Navigation path

Left navigation

Additional tools

Klimata un enerģijas mērķi konkurētspējīgai un drošai mazoglekļa ES ekonomikai līdz 2030. gadam

European Commission - IP/14/54   22/01/2014

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 22. janvārī

Klimata un enerģijas mērķi konkurētspējīgai un drošai mazoglekļa ES ekonomikai līdz 2030. gadam

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ES mērogā saistošs mērķis panākt, lai atjaunojamās enerģijas īpatsvars būtu vismaz 27 %, atjaunoti energoefektivitātes politikas mērķi, jauna pārvaldības sistēma un jaunu indikatoru komplekts, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un drošu energosistēmu. Šādi ir atbalsta punkti jaunajam ES klimata un enerģētikas politikas satvaram līdz 2030. gadam, ar ko šodien nāca klajā Eiropas Komisija.

Šis 2030. gada satvars ir pamatots ar enerģijas cenu un izmaksu sīku analīzi, un tas nodrošinās tiesisko noteiktību ieguldītājiem un koordinētu pieeju dalībvalstu vidū, sekmējot jaunu tehnoloģiju izstrādi. Satvars noder, lai stimulētu nepārtrauktu virzību uz mazoglekļa ekonomiku un konkurētspējīgu un drošu energosistēmu, kas nodrošina enerģiju visiem patērētājiem par pieņemamām cenām, paaugstina ES energoapgādes drošību, samazina mūsu atkarību no enerģijas importa un rada jaunas izaugsmes un nodarbinātības iespējas, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz cenām ilgtermiņā.

Paziņojums, kurā izklāstīts 2030. gada satvars, tiks apspriests augstākajā līmenī, jo īpaši Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlamentā. Tam ir pievienots tiesību akta priekšlikums par tirgus stabilitātes rezerves izveidošanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ES ETS) no 2021. gada, lai uzlabotu ES ETS noturību. Ziņojums par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā, kas publicēts vienlaicīgi ar paziņojumu, liecina, ka enerģijas cenu pieaugumu var daļēji mazināt, ja būs izmaksu ziņā efektīva enerģētikas un klimata politika, konkurētspējīgi enerģijas tirgi un uzlabota energoefektivitāte.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Klimata politikai ir būtiska nozīme mūsu planētas nākotnē, savukārt īstena Eiropas enerģētikas politika ir mūsu konkurētspējas atslēga. Šodienas pakete pierāda, ka strādāt ar abiem šiem jautājumiem vienlaikus ir ne tikai iespējams, bet arī vēlams, jo tie abi ir savstarpēji saistīti. ES interesēs ir veidot ekonomiku, kurā netrūkst darbvietu un kura ir efektīvāka, pati ražo nepiesārņojošu enerģiju un nav tik atkarīga no importa enerģijas. Ambiciozs mērķis līdz 2030. gadam par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir visrentablākais risinājums, virzoties uz mazoglekļa ekonomiku. Savukārt mērķis panākt, lai atjaunojamās enerģijas īpatsvars būtu vismaz 27 %, ir nopietns signāls, ka ieguldītājiem ir garantēta stabilitāte, tiek stimulēta ekoloģiski atbildīga nodarbinātība un atbalstīta mūsu energoapgādes drošība.”

Par enerģētiku atbildīgais Komisijas loceklis Ginters Etingers saka: “2030. gada satvars virza ES uz konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku, ieguldījumu stabilitāti un energoapgādes drošību. Mans mērķis ir panākt, lai mājsaimniecības un uzņēmumi vienmēr varētu atļauties enerģiju. 2030. gada satvarā ir ne tikai izvirzīts augsts mērķis rīkoties, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, bet arī atzīts, ka šis mērķis jāsasniedz ar vismazākajām izmaksām. Šī mērķa sasniegšanas pamatā ir iekšējais tirgus, un es turpināšu strādāt, lai tā izveide tiktu pabeigta un varētu izmantot visu tā potenciālu. Pie tā pieder arī atjaunojamās enerģijas politikas "eiropeizācija"."

Par klimata politiku atbildīgā Komisijas locekle Konnija Hēdegorda saka: “Par spīti visiem tiem, kuri apgalvoja, ka Komisija šodien ne ar ko vērienīgu klajā nenāks, mums izdevās pierādīt pretējo. Emisiju samazinājums par 40 % ir Eiropas Savienībai visizdevīgākais mērķis, un tas apliecina, ka mēs izprotam savu globālo atbildību. Un, protams, Eiropai arī turpmāk jāsaglabā spēcīgs uzsvars uz atjaunojamajiem energoresursiem. Tieši tāpēc ir svarīgi, ka Komisija šodien ierosina saistošu ES līmeņa mērķi. Tagad būs jāvienojas par satvara niansēm, bet virziens Eiropas attīstībai nu ir noteikts. Ja visiem pārējiem reģioniem būtu tikpat lielas ambīcijas attiecībā uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, pasaule būtu krietni vien labākā stāvoklī.”

Turpinājumā ir izklāstīti Komisijas noteiktie svarīgākie 2030. gada politikas satvara elementi.

  1. Juridiski saistošs mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Samazināt emisijas par 40 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, ir galvenais elements ES enerģētikas un klimata politikā līdz 2030. gadam, un tas tiks panākts tikai ar iekšējiem pasākumiem vien. ES ETS nozarēs emisiju maksimuma ikgadējais samazinājums tiktu palielināts no tagadējiem 1,74 % līdz 2,2 % pēc 2020. gada. Emisijas nozarēs, kuras neietilpst ES ETS, būtu jāsamazina par 30 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, un šajos centienos taisnīgi piedalītos visas dalībvalstis. Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2014. gada beigām vienoties, ka 2015. gada sākumā starptautiskajās sarunās par jaunu pasaules nolīgumu par klimatu, ko plānots noslēgt Parīzē 2015. gada beigās, ES solīs panākt samazinājumu par 40 %.

  2. Saistošs ES mēroga mērķis attiecībā uz atjaunojamo enerģiju. Pārejā uz konkurētspējīgu, drošu un ilgtspējīgu energosistēmu liela nozīme būs atjaunojamai enerģijai. Pamatā saistošajam mērķim panākt, lai atjaunojamās enerģijas īpatsvars 2030. gadā sasniegtu vismaz 27 %, ir tirgorientēta pieeja un vēlme radīt labvēlīgus apstākļus jaunajām tehnoloģijām; šāds mērķis sniegtu būtiskus ieguvumus attiecībā uz enerģijas tirdzniecības bilanci, vietējo energoresursu aktīvu izmantošanu, nodarbinātību un izaugsmi. ES līmeņa mērķis attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem ir nepieciešams, lai veicinātu nepārtrauktus ieguldījumus šajā nozarē. Tomēr ES tiesību aktos nebūtu paredzēts to atspoguļot valstu mērķos, tādējādi ļaujot dalībvalstīm energosistēmu pārveidot atbilstoši valsts vajadzībām un apstākļiem. Minētā ES mēroga mērķa sasniegšana tiktu nodrošināta ar jauno pārvaldības sistēmu, kuras pamatā ir dalībvalstu plāni šajā jomā (sk. zemāk).

  3. Energoefektivitāte. Lielāka energoefektivitāte palīdzēs visu ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā, un bez tās pāreja uz konkurētspējīgu, drošu un ilgtspējīgu energosistēmu nav iespējama. Energoefektivitātes nozīme 2030. gada satvarā vēl tiks apsvērta, pārskatot energoefektivitātes direktīvu. Pārskatīšanu paredzēts pabeigt vēlāk šī gada laikā, un pēc tam Komisija apsvērs, vai direktīvu ir nepieciešams grozīt. Energoefektivitāte jāiekļauj arī dalībvalstu enerģētikas plānos.

  4. ES ETS reforma. Komisija ierosina nākamā ETS tirdzniecības perioda sākumā 2021. gadā izveidot tirgus stabilitātes rezervi. Rezerve atrisinās emisijas kvotu pārpalikuma problēmu, kas izveidojusies pēdējos gados, un uzlabos sistēmas noturību pret lieliem satricinājumiem, automātiski koriģējot izsolāmo kvotu skaitu. Šādas rezerves izveidi — papildus nesenajam lēmumam atlikt 900 miljonu kvotu izsoli uz 2019.–2020. gadu — atbalsta plašs ieinteresēto personu loks. Saskaņā ar šodien ierosināto tiesību aktu rezerve darbotos vienīgi atbilstoši iepriekš paredzētiem noteikumiem, nepieļaujot ne Komisijas, ne dalībvalstu rīcības brīvību tās izmantošanā.

  1. Uz konkurenci balstīta un droša energoapgāde par pieņemamām cenām. Komisija ierosina svarīgu indikatoru komplektu, ar ko novērtēt laika gaitā paveikto un izveidot faktu bāzi iespējamai politiskai rīcībai. Šie indikatori ir saistīti, piemēram, ar enerģijas cenu atšķirībām salīdzinājumā ar lielākajiem tirdzniecības partneriem, piedāvājuma diversifikāciju un vietējo energoresursu aktīvu izmantošanu, kā arī dalībvalstu starpsavienojumu jaudu. Pateicoties šiem indikatoriem, rīcībpolitika 2030. gada perspektīvā nodrošinās konkurētspējīgu un drošu energosistēmu, kas arī turpmāk būs vērsta uz tirgus integrāciju, piegādes diversifikāciju, konkurences veicināšanu, vietējo energoresursu attīstīšanu, kā arī atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai.

  2. Jauna pārvaldības sistēma. 2030. gada satvarā ir ierosināta jauna pārvaldības sistēma, kuras pamatā būtu dalībvalstu plāni, kā panākt konkurējošu, drošu un ilgtspējīgu energoapgādi. Dalībvalstis šos plānus izstrādās pēc vienotas pieejas, izmantojot sagatavošanā esošos Komisijas norādījumus, tā radot lielāku drošību ieguldītājiem, labāku pārredzamību, saskaņotību, ES koordināciju un pārraudzību. Iteratīvs process starp Komisiju un dalībvalstīm nodrošinās, lai šie plāni būtu pietiekami vērienīgi, kā arī laika gaitā paliktu konsekventi un atbilstīgi prasībām.

Paziņojumam, kurā izklāstīts 2030. gada satvars, ir pievienots ziņojums par enerģijas cenām un izmaksām, kurā ir novērtēti spēcīgākie virzītājspēki un salīdzinātas ES cenas ar tās lielāko tirdzniecības partneru cenām. Gandrīz visās dalībvalstīs kopš 2008. gada ir pieaugušas enerģijas cenas — galvenokārt nodokļu un nodevu dēļ, bet arī augstāku tīkla izmaksu dēļ. Minētajā salīdzinājumā ar starptautiskajiem partneriem ir izceltas pieaugošas cenu atšķirības — īpaši ar ASV gāzes cenām —, kas varētu apdraudēt Eiropas konkurētspēju, it sevišķi energoietilpīgās nozarēs. Tomēr pieaugošās enerģijas cenas var daļēji kompensēt ar rentablu enerģētikas un klimata politiku, konkurētspējīgiem enerģijas tirgiem un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, piemēram, ar energoefektīvāku ražojumu izmantošanu. Eiropas rūpniecības energoefektivitātes uzlabošanā varbūt vajadzēs iet vēl tālāk, paturot prātā fizikālos ierobežojumus, jo arī konkurenti nesnauž un ES uzņēmumi lemj ieguldīt ārvalstīs, lai būtu tuvāk tirgiem, kuri paplašinās. Šie konstatējumi ir izmantoti 2030. gada satvara izstrādē.

Turpmākie pasākumi

Ir iecerēts, ka Eiropadome šo satvaru apsvērs pavasara sanāksmē 20.–21. martā.

Vispārīga informācija

Satvarā ir izmantots spēkā esošais klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums, kurā izvirzīti mērķi līdz 2020. gadam, kā arī Komisijas enerģētikas un konkurētspējīgas mazoglekļa ekonomikas ceļveži līdz 2050. gadam. Paziņojums par 2030. gada politikas satvaru seko Komisijas 2013. gada marta Zaļajai grāmatai, ar kuru sāka plašu sabiedrisko apspriešanu par to, kāds būtu visatbilstošākais tvērums un struktūra klimata un enerģētikas mērķiem 2030. gadam. Šajos dokumentos ir atspoguļots ES mērķis līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tas ir viens no attīstīto valstu uzdevumiem.

Plašāka informācija

Par satvara enerģētiskajiem aspektiem:

http://ec.europa.eu/energy/2030_en.htm

Par satvara klimatiskajiem aspektiem:

http://ec.europa.eu/clima/policies/2030/index_en.htm

Sk. arī:

MEMO/14/39 – Jautājumi un atbildes par ETS tirgus stabilitātes rezervi

MEMO/14/40 – Jautājumi un atbildes par 2030. gada satvaru

MEMO/14/38 – Jautājumi un atbildes par enerģijas cenu pētījumu

Kontaktpersonas:

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70) - Alejandro Ulzurrun (+32 2 295 48 67)

Isaac Valero Ladron (+32 2 296 49 71) - Mirna Bratoz (+32 2 298 72 78)

Sabine Berger (+32 2 299 27 92) - Nicole Bockstaller (+32 2 295 25 89)

Sabiedrībai: “Europe Direct” pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai pa e­pastu


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website