Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 5. maijā

2014. gada pavasara prognoze – izaugsme kļūst plašāka

Eiropas Komisijas pavasara prognoze liecina, ka, kopš pirms gada beidzās recesija, Eiropas Savienības ekonomika turpina atlabt. Reālā IKP izaugsme 2014. gadā Eiropas Savienībā sasniegs 1,6 % un eirozonā 1,2 %, un vēl lielāka izaugsme ir gaidāma 2015. gadā – attiecīgi līdz 2,0 % un 1,7 %. Prognoze balstās uz pieņēmumu, ka dalībvalstis un ES, veicot nepieciešamās korekcijas, īstenos rīcībpolitikas pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass sacīja: “Atlabšanas process ir nostiprinājies. Deficīts ir samazinājies, palielinās ieguldījumu apjoms un, svarīgākais, sāk uzlaboties nodarbinātības situācija. Dalībvalstu un ES pastāvīgie reformu centieni sāk atmaksāties. Šīs nepārtrauktās strukturālās izmaiņas man atgādina tās pamatīgās korekcijas, kuras Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikās tika veiktas 90. gados saistībā ar šo valstu pievienošanos ES, kas notika tieši pirms 10 gadiem. Minēto valstu pieredze rāda, cik svarīgi ir savlaicīgi īstenot strukturālās reformas un turpināt iesākto, neraugoties uz procesa gaitā sastaptajiem šķēršļiem. Balstoties uz šo piemēru, mēs nedrīkstam samazināt savus centienus izveidot eiropiešiem vairāk darbvietu un stiprināt izaugsmes potenciālu.”

Ekonomiskās izaugsmes temps pakāpeniski pieaug

Kopumā gaidāms, ka prognozē ietvertajā laikposmā galvenais izaugsmes virzītājspēks būs iekšzemes pieprasījums. Patēriņa apjomam būtu pakāpeniski jāveicina izaugsme, tā kā zemāka inflācija un darba tirgus stabilizācija sekmē faktiskos ienākumus. Ieguldījumu apjoma pieaugumam būtu jāturpina atbalstīt izaugsmi, atsākoties ieguldījumiem gan iekārtās, gan būvniecībā. Paredzams, ka prognozē ietvertajā laikposmā samazināsies neto eksporta devums.

Šīs augšupejas pakāpeniskais raksturs atbilst iepriekšējiem atlabšanas posmiem, kas sekoja pēc dziļas finanšu krīzes. Kaut arī finansēšanas nosacījumi kopumā joprojām ir labvēlīgi, starp dalībvalstīm un starp dažādu lielumu uzņēmumiem turpina pastāvēt būtiskas atšķirības.

Darba tirgus situācija 2013. gada gaitā sāka uzlaboties, un turpmāk gaidāms, ka tiks radītas jaunas darbvietas, kā arī turpinās samazināties bezdarba līmenis (2015. gadā līdz 10,1 % ES un 11,4 % eirozonā).

Gaidāms, ka inflācija joprojām saglabāsies zema gan ES (1,0 % 2014. gadā, 1,5 % 2015. gadā), gan eirozonā (0,8 % un 1,2 %).

Tekošā konta deficīts neaizsargātākajās dalībvalstīs pēdējos gados ir samazinājies, pastāvīgi pieņemoties spēkā cenu konkurētspējai. Vairāku šo valstu ekonomikās 2014. un 2015. gadā ir gaidāms pārpalikums.

Gaidāms, ka turpinās samazināties valstu budžeta deficīts. Samazinājums 2014. gadam ir prognozēts aptuveni 2½ % apmērā no IKP gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā. Parāda attiecība pret IKP sasniegs gandrīz 90 % Eiropas Savienībā un 96 % eirozonā, iekams nākamgad tā samazināsies.

Lielākais lejupslīdes risks, kas spētu apdraudēt izaugsmes perspektīvas, ir jauns uzticēšanās zudums, ko varētu izraisīt reformu kavēšanās. Turklāt ir pieaugusi neskaidrība attiecībā uz ārējo vidi. Turpretī turpmākas vērienīgas strukturālās reformas varētu izraisīt spēcīgāku atlabšanu nekā iepriekš prognozēts.

Lai gan pašreizējās cenu izmaiņas atspoguļo gan ārējos faktorus, gan notiekošo korekciju procesu, inflācijai eirozonā ilgstoši turoties pavisam zemā līmenī, var rasties apdraudējums. Tomēr, plaša mēroga atlabšanas procesam pakāpeniski pieaugot un nostiprinoties, šis apdraudējums var mazināties.

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2014_spring_forecast_en.htm

Kontaktpersonas:

Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)

Audrey Augier (+32 2 297 16 07)

Sabiedrībai: Europe Direct tālrunis 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e­pasts


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website