Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 2. jūnijā

Izaugsmes sekmēšana – konkrētām valstīm adresēti ieteikumi 2014. gadā

Brisele, 2014. gada 2. jūnijs – Eiropas Komisija šodien pieņēma virkni ieteikumu ekonomikas politikas jomā atsevišķām dalībvalstīm, lai nostiprinātu atveseļošanos, kas sākās pagājušajā gadā. Ieteikumu pamatā ir katras valsts situācijas detalizēta analīze, un tajos ir sniegti norādījumi par to, kā 2014. — 2015. gadā veicināt izaugsmi, palielināt konkurētspēju un radīt jaunas darbvietas.

Šogad galvenā uzmanība ir novirzīta no krīzes radītu steidzamu problēmu risināšanas uz to apstākļu stiprināšanu, kas pēckrīzes periodā ir labvēlīgi ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai. Kā daļu no šodien pieņemtā dokumentu kopuma, kas ir ceturtā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada rezultāts, Komisija ir pieņēmusi arī vairākus lēmumus par dalībvalstu publiskā sektora finansēm saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Kopā ņemot, tie veido vērienīgu reformu kopumu ES ekonomikai.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: "Runa ir par to, lai palīdzētu dalībvalstīm pārliecinoši iziet no krīzes un atgriezties pie izaugsmes, un konkrētām dalībvalstīm adresēti ieteikumi ir kompass, kas rāda virzienu. Visā Eiropā veiktie centieni un nestie upuri ir sākuši atmaksāties. Izaugsmes temps pieaug, un, sākot no šā gada, mēs piedzīvosim nodarbinātības līmeņa kāpumu, lai arī tas joprojām būs pieticīgs. Galvenais ES izaicinājums tagad ir politiska rakstura – kā uzturēt vēlmi veikt reformas, ja samazinās krīzes radītais spiediens? Ja politiķi uzņemsies vadošo lomu un izrādīs politisko gribu pabeigt reformas – pat tad, ja tas nebūs populāri –, mēs varēsim panākt straujāku atlabšanu un augstāku dzīves līmeni ikvienam."

Komisijas veiktā analīze liecina, ka pēdējo gadu laikā pastāvīgie politiskie centieni visos līmeņos ir radījuši daudz stabilāku pamatu ES ekonomikai. Tomēr laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam izaugsme joprojām būs nevienmērīga un nestabila, tādēļ reformas ir jāturpina. Raugoties no ilgtermiņa perspektīvas, ES izaugsmes potenciāls joprojām ir neliels – tikai pamazām kritīsies augstais bezdarba līmenis un uzlabosies sarežģītais sociālais stāvoklis, un būs vajadzīgs laiks, lai novērstu investīciju trūkumu.

2014. gada konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

Šogad ieteikumi ir sniegti 26 valstīm (izņemot Grieķiju un Kipru, kuras īsteno ekonomikas korekciju programmas). Tajos atspoguļots progress, kas panākts kopš 2013. gada ieteikumu sniegšanas un kā rezultātā ir gūti šādi pozitīvi panākumi.

  1. Ir atsākusies izaugsme, tostarp lielākajā daļā krīzes skarto valstu. Sagaidāms, ka šogad pasliktināsies vienīgi Kipras un Horvātijas ekonomikas stāvoklis, bet 2015. gadā visu ES dalībvalstu ekonomika atkal plauks.

  2. Publiskā sektora finanšu situācija turpina uzlaboties. Sagaidāms, ka ES dalībvalstu kopējais budžeta deficīts 2014. gadā pirmo reizi kopš krīzes būs mazāks par 3 % no IKP. Komisija iesaka Austrijai, Beļģijai, Čehijas Republikai, Dānijai, Nīderlandei un Slovākijai pabeigt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kā rezultātā to valstu skaits, kurās tiek īstenota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, samazināsies līdz 11 (2011. gadā bija 24 šādas valstis).

  3. Reformas visneaizsargātākajās valstīs atmaksājas. Īrijā finanšu palīdzības programma beidzās 2013. gada decembrī, Spānijā – 2014. gada janvārī, bet Portugālē – 2014. gada maijā. Tiek prognozēts, ka 2014. gadā Grieķijā atsāksies izaugsme, bet situācija Kiprā ir stabilizējusies. Pateicoties Latvijas apņēmīgajiem centieniem īstenot ekonomiskās reformas, tā janvārī pievienojās eirozonai.

  4. Notiek līdzsvara atjaunošana, un vairākās valstīs uzlabojas tekošo kontu pozīcijas. 2014. gada martā pirmo reizi kopš brīža, kad tika ieviesta makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, Komisija secināja, ka divās valstīs (Dānijā un Maltā) nelīdzsvarotība vairs nepastāv un ka Spānijas ekonomikas nelīdzsvarotību vairs nevar dēvēt par pārmērīgu.

  5. Tiek prognozēts, ka, sākot no šā gada, nedaudz pieaugs nodarbinātības līmenis un līdz 2015. gadam bezdarba līmenis samazināsies līdz 10,4 %, jo darba tirgus tendences parasti atpaliek no IKP par pusgadu vai vairāk. Vairākās dalībvalstīs, tostarp Spānijā, Portugālē, Itālijā un Francijā, ir ieviestas vērienīgas reformas nolūkā uzlabot darba tirgus izturētspēju.

Tomēr ir jāturpina strukturālas reformas ekonomikas jomā, jo ekonomikas atveseļošanās vēl arvien ir trausla un noris nevienmērīgi. Jo īpaši svarīgi ir šādi pasākumi.

  1. Augstā bezdarba līmeņa, nevienlīdzības un nabadzības problēmas risināšana. Krīzei bija smaga un ilgstoša ietekme uz bezdarba līmeni ES, kas 2013. gadā joprojām bija ārkārtīgi augts — 10,8 % (zemākais līmenis bija Austrijā – 4,9 %, bet augstākais Grieķijā – 27,3 %). Tādēļ ir nepieciešamas turpmākas reformas nodarbinātības politikas jomā, kā arī aptverošākas un efektīvākas izglītības un labklājības sistēmas. Ieteikumos īpaša uzmanība ir veltīta jauniešu bezdarba problēmas risināšanai, jo īpaši, īstenojot garantiju jauniešiem.

  2. Pāreja uz nodarbinātībai labvēlīgāku nodokļu sistēmu. Daudzas valstis krīzes laikā ir izmantojušas nodokļu paaugstināšanu, nevis izdevumu samazinājumus, un nodokļu slogs ir palielinājies. Attiecībā uz publiskā sektora finansēm rīcības iespējas ir ierobežotas, tādēļ daudzos ieteikumos uzmanība pievērsta nodokļu sloga novirzīšanai no darbaspēka uz periodiskākiem nodokļiem, proti, nekustamā īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem, nolūkā stiprināt nodokļu saistību izpildi un apkarot krāpšanu nodokļu jomā.

  3. Privātu ieguldījumu veicināšana. Banku finansējums Itālijā, Grieķijā, Spānijā, Lietuvā, Slovēnijā, Horvātijā un Kiprā joprojām ir grūti pieejams, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ieteikumos norādīts uz nepieciešamību vēl vairāk stabilizēt banku nozari un atbalstīt alternatīvus finansēšanas veidus, piemēram, aizdevumu garantiju shēmas vai uzņēmumu obligācijas.

  4. Ekonomikas konkurētspējas uzlabošana. Panākumi attiecībā uz strukturālajām reformām galvenajās nozarēs joprojām ir nelieli, salīdzinot ar 2013. gadu. Vairākos šā gada ieteikumos pausti mudinājumi veikt turpmākas reformas attiecībā uz pakalpojumu nozari, enerģētikas un transporta infrastruktūru, pētniecības un izstrādes sistēmām un konkurences tiesību aktiem.

  5. Parāda samazināšana. Laika gaitā ir uzkrājies deficīts, tādēļ tiek prognozēts, ka publiskā sektora parāda līmenis šogad sasniegs augstāko līmeni, un tas ir jāsamazina, jo īpaši Beļģijā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Kiprā un Portugālē, kur tas joprojām pārsniedz 100 % no IKP. Attiecībā uz publiskā sektora finansēm problēmu rada ar novecošanu saistīto izmaksu pārvaldība – jo īpaši pensiju un veselības aprūpes jomā – un tādu izdevumu saglabāšana izglītības, pētniecības un inovāciju jomā, kuri veicina izaugsmi.

Lēmumi budžeta jomā

Eiropas Komisija šodien ieteica ES Ministru padomei izbeigt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru sešās valstīs – Austrijā, Beļģijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Nīderlandē un Slovākijā.

Komisija arī publicēja ziņojumu, kurā analizēti iemesli plānotajai un prognozētajai Līgumā noteiktās atsauces vērtības attiecībā uz valsts parādu (60 % no IKP) pārsniegšanai Somijā. Tā secināja, ka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras sākšana nav nepieciešama, jo atsauces vērtības pārsniegšanas cēlonis ir valsts ieguldījumi solidaritātes pasākumos eirozonas valstīs.

Turklāt Komisija secināja, ka divas valstis, proti, Polija un Horvātija, ir veikušas efektīvus pasākumus, reaģējot uz Padomes ieteikumiem, kas šīm valstīm sniegti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros.

Turpmākie pasākumi

Konkrētām valstīm adresētos ieteikumus jūnijā apspriedīs ES valstu līderi un ministri. ES Finanšu ministru padome tos oficiāli pieņems 8. jūlijā. Pēc tam dalībvalstu ziņā būs šo ieteikumu īstenošana, ņemot tos vērā savā valsts budžeta plānošanā un citās attiecīgajās politikas jomās 2015. gadā. Ieteikumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu ES Finanšu ministru padome apspriedīs un pieņems 20. jūnijā.

Vairāk informācijas

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi 2014. gadā: http://ec.europa.eu/europe2020/making-it-happen/country-specific-recommendations/index_lv.htm

Lēmumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu: http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/corrective_arm/index_en.htm

Kontaktpersonas:

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70)

Sarah Collins (+32 2 296 80 76)

Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)

Audrey Augier (+32 2 297 16 07)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website