Navigation path

Left navigation

Additional tools

Other available languages: EN FR DE DA ES IT SV PT EL ET HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 8. jūlijā

Klimata politika. Komisija tīrās enerģijas projektus finansē no piesārņotāju līdzekļiem

Šodien Eiropas Komisija piešķīra vienu miljardu eiro 19 klimata pārmaiņu apkarošanas projektiem saskaņā ar t.s. NER 300 finansējuma programmas ietvaros izsludināto otro uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Projektu finansējums gūts no emisiju kvotu pārdošanas ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā. Tagad piesārņotāji maksā par jaunu mazoglekļa iniciatīvu radīšanu.

Finansējumu izmantos tādu tehnoloģiju demonstrējumiem, kas vēlāk palīdzēs izvērst ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem visā ES, kā arī oglekļa emisiju uztveršanas un uzglabāšanas risinājumiem. Šodien līdzfinansējumu saņēmušie projekti aptver virkni tehnoloģiju: bioenerģiju, koncentrētu saules enerģiju, ģeotermālo enerģiju, saules fotoelementu enerģiju, vēja enerģiju, jūras enerģiju, viedos tīklus un — pirmo reizi — arī oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (carbon capture and storage — CCS).

Konija Hēdegorda, ES klimata politikas komisāre, sacīja: „Ar šiem pirmreizīgajiem projektiem mēs palīdzēsim aizsargāt klimatu un mazināt Eiropas atkarību no enerģijas. Šodien piešķirtais miljards eiro palīdzēs piesaistīt vēl 900 miljonus eiro privātā finansējuma. Tas nozīmē, ka ieguldījumi klimatam labvēlīgās tehnoloģijās Eiropā sasniegs teju 2 miljardus eiro. Tas arī palīdzēs samazināt summas, ko mēs maksājam par enerģiju — pašlaik vairāk nekā miljardu eiro dienā tērējam par importētu fosilo kurināmo."

Stimuls izaugsmei un darbavietām

Pateicoties izvēlētajiem projektiem, ES varēs gadā saražot teju par 8 TWh (teravatstundas) vairāk enerģijas no atjaunojamiem avotiem. Ar šo enerģijas daudzumu pietiktu, lai apmierinātu Kipras un Maltas kopējo gada elektroenerģijas patēriņu. Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekts ļaus piesaistīt 1,8 mlj. tonnu CO2 gadā — tikpat daudz, cik rada miljons automobiļu. Kopā ar 20 projektiem, kam finansējumu piešķīra pirmajā kārtā, NER300 projekti arī radīs vairākus tūkstošus darbavietu gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā.

Pirmreizīgi projekti

Ar šodien piešķirtajiem līdzekļiem tiks līdzfinansēts pirmais NER300 pārrobežu projekts: ģeotermālās spēkstacijas būve pie Francijas un Vācijas robežas netālu no Strasbūras; spēkstacijā plānots ražot gan elektroenerģiju, gan siltumu. Tāpat tiek finansēta arī ģeotermālās spēkstacijas izveide Horvātijā, ES jaunākajā dalībvalstī.

NER300 finansējums tiek piešķirts arī pirmajam liela mēroga CCS projektam ES. Šo projektu īstenos Apvienotajā Karalistē. Tiks izmantota sadedzināšana tīrā skābeklī (oxyfuel), lai piesaistītu 90 % no CO2, kas radies, sadedzinot ogles „Drax” spēkstacijā netālu no Selbijas Jorkšīrā; pēc tam CO2 droši uzglabās glabātuvē Ziemeļu jūrā. Šo tehnoloģiju varētu viegli izmantot ekspluatācijā esošās ogļu spēkstacijās. Finansējumu saņems arī pirmais NE300 saules fotoelementu projekts, ko īstenos Portugālē.

Līdzīgi kā pirmajā kārtā, lielu atbalstu saņems jūras enerģijas un bioenerģijas projekti — šoreiz finansējums piešķirts vēl deviņiem. Pašlaik NER300 ir galvenais ES atbalsta mehānisms jūras enerģijai, nepārtikas bioenerģijai un modernām biodegvielām.

19 projekti tiks īstenoti 12 ES dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Francijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Portugālē, Spānijā un Zviedrijā.

NER 300

NER300 programma savu nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka tai piešķir līdzekļus, kas iegūti, pārdodot 300 miljonus emisiju kvotu no jauno iekārtu rezerves (new entrants' reserve jeb NER), kas tika izveidota ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) trešajam darbības posmam.

Nesenajā paziņojumā „Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” Komisija iezīmēja iespēju izmantot un paplašināt NER300 sistēmu arī klimata un enerģētikas politikas satvarā pēc 2020. gada. Tas varētu būt līdzeklis, kā vēl citus ieņēmumus no ES ETS novirzīt inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju demonstrējumiem rūpniecības un enerģētikas nozarēs.

Pašlaik notiek sabiedriskā apspriešana par šiem jautājumiem. Gaidām viedokļus: http://ec.europa.eu/clima/consultations/articles/0023_en.htm

Plašāka informācija:

http://ec.europa.eu/clima/policies/lowcarbon/ner300/index_en.htm

Sk. arī “Jautājumus un atbildes: MEMO/14/465

Kontaktpersonas:

Presei:

Isaac Valero Ladron (+32 2 296 49 71)

Mirna Bratoz (+32 2 298 72 78)

Informatīvais dienests Europe Direct: tālrunis 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e-pasts


Side Bar