Navigation path

Left navigation

Additional tools

Komisijas ceļvedis Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finanšu vajadzību risināšanai

European Commission - IP/14/320   27/03/2014

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 27. martā

Komisijas ceļvedis Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finanšu vajadzību risināšanai

Eiropas Komisija šodien pieņēma pasākumu kopumu, lai veicinātu jaunus un atšķirīgus ilgtermiņa finansējuma izmantošanas veidus un atbalstītu Eiropas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes atjaunošanu. Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un 2030. gada klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi būs nepieciešami ievērojami ilgtermiņa ieguldījumi infrastruktūrā, jaunās tehnoloģijās un inovācijā, pētniecībā un izstrādē, kā arī cilvēkkapitālā. Saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu vajadzības pēc ieguldījumiem ES nozīmības transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras tīklos vien tiek lēstas 1 triljona eiro apmērā laikposmam līdz 2020. gadam.

Ekonomikas un finanšu krīze ir ietekmējusi finanšu nozares spēju novirzīt līdzekļus reālajai ekonomikai, jo īpaši ilgtermiņa ieguldījumiem. Eiropa vienmēr ir lielā mērā paļāvusies uz bankām, kuras finansē reālo ekonomiku (bankas nodrošina divas trešdaļas no finansējuma, salīdzinot ar vienu trešdaļu ASV). Tā kā bankas samazina aizņemto līdzekļu īpatsvaru, visām ekonomikas nozarēm ir pieejams mazāks finansējums, piemēram, mazāk nekā viena trešdaļa Nīderlandes un Grieķijas MVU un tikai aptuveni puse no Spānijas un Itālijas MVU saņēma 2013. gadā pieprasīto kredītu summu pilnā apmērā.

Ir svarīgi rīkoties, lai atjaunotu apstākļus ilgtspējīgai izaugsmei un ieguldījumu veikšanai, un daļēji tas nozīmē rast jaunus veidus, kā novirzīt līdzekļus ilgtermiņa ieguldījumiem. Ar Komisijas 2013. gada marta Zaļo grāmatu "Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana” (IP/13/274) tika sāktas plašas debates, saņemot atbildes no visiem ekonomikas segmentiem. Šodien pieņemtais pasākumu kopums ietver paziņojumu par ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu, tiesību akta priekšlikumu par jauniem noteikumiem attiecībā uz aroda pensiju fondiem un paziņojumu par "kolektīvo finansēšanu". Paziņojuma pamatā ir atbildes uz minēto apspriedi un debates tādos starptautiskos forumos kā G 20 un ESAO. Tajā ir noteikti konkrēti pasākumi, kurus ES var veikt, lai sekmētu ilgtermiņa finansēšanu.

Par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgais komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Īstenojot finanšu regulējuma programmu, mūsu mērķi ir bijuši vērienīgi, kas ir devis pozitīvus rezultātus finanšu stabilitātes un uzticības ziņā. Pieaugot ekonomikas atveseļošanās tempam, mums ir jāsaglabā tāds pats vēriens attiecībā uz atbalstu izaugsmei. Eiropai ir lielas ilgtermiņa finansējuma vajadzības, lai finansētu ilgtspējīgu izaugsmi, proti, tādu izaugsmi, kas palielina konkurētspēju un rada darbavietas gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā veidā. Mūsu finanšu sistēmai ir jāatgūst un jāpalielina tās spēja finansēt reālo ekonomiku. Tas attiecas gan uz bankām, gan uz institucionāliem ieguldītājiem, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībām un pensiju fondiem. Tomēr mums ir arī jādažādo finansējuma avoti Eiropā un jāuzlabo pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Esmu pārliecināts, ka šodien iesniegtais pasākumu kopums palīdzēs uzlabot Eiropas kapitāla tirgu spēju novirzīt līdzekļus mūsu ilgtermiņa vajadzībām." Attiecībā uz aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām komisārs Barnjē piebilda: "Sabiedrība visās Eiropas valstīs saskaras ar vienotu problēmu – nodrošināt pensijas, ņemot vērā novecojošo sabiedrību, un veikt ilgtermiņa ieguldījumus nolūkā radīt izaugsmi. Aroda pensiju fondi ir šo divu problēmu krustpunktā. To ilgtermiņa pārvaldībā ir aktīvi vairāk nekā 2,5 triljonu eiro apmērā, un 75 miljonu Eiropas iedzīvotāju vecuma pensijas lielā mērā ir atkarīgas no šiem aktīviem. Šodienas tiesību akta priekšlikums uzlabos šādu fondu pārvaldību un pārredzamību Eiropā, uzlabojot finanšu stabilitāti, kā arī veicinot pārrobežu darbību, lai vēl vairāk attīstītu aroda pensiju fondus kā nozīmīgus ilgtermiņa ieguldītājus."

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns, kura atbildībā ir ES ekonomiskās un monetārās lietas un eiro, sacīja: “Mums ir labāk jāizmanto publiskie līdzekļi, lai maksimāli palielinātu produktīvu ieguldījumu ietekmi uz izaugsmi un darbavietu radīšanu. Tas nozīmē radīt sinerģijas un atvieglināt pieeju finansējumam, lai atjaunotu galveno infrastruktūru. Valstu un ES budžetam, kā arī attīstības bankām un eksporta kredītaģentūrām ir sava nozīme. Lai palīdzētu MVU iegūt vajadzīgos resursus ieguldījumu veikšanai un paplašināšanai, mums ir jāsekmē augstas kvalitātes vērtspapīrošana, lai atvieglinātu tiem pieeju kapitāla tirgus finansējumam."

Priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni piebilda: “Šodien izklāstītās vērienīgās iniciatīvas palīdzēs uzlabot finanšu sistēmas spēju labāk novirzīt līdzekļus ilgtermiņa ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Eiropas virzību uz ilgtspējīgu izaugsmi. Finanšu krīze ir ietekmējusi finanšu nozares spēju novirzīt līdzekļus reālajai ekonomikai. Tieši MVU ir galvenie ieguldītāji ilgtspējīgā izaugsmē, tomēr tiem joprojām ir problemātiski iegūt finansējumu, jo īpaši perifērijas tautsaimniecībās. Šodien izklāstīto iniciatīvu mērķis ir izmantot papildu finanšu līdzekļus reālajai ekonomikai, un tām visām ir kopīgs mērķis — veicināt vienoto tirgu, radot vislabākos apstākļus izaugsmei un konkurētspējai Eiropā.”

Galvenie elementi

Paziņojumā par ilgtermiņa finansējumu izklāstīts konkrētu darbību kopums, ko Komisija veiks, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu (MEMO/14/238). Šodien tiek publiskoti divi no šiem pasākumiem:

  • priekšlikums pārskatīt noteikumus par aroda pensijas fondiem (Direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību – PKUI direktīvas – pārskatīšana), lai atbalstītu nozīmīga ilgtermiņa ieguldītāja veida turpmāku attīstību ES (MEMO/14/239);

  • paziņojumu par "kolektīvo finansēšanu", lai piedāvātu alternatīvas finansēšanas iespējas MVU (MEMO/14/240).

Darbības var sagrupēt sešās galvenajās jomās.

1. Privātu ilgtermiņa finansējuma avotu mobilizēšana: darbībās ietilpst precizēt banku un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības sistēmas saturu tā, lai tiktu atbalstīti ilgtermiņa ieguldījumi reālajā ekonomikā, vairāk mobilizēt personu pensiju ietaupījumus, meklēt veidu, kā sekmēt lielākas ietaupījumu pārrobežu plūsmas, kā arī izskatīt visus "par" un pret" attiecībā uz iespējamu ES ietaupījumu kontu.

Šajā kontekstā šodien publiskotajam tiesību akta priekšlikumam par jauniem noteikumiem attiecībā uz aroda pensiju fondiem (PKUI 2) būtu jāveicina lielāki ilgtermiņa ieguldījumi. Priekšlikumam ir trīs galvenie mērķi:

nodrošināt, ka pensiju shēmu dalībnieki ir pienācīgi aizsargāti pret riskiem;

pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības attiecībā uz aroda pensijām, novēršot šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai;

stiprināt aroda pensiju fondu kapacitāti ieguldīt finanšu aktīvos ar ilgtermiņa ekonomikas raksturojumu un tādējādi atbalstīt izaugsmes finansēšanu reālajā ekonomikā.

2. Publiskā finansējuma labāka izmantošana: sekmēt valsts attīstības banku darbību (valdību veidotas finanšu iestādes, kas sniedz finansējumu ekonomiskās attīstības mērķiem) un veicināt labāku sadarbību starp pastāvošajām valstu eksporta kredītu shēmām (iestādes, kas darbojas kā starpnieces starp valstu valdībām un eksportētājiem, lai izsniegtu eksporta finansējumu). Abām ir svarīga nozīme ilgtermiņa finansēšanas jomā.

3. Eiropas kapitāla tirgu attīstīšana: atvieglināt MVU pieeju kapitāla tirgiem un lielākiem ieguldījumu apjomiem, radīt plūstošu un pārredzamu sekundāro tirgu uzņēmumu obligācijām, atjaunot vērtspapīrošanas tirgus, pienācīgi ņemot vērā riskus, kā arī šādu produktu diferencēto būtību, un uzlabot ES vidi segtajām obligācijām un privātajiem kapitālieguldījumiem.

4. MVU pieejas finansējumam uzlabošana: paziņojumā par ilgtermiņa finansēšanu izklāstītajās darbībās ietilpst uzlabot kredītinformāciju par MVU, atjaunot dialogu starp bankām un MVU un izvērtēt paraugpraksi attiecībā uz palīdzību MVU piekļūt kapitāla tirgiem. Informētības vairošana un informācijas sniegšana par projektiem arī ir viens no galvenajiem elementiem darbībās, kuras ierosinātas šodien pieņemtajā paziņojumā par "kolektīvo finansēšanu", kurā Komisija ierosina:

  • sekmēt nozares paraugpraksi, palielināt informētību un veicināt kvalitātes marķējuma izstrādi;

  • cieši uzraudzīt kolektīvās finansēšanas tirgu un valsts tiesiskā regulējuma attīstību

  • un regulāri izvērtēt, vai ir nepieciešama jebkāda turpmāka ES rīcība, tostarp likumdošanas jomā. Mērķis ir noteikt tos jautājumus, kas, iespējams, būs jārisina, lai atbalstītu "kolektīvās finansēšanas" pieaugumu.

5. Privātā finansējuma piesaistīšana infrastruktūrai, lai izpildītu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus: palielināt informācijas pieejamību par infrastruktūras ieguldījumu plāniem un uzlabot kredītu statistiku attiecībā uz infrastruktūras aizdevumiem.

6. Ilgtspējīgu finanšu plašākā satvara uzlabošana: uzlabot uzņēmumu vadības režīmu attiecībā uz ilgtermiņa finansējumu, piemēram, saistībā ar akcionāru iesaisti (pārskatot Akcionāru tiesību direktīvu – drīzumā paredzēts pieņemt priekšlikumu), darba ņēmēju īpašumtiesībām, ziņošanu par korporatīvo pārvaldību, kā arī vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) jautājumiem.

Papildu informācija

http://ec.europa.eu/internal_market/finances/financing-growth/long-term/index_en.htm

http://ec.europa.eu/internal_market/pensions/directive/index_en.htm

http://ec.europa.eu/internal_market/finances/crowdfunding/index_en.htm

Kontaktpersonas:

Chantal Hughes (+32 2 296 44 50)

Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

Carlo Corazza (+32 2 295 17 52)

Sabiedrībai: "Europe Direct" pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e-pastu:


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website