Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 4. aprīlī

Romu integrācija: ES programmas pirmie rezultāti

Eiropas Komisijas saskaņota rīcība romu integrāciju ir nelokāmi iekļāvusi politiskajā darba kārtībā visā Eiropā. Šodien publicētais ziņojums par dalībvalstu veikumu saskaņā ar ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām liecina, ka sāk parādīties pirmie uzlabojumi romu dzīves apstākļos.

ES programma, par kuru ES vadītāji vienojās 2001. gadā (IP/11/789), pirmo reizi vēsturē izveidoja konkrētu procesu tās rīcības koordinēšanai, kas attiecas uz romu integrāciju. Pēc diviem gadiem valstu ministri vienbalsīgi pieņēma līdz šim pirmo ES līmeņa juridisko instrumentu saistībā ar romu iekļaušanu un apņēmās ieviest virkni Komisijas ieteikumu, kuru mērķis bija novērst sociālo nevienlīdzību romu un pārējo iedzīvotāju starpā četrās jomās: izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu (IP/13/1226).

Šodien publicētajā Komisijas ziņojumā ir novērtēts progress, kas kopš 2011. gada sasniegts saskaņā ar ES programmu, un sniegti pozitīvi piemēri, kā arī minētas jomas, kurās dalībvalstīm jāturpina veltīt pūles. Lai gan problēmas vēl joprojām saglabājas, uzlabojami ir redzami: vairāk romu bērnu apmeklē pirmsskolas iestādes, aizvien vairāk tiek ieviestas darbaudzināšanas programmas nolūkā palīdzēt romiem atrast darbu, kā arī mediatoru programmas nolūkā pārvarēt atšķirības starp romu kopienām un pārējām kopienām mājokļu jautājumā un piekļuvē veselības aprūpei. Pateicoties jaunajām ES regulām par ES fondu izmantošanu, dalībvalstīm 20 % no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem laikposmā no 2014.gada līdz 2020. gadam ir jāatvēl sociālajai iekļautībai.

“Pirms četriem gadiem romu integrācijas jautājums vairumam dalībvalstu nebija aktuāls. Tagad, pateicoties saskaņotai rīcībai, mēs esam liecinieki pārmaiņām,” teica priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga. “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām bija ievērojams sasniegums, panākot valstu valdību apņemšanos rīkoties augstākajā līmenī, lai uzlabotu romu integrāciju. Protams, vienas dienas laikā mēs nevaram mainīt izstumtības gadsimtus un diskrimināciju, bet, nelokāmi iekļaujot šo jautājumu Eiropas politiskajā darba kārtībā, mēs redzam uzlabojumus. Piemēram, trīs gadu laikā ir palielinājies to romu bērnu skaits, kuri apmeklē pirmsskolas iestādes. Kā nākamo soli es paredzu mērķtiecīgāk izstrādātus noteikumus un īpaši romiem paredzētu finanšu instrumentu – nodrošinot, ka finansējums nokļūst tur, kur tas ir nepieciešams.”

“Lai mainītu atstumto Eiropas romu kopienu dzīvi, mums jānodrošina, ka atbilstoši līdzekļi efektīvi tiek izmantoti romu integrācijas valsts stratēģiju atbalstam. Dalībvalstīm vajadzētu arī ņemt vērā romu integrāciju, izstrādājot izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu politiku,” sacīja nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jautājumu komisārs Lāslo Andors. Šobrīd dalībvalstīm ir jānodrošina, ka romu iekļaušanas jautājums ir prioritārs ES līdzekļu izmantojumā nākamo septiņu gadu finanšu periodā.

Lai gan romu kopienas vēl aizvien saskaras ar nabadzību, sociālo atstumtību un diskrimināciju, šodien publicētajā ziņojumā izklāstīts 28 dalībvalstīs panāktais progress. Galvenie secinājumi:

Izglītība. Ir sasniegts daudz, lai nodrošinātu, ka visi romu bērni iegūst vismaz pamatizglītību, tostarp Somijā pirmsskolas apmeklējumā panākts pieaugums no 2 % līdz 60 %; Ungārijā pieņemts jauns tiesību akts, nosakot divus gadus ilgu obligātu pirmsskolas apmeklējumu visiem bērniem; līdzīgs divus gadus ilgs obligāts pirmsskolas apmeklējums ir arī Bulgārijā; bet Īrijā ir “ceļojošie skolotāji”, kas pārvietojas kopā ar ceļotāju kopienām. Vienlaikus būs jāpieliek lielākas pūles, lai risinātu jautājumu par segregāciju vispārējās izglītības skolās vairākās ES valstīs.

Nodarbinātība. Pēdējo četru gadu laikā ir bijuši centieni uzlabot romu nodarbināmību, bet tie pārāk reti ir bijuši saistīti ar sistemātiskiem pasākumiem, kas būtu mērķtiecīgi paredzēti darba tirgus pieprasījuma pusei, cīnoties ar diskrimināciju un stimulējot darba devējus. Kā dažus daudzsološus piemērus var minēt šādas darbības: Austrijā tiek apmācīti profesionāli padomdevēji, kas sniegtu palīdzību romiem, kuri meklē darbu; Somijā darbojas ES finansēti romu nodarbinātības mediatori; Spānijā ir izveidota programma padomdevējiem darba jautājumos.

Mājokļa jautājums. Dalībvalstis ir centušās veicināt romu iekļaušanu kā divpusēju procesu starp romu un pārējām kopienām, bet visā Eiropas teritorijā ir nepieciešami maza mēroga projekti, lai panāktu rezultātus. Labas prakses piemēri: ir iecelti 38 mediatori mājokļa jautājumos Beļģijā; ir izveidota vietējā darba grupa Berlīnē, Vācijā, ar mērķi panākt, lai romus akceptē kā kaimiņus un integrē kopienā.

Veselības aprūpe. Vairākās valstīs uzmanība ir bijusi koncentrēta uz to, lai uzlabotu visneaizsargātāko romu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp Francijas valdība ir apņēmusies samazināt finanšu šķēršļus veselības aprūpē vai Rumānijas un Spānijas ieguldījums veselības aprūpes mediatoros romu kopienām. Veselības pamataprūpes nodrošināšana dažās dalībvalstīs vēl joprojām ir problēma.

Diskriminācija. Komisijas rīcība ir nodrošinājusi, ka dalībvalstīs ir ieviesta spēcīga juridiskā sistēma cīņai pret diskrimināciju, bet valstīm jāpastiprina centieni šos tiesību aktus īstenot un ieviest praksē (IP/14/27). Šajos centienos būtiskas ir valstu līdztiesības struktūras. Slovākija ir ieviesusi pagaidu pozitīvas darbības pasākumus romiem.

Finansējums. Grūtības sagādā pietiekamu finanšu līdzekļu piešķiršana romu integrācijai. Pirmo reizi 20 % no Eiropas Sociālā fonda pieejamiem līdzekļiem dalībvalstīm savās programmās ir jāvelta sociālajai iekļautībai, atšķirībā no pašreizējā vidējā 15 % rādītāja. Finanšu periodam pēc 2020. gada Komisija pētīs to, kādā veidā turpmāk uzlabot un padarīt efektīvāku finanšu atbalstu romu iekļaušanai, tostarp, piemēram, ar īpašu instrumentu. Papildu piemēri no konkrētām dalībvalstīm ir atrodami valstu faktu lapās.

ES samits par romu jautājumiem

Šis novērtējums tiek publicēts laikā, kad norisinās trešais ES līmeņa samits par romu jautājumiem, kurā vietējā, valstu un ES līmeņa politiķi tiekas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai diskutētu par romu integrācijas panākumiem. Samita mērķis ir uzzināt, kā tiek īstenotas ES programmas rezultātā izstrādātās dalībvalstu iesniegtās ikgadējās valsts stratēģijas attiecībā uz romiem un vai šīs stratēģijas uzlabo romu kopienu dzīvi. Savu viedokli par to, kas ir paveikts līdz šim un kā turpmāk nākotnē uzlabot romu integrāciju, paudīs apmēram 500 pārstāvju no ES iestādēm, valstu valdībām un parlamentiem, starptautiskām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības (tai skaitā romu apvienībām) un vietējām un reģionālām iestādēm. Papildu informācija par samita par romu jautājumiem darba kārtību, tematiem un dalībniekiem ir atrodama šeit: IP/14/317.

Vispārīga informācija

Romu integrācija ir kas vairāk nekā sociālās iekļaušanas jautājums. Tas arī rada pozitīvu ietekmi jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās ir liela romu minoritāte. Romu proporcionālais daudzums starp skolas vecuma bērniem un nākotnes darbaspēkā ir ievērojams un pieaugošs daudzās dalībvalstīs. Efektīva nodarbinātības aktivizācijas politika, kā arī individualizēti un pieejami atbalsta pakalpojumi darba meklētājiem romiem ir ļoti svarīgi, lai romi izmantotu savu cilvēkkapitālu un aktīvi un līdzvērtīgi piedalītos saimnieciskajā un sabiedrības dzīvē.

Romu kopienu sociālā iekļaušana un integrācija ir dalībvalstu un Eiropas Savienības kopīga atbildība. Komisija uzrauga progresu, ko dalībvalstis sasniegušas ar romu integrācijas valsts stratēģijām (IP/11/400, MEMO/11/216). Komisija regulāri sapulcina koordinatoru tīklu, kas atbild par 28 dalībvalstu romu integrācijas valsts stratēģiju pārraudzību, lai apspriestu paveikto un turpmāk darāmo (MEMO/14/107).

Eiropas Komisija 2013. gada ziņojumā aicināja ES dalībvalstis īstenot valstu stratēģijas, lai uzlabotu romu ekonomisko un sociālo integrāciju Eiropā (IP/13/607). Secinājumi tiek izmantoti ikgadējā Eiropas pusgada procesā sociāli ekonomiskās politikas koordinēšanas nolūkā, kā rezultātā ES attiecībā uz romiem var sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus. Šis ikgadējais cikls palīdz nodrošināt, ka romu integrācija nelokāmi un nepārtraukti saglabājas Eiropas dienaskārtībā un ka galvenie politikas virzieni nav pretrunā ar romu iekļaušanas mērķiem. 2013. gadā piecas dalībvalstis (Bulgārija, Čehijas Republika, Rumānija, Slovākija, Ungārija) saņēma konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par romu integrācijas valsts stratēģijām un tieši romiem paredzētu pasākumu integrēšanu.

Dalībvalstīm ir pieejami ES fondi, lai finansētu sociālās integrācijas projektus, tostarp uzlabojot romu integrāciju tādās jomās kā izglītībā, nodarbinātībā, mājokļu jautājumā un veselības aprūpē. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam sociālās iekļaušanas projektiem kopumā bija pieejami apmēram 26,5 miljardi eiro. Jaunajā 2014.–2020. gada finanšu periodā vismaz 80 miljardi eiro ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību tiks piešķirti ieguldījumam cilvēkkapitālā, nodarbinātībā un sociālajā iekļaušanā. Vismaz 20% no Eiropas Sociālā fonda piešķīruma (apmēram 16 miljardi eiro) ir jāpiešķir sociālajai iekļaušanai. Mērķis ir nodrošināt atbilstošus finanšu līdzekļus romu integrācijai. Dalībvalstis atbild par šo fondu pārvaldību. Lai palīdzētu, Komisija ir sniegusi norādes dalībvalstīm par to, kā būtu jāizstrādā valstu darbību programmas ES finansējuma izlietošanai, kā arī projekti romu iekļaušanai; norādes sniegtas nolūkā nodrošināt iekļaujošu pieeju un precīzāk pievērsties romu vajadzībām.

Papildu informācija

MEMO/14/249

Informācija presei: 2014. gada Ziņojums par romu jautājumiem:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/discrimination/news/140404_en.htm

Speech by President Barroso at the European Roma Summit

http://europa.eu/rapid/press-release_SPEECH-14-288_en.htm

Eiropas Komisija – ES un romu jautājumi:

http://ec.europa.eu/justice/discrimination/roma/index_en.htm

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces, ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisāra Lāslo Andora tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/andor/index_en.htm

Sekojiet priekšsēdētāja vietniecei Redingai un komisāram Andoram tviterī:

@VivianeRedingEU @LaszloAndorEU

ES Tieslietu ģenerāldirektorāta tvitera konts: @EU_Justice

Sekojiet samitam par romu jautājumiem tviterī ar #RomaEU

Kontaktinformācija:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Cécile Dubois (+32 2 295 18 83)

Sabiedrībai: Europe Direct tālrunis: 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e­pasts


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website