Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 21. janvārī

Nodarbinātība un sociālā attīstība: gada pārskats norāda uz nepieciešamību pievērsties ar nodarbinātu personu nabadzību saistītiem riskiem

Ekonomiskās krīzes uzskatāmākās sekas ir būtisks nabadzības pieaugums darbspējīgā vecuma iedzīvotāju vidū. Šobrīd ir vērojams pakāpenisks bezdarba līmeņa samazinājums, taču ar to var nepietikt, lai situācija uzlabotos, īpaši ja turpināsies algu polarizācija, ko galvenokārt izraisa nepilnas slodzes darba pieaugums. Tas ir viens no galvenajiem konstatējumiem 2013. gada pārskatā par nodarbinātību un sociālo attīstību, kurā aplūkota arī sociālo pabalstu pozitīvā ietekme uz iespējamību atgriezties darbā, noturīgas dzimumu nevienlīdzības sekas un ekonomiskās un monetārās savienības sociālā dimensija.

No pārskata izriet, ka darba atrašana var palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības, taču tikai pusē gadījumu: daudz kas atkarīgs no atrastā darba veida, kā arī no mājsaimniecības sastāva un partnera situācijas darba tirgū.

"Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas atgūšanos, kas samazinās ne vien bezdarbu, bet arī nabadzību, mums jāpievērš uzmanība gan darbavietu radīšanai, gan to kvalitātei," uzsvēra nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors.

Bezdarba pabalstu un sociālās palīdzības pozitīvā ietekme

Pārskatā ietvertā analīze liecina, ka, pretēji vispārējai pārliecībai, cilvēki, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu, drīzāk atradīs darbu nekā tie, kuri pabalstus nesaņem (pieņemot, ka citi apstākļi sakrīt). Tas jo īpaši attiecas uz labi izstrādātām pabalstu sistēmām (piemēram, tādām, kurās pabalsta līmenis laika gaitā sarūk), kam papildus paredzēti attiecīgi nosacījumi (piemēram, prasība meklēt darbu). Šādas sistēmas parasti nodrošina labāku prasmju pielāgošanu un līdz ar to palielina iespēju atrast kvalitatīvākus darbus, kas savukārt palīdz cilvēkiem izkļūt no nabadzības.

Pārskatā arī uzsvērts tas, ka atsevišķās valstīs (piem., Bulgārijā un Polijā) ievērojamai bezdarbnieku daļai netiek nodrošināti pamata "drošības tīkli" (bezdarbnieku pabalsti, sociālā palīdzība), un viņi pārsvarā paļaujas uz ģimenes atbalstu vai veic neformālu darbu. Bezdarbniekiem, kas nesaņem bezdarbnieku pabalstu, ir mazākas izredzes atrast darbu, jo viņiem ir mazāka saskare ar pasākumiem, kas veicinātu viņu iesaistīšanu darba tirgū, un viņiem darba meklēšana arī nav priekšnoteikums pabalsta saņemšanai.

Noturīgas atšķirības starp dzimumiem

Lai gan krīzes ietekmē dzimumu nevienlīdzība, ar ko jau izsenis saskārušās sievietes, atsevišķās jomās samazinājās (lielākoties tāpēc, ka krīze visnopietnāk skāra nozares, kurās galvenokārt tiek nodarbināti vīrieši), starp dzimumiem joprojām pastāv atšķirības attiecībā uz dalību darba tirgū, samaksu un nabadzības risku. Turklāt sievietes aizvien kopumā strādā mazāku kopējo stundu skaitu nekā vīrieši, un, pat ja tā ir personīga izvēle, tā jebkurā gadījumā rada ierobežotas karjeras iespējās, zemākas algas, zemākas nākotnes pensijas un neizmantotu cilvēkkapitālu, kas savukārt pazemina ekonomisko izaugsmi un labklājību. Tāpēc atšķirības starp dzimumiem palielina gan ekonomiskās, gan sociālās izmaksas, un, kad vien šo atšķirību pamatā ir sociāli vai institucionāli šķēršļi vai ierobežojumi, tās būtu efektīvi jānovērš.

Attiecībā uz dzimumu atšķirībām saistībā ar nostrādāto stundu skaitu dalībvalstu vidū pastāv vairāki izteikti modeļi: dažviet liela daļa sieviešu strādā, taču ievērojami mazāku stundu skaitu (piemēram, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā un Apvienotajā Karalistē), citur sieviešu līdzdalība darba tirgū ir zemāka, taču nodarbinātās sievietes mēdz strādāt salīdzinoši vairāk stundu (daudzās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, Spānijā, Īrijā). Tikai dažās dalībvalstīs (galvenokārt Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs) sieviešu nodarbinātības līmenis ir augsts un atšķirības nostrādāto stundu ziņā – nelielas. Politiku kopums uzskatāms par efektīvu, ja tajā ietverts vienlīdzīgs darba laiks, plašas elastīgā darba iespējas, iniciatīvas neapmaksāta darba sadalei starp partneriem (pārī) un nodarbināto vajadzībām pielāgoti, pieejami un izmaksu ziņā pieņemami bērnu aprūpes centri ar ilgāku darbalaiku.

EMS sociālā dimensija

Arvien pieaugošās atšķirības makroekonomikas, nodarbinātības un sociālajā jomā aizēno Līgumos izvirzītos ES pamatmērķus, proti, sniegt labumu visiem tās dalībniekiem, veicinot ekonomisko konverģenci, un uzlabot dalībvalstu iedzīvotāju dzīves apstākļus. Jaunākais pārskats liecina, ka pašreizējo atšķirību saknes meklējamas jau pirmajos eiro ieviešanas gados, kad dažu dalībvalstu nelīdzsvarotā izaugsme, kuras pamatā bija uzkrātais parāds, ko sekmēja zemas procentu likmes un nozīmīgs kapitāla pieplūdums, bieži tika saistīta ar nepietiekamu produktivitātes pieaugumu un konkurētspējas problēmām.

Tā kā eirozonā nepastāv valūtas devalvācijas iespēja, tās valstīm, kuras cenšas atgūt izmaksu konkurētspēju, ir jāpaļaujas uz iekšējo devalvāciju (algu un cenu ierobežošana). Tomēr arī šai politikai ir zināmi ierobežojumi un nepilnības (bezdarba pieaugums un sociālās problēmas), un tās iedarbīgumu ietekmē daudzi faktori, piemēram, ekonomikas atvērtība, ārējā pieprasījuma apmērs, kā arī politikas nostādnes un ieguldījumi, kas sekmē ārpusizmaksu konkurētspēju.

Komisija 2013. gada oktobra paziņojumā par EMS sociālo dimensiju (sk. IP/13/893) ierosināja veikt nodarbinātības un sociālās attīstības pastiprinātu uzraudzību. Ilgtermiņā un pēc izmaiņām Līgumos EMS fiskālā kapacitāte ar “amortizācijas funkciju” varētu papildināt esošos politikas koordinēšanas instrumentus.

Plašāka informācija

Jaunumi Nodarbinātības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē

Nodarbinātība un sociālie pētījumi

Lāslo Andora tīmekļa vietne

Lāslo Andora “Twitter” konts

Pierakstieties Eiropas Komisijas bezmaksas jaunumu vēstkopā par nodarbinātību, sociālajām lietām un integrāciju: http://ec.europa.eu/social/e-newsletter.

Kontaktpersonas:

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Cécile Dubois (+32 2 295 18 83)

Uzziņas: Europe Direct pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e-pastu


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website