ar ES 7. pētniecības pamatprogrammu, lai pārbaudītu Jūrlietu CISE plašos apmēros. Turklāt Komisija kopā ar dalībvalstīm sagatavos rokasgrāmatu, kurā būs iekļauti paraugprakses ieteikumi par to, kā piemērot CISE, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta ar esošajām sistēmām un izmēģinājuma projektiem, piemēram, MARSUNO, Bluemassmed un Cooperation. Komisija arī turpinās atbalstīt pasākumus, lai izstrādātu standartus, kas nodrošinās sistēmu sadarbspēju.

Pamatinformācija

ES valstis veic jūras uzraudzību un turpinās to darīt. Tomēr dažādām uzraudzības iestādēm visā Eiropā nav pietiekama piekļuve citu iestāžu rīcībā esošajai informācijai. Ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību CISE integrēs pašreizējās uzraudzības sistēmas un tīklus un padarīs sistēmas sadarbspējīgas.

Jūras uzraudzības iestāžu savstarpējās informācijas apmaiņas uzlabošana ir viens no galvenajiem ES integrētās jūrlietu politikas stratēģiskajiem mērķiem un jūras drošības stratēģijas pamatelements. Jūru un okeānu drošība ir arī būtiska jūras nozaru izaugsmes programmas daļa, lai radītu izaugsmi un nodarbinātību jūrlietu ekonomikā.

ES ir būtiska interese par jūrlietām Eiropas Savienībā un visā pasaulē, un tai jāspēj adekvāti un efektīvi aizsargāt šīs intereses.

No tās 28 dalībvalstīm 23 ir piekrastes valstis un 26 ir karoga valstis.

ES dalībvalstu pienākums ir kontrolēt piekrasti, kas, neskaitot aizjūras teritorijas un valsts drošības objektus pārējos okeānos, ir vairāk nekā 90 000 kilometrus gara un robežojas ar diviem okeāniem un četrām jūrām. Dalībvalstīs kopā ir vairāk nekā 1200 tirdzniecības ostu; vairāk nekā 8100 dalībvalsts karoga kuģu (bruto tilpība vairāk nekā 500 tonnas); 4300 reģistrētu kuģniecības sabiedrību; 764 lielās ostas un vairāk nekā 3800 ostu iekārtu. Eksistē 80 reģistrēti drošības operatori, kurus izraudzījušās dalībvalstis.

90% no ES ārējās tirdzniecības un 40% no iekšējās tirdzniecības noris, izmantojot jūras pārvadājumus.

Eiropas kuģu īpašnieki pārvalda 30 % pasaules kuģu un 35 % pasaules jūras kravu tilpības, tostarp 55 % konteinerkuģu un 35 % tankkuģu, kas veido 42 % no pasaules jūras tirdzniecības apjoma.

Katru gadu ES ostas izmanto vairāk nekā 400 miljoni pasažieru.

Zem ES dalībvalstu karoga reģistrēto kuģu kopējā tilpība ir 20 % no visas pasaules kuģu tilpības, un vairāk nekā 40 % pasaules flotes kontrolē ES sabiedrības.

Aptuveni 300 publiskās iestādes veic jūras uzraudzības darbības Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs.

Papildu informācija

MEMO/14/467

Paziņojums un papildu informācija: http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/integrated_maritime_surveillance/index_en.htm

Kontaktpersonas:

Helene Banner (+32 2 295 24 07)

Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)

Sabiedrībai: Europe Direct pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e­pastu


Side Bar