Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 22. janvārī

Komisija aicina steidzami rīkoties, lai nostiprinātu Eiropas rūpniecību

Eiropas Komisija mudina dalībvalstis atzīt rūpniecības nozīmi darbavietu un izaugsmes radīšanā un konkurētspējas jautājumus saistībā ar rūpniecību iekļaut visās politikas jomās. Tāda ir galvenā doma šodien pieņemtajā paziņojumā “Eiropas rūpniecības renesansei”. Komisija aicina Padomi un Parlamentu pieņemt priekšlikumus par enerģētiku, transportu, kosmosu un digitālās saziņas tīkliem, kā arī ieviest iekšējā tirgus izveides pabeigšanai nepieciešamo likumdošanu un panākt tās izpildi. Turklāt, ieguldot inovācijā, resursu efektīvā izmantošanā, jaunās tehnoloģijās, prasmēs un finansējuma pieejamībā, ir jāīsteno rūpniecības modernizācija. To sekmēs specializētu ES fondu izmantojums. Paziņojums atbalsta Eiropu, kas uzņēmējiem būtu draudzīgāka, pateicoties darbībām, kas vienkāršo tiesisko regulējumu un uzlabo valsts pārvaldes efektivitāti ES, valstu un reģionālā līmenī. Svarīgi jautājumi ir arī vieglāka piekļuve trešo valstu tirgiem, ko nodrošina saskaņoti starptautiskie standarti, atvērts publiskais iepirkums, patentu aizsardzība un ekonomiskā diplomātija.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs Antonio Tajāni: “Eiropai joprojām daudz darāmā, lai sasniegtu savu mērķi un rūpniecības daļa Eiropas IKP sasniegtu 20 %. Tāpēc 2014. gada marta Eiropadomes sanāksmes politiskā darba programmas centrā ir jābūt rūpniecības konkurētspējai. Šodien pieņemtā Komisijas iniciatīva ir nepārprotams signāls, ka steidzama rūpniecības atjaunošana un modernizācija ir obligāta, ja mēs vēlamies radīt jaunas darbvietas. Mums ir nepieciešama nelokāma apņemšanās kā ES, tā valstu līmenī, lai nodrošinātu konsekvenci un izvirzītu prioritātes visiem mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem. Rūpniecības stratēģijai ir jāaptver arī daudzas citas nozares, jo tās arvien vairāk ir savstarpēji saistītas un būtiski ietekmē rūpniecības panākumus.”

Plašāka informācija:

Communication For a European industrial renaissance

MEMO/14/37: Member States need to act to boost European industry

Stipra rūpnieciskā bāze ir izaugsmes un darbvietu priekšnosacījums

ES sāk atgūties no tās vēsturē ilgākās recesijas, kas viennozīmīgi parādīja, cik svarīga ekonomikas pastāvēšanas spējai ir stipra rūpniecība. Rūpniecība Eiropā nepavisam nenozīmē tikai pārstrādes rūpniecību. Runa ir par izejvielu ieguvi, enerģētiku, uzņēmējdarbības pakalpojumiem (piemēram, loģistika), sadzīves pakalpojumiem (piemēram, pēcpārdošanas pakalpojumi attiecībā uz ilglietojuma precēm) un tūrismu. Rūpniecība nodrošina vairāk nekā 80 % ES eksporta, privāto pētījumu un inovāciju. Tas uzskatāmi parāda, ka rūpnieciskās ražošanas nozares nozīme ir daudz lielāka nekā varētu spriest pēc tās daļas IKP. Gandrīz katra ceturtā privātā sektora darbvieta ir rūpniecības nozarē, bieži vien tā ir augsti kvalificēta darbvieta, tajā pašā laikā katra papildu darbvieta ražošanā rada 0,5-2 darbvietas citās nozarēs. Pārstrādes uzņēmumu īpatsvars IKP, kurš 2013. gada vasarā bija 15,1 %, turpinājis samazināties un ir tālu no 20 % mērķa, kuru 2012. gadā Komisija izvirzīja 2020. gadam.

Konkurētspējīga rūpniecība — ES politikas prioritāte

Ņemot vērā to, cik nozīmīgi ir Eiropas pašreizējie nākotnes izaicinājumi, ir vajadzīga Eiropadomes uzmanība, kurai kā visaugstākajam politiskajam līmenim ir jāsniedz pamatnostādnes. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu saskaņotību un visu ES rīcībā esošo instrumentu prioritātes. Eiropas Komisija aicina dalībvalstis atzīt rūpniecības izšķirīgo nozīmi Eiropas konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes stimulēšanā un sistemātiskāk integrēt konkurētspējas jautājumus visās politikas jomās.

Lai atbalstītu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, Komisija uzskata, ka pieņemamas šādas prioritātes:

  • tā kā rūpniecības nozares ieguldījums ES ekonomikas kopējā sniegumā ir nozīmīgs, rīkoties aktīvāk, lai rūpniecības konkurētspējas jautājumus iekļautu visās politikas jomās;

  • maksimāli palielināt iekšējā tirgus potenciālu, attīstot nepieciešamo infrastruktūru, piedāvāt stabilu, vienkāršotu un paredzamu tiesisko regulējumu, kas ir labvēlīgs uzņēmējdarbībai un inovācijai, apvienot kapitāla tirgus, uzlabot iedzīvotājiem mācību un mobilitātes iespējas un pabeigt iekšējā pakalpojumu tirgus izveidi, kas ir svarīgs rūpniecības konkurētspēju veicinošs faktors;

  • veikt pasākumus iekšējā tirgū un starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu enerģijas un izejvielu pieejamību par pieņemamām cenām, kas atspoguļo starptautiskos nosacījumus;

  • lai sekmētu inovāciju, ieguldījumus un rūpniecības nozares atdzimšanu, izmantot Eiropas finansēšanas instrumentus, pamatojoties uz programmu “COSME” un “Apvārsnis 2020”, struktūrfondu (reģionālie fondi vismaz 100 miljardu eiro apmērā) un valstu finansējuma efektīvu apvienojumu;

  • atjaunot reālās ekonomikas normālu kreditēšanu. Šajā sakarībā Eiropas Investīciju bankai būtu jārīkojas stratēģiskāk, novirzot vairāk aizdevumu inovācijas un rūpniecības projektiem. ES būtu jāpievēršas atlikušajām problēmām, ko radījusi finanšu tirgu sadrumstalotība, un jārada apstākļi alternatīvu finansējuma avotu attīstībai;

  • veicināt pakāpenisku ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, lai palielinātu to konkurētspēju un nodrošinātu pasaules tirgu pieejamību labvēlīgos konkurences apstākļos;

  • ir ļoti svarīgi uzlabot rūpniecības konkurētspēju, lai atgrieztos pie izaugsmes un nodarbinātības un tā līdz 2020. gadam panāktu, ka rūpniecības īpatsvars IKP ir 20 %.

Kontaktpersonas:

Carlo Corazza (+32 2 295 17 52) Twitter: @ECspokesCorazza

Sara Tironi (+32 2 299 04 03)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site