Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 27. martā

Kaimiņattiecības krustcelēs – izaicinājumiem pilna gada novērtējums

Ikgadējais Eiropas Savienības ziņojums par ES kaimiņattiecību politikas (EKP) īstenošanu atklāj neviendabīgu ainu. Kaut arī 2013. gads dažās ES partnervalstīs bija krīžu gads, ko izraisījusi politiskā nestabilitāte un sarežģīti sociālekonomiskie apstākļi, tomēr Eiropas Savienība ir turpinājusi atbalstīt centienus stiprināt demokrātisko pārvaldību, sekmēt drošību un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību. Vairākās kaimiņattiecību politikas valstīs tika īstenotas nozīmīgas reformas politikā un ekonomikā, savukārt citās valstīs nacionāla un reģionāla mēroga drošības problēmas apdraudēja iepriekšējos gados panāktās demokrātiskās reformas un ekonomikas atlabšanu.

Eiropas Savienība turpināja sadarboties ar tās partneriem

EKP – un visi tās politikas instrumenti – joprojām ir ietvars, kurā ES sadarbojas ar saviem partneriem, lai iedibinātu demokrātiju, stiprinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas attīstību un sekmētu drošību.

ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Ketrinas Eštones un par paplašināšanos un kaimiņattiecību politiku atbildīgā ES komisāra Štefana Files iesniegtajā „ikgadējā EKP ziņojumu kopumā” ir uzsvērts, ka kaimiņattiecību politikas panākumi ir atkarīgi no partnervalstu valdību spējas un apņēmības īstenot reformas.

„Sadarbība ar mūsu kaimiņvalstīm ir absolūta ES prioritāte. Eiropas kaimiņattiecību politika ļauj mums reaģēt uz grūtībām, ar kurām saskaras mūsu partneri, un vienlaikus aizsargāt ES intereses. Šīs politikas mērķis ir novērst un atrisināt konfliktus, un tā sniedz stimulus mūsu kaimiņvalstīm īstenot reformas politikā un ekonomikā,” teica Ketrina Eštone pēc EKP ziņojumu kopuma publicēšanas.

Ziņojumi liecina, ka problēmas, ar kurām saskaras partnervalstis, kļūst aizvien daudzveidīgākas. Tas nozīmē, ka kaimiņattiecību politika ir labāk jāpielāgo katras partnervalsts pašreizējām cerībām un vajadzībām, vienlaikus piedāvājot ilgtermiņa redzējumu par šo valstu ekonomisko integrāciju un politisko asociāciju ar Eiropas Savienību.

ES komisārs Štefans File piebilda: „Pēdējo mēnešu notikumi ir apliecinājuši, ka mūsu kaimiņvalstis vēl aizvien ir reģions, kam jāvelta ES uzmanība un resursi. Joprojām spēcīga ir šo valstu iedzīvotāju vēlme pēc labākas dzīves un galveno cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanas. Kaut arī gatavību veikt reformas nevar uzspiest no ārpuses, tomēr Eiropas Savienībai ir īpaša atbildība, lai atbalstītu tās partnervalstis, kuras mēro grūto un sarežģīto pārejas ceļu uz demokrātiju un iekļaujošāku sabiedrību. Šajā procesā ES politika var darboties kā katalizators, izveidojot tiešus kontaktus cilvēku starpā, atverot iedzīvotājiem ceļošanas un studēšanas iespējas, sekmējot sakaru tīklu veidošanu starp dažādām struktūrām (uzņēmumiem, pētniecības iestādēm, augstskolām, mākslas un kultūras iestādēm u. tml.), kā arī atbalstot pilsonisko sabiedrību.”

Panākumi reformu saistību īstenošanā ir nevienmērīgi

Raugoties uz dienvidiem, ir konstatējams, ka Tunisijā turpinājās demokrātiskās pārejas process, pateicoties iekļaujošam dialogam un par spīti būtiskiem drošības apdraudējumiem. Vienprātīgā jaunas konstitūcijas pieņemšana 2014. gada janvārī bija nozīmīgs solis demokratizācijas procesā. Marokā bija konstatējams joprojām lēns progress, īstenojot 2011. gada konstitucionālajā reformā paredzētās saistības, savukārt pozitīvi ir vērtējamas reformas migrācijas politikas un militāro tiesu jomā. Ēģiptē iemesls bažām vēl aizvien ir politiskā polarizācija, kā arī pulcēšanās brīvības un preses brīvības ierobežošana. Lībija saskaras ar nopietnām un pieaugošām drošības problēmām, kas kavē nacionālā izlīguma procesu un politisko stabilizāciju. Libāna un Jordānija cieš no Sīrijas pilsoņu kara ietekmes uz šo valstu politiskajām, ekonomikas un sociālajām sistēmām, kā rezultātā tiek nopietni apdraudēta abu valstu spēja veikt politiskas un strukturālas reformas. Izraēlieši un palestīnieši atsāka miera sarunas, taču joprojām saskaras ar ievērojamām problēmām.

Attiecībā uz EKP austrumu valstīm jāatzīmē, ka Ukrainā notika izšķirīgas pārmaiņas, kuru iemesls bija spēcīgi sabiedrības protesti (tā dēvētais „Eiromaidans”), atbalstot politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar Eiropas Savienību. ES ir gatava atbalstīt Ukrainu tās centienos sasniegt demokrātisku un labklājīgu nākotni. Šajā saistībā Komisija 2014. gada 5. martā paziņoja par pasākumu kopumu, kas ietver finanšu palīdzību 11 miljardu eiro apmērā, kura paredzēta vairākiem gadiem. 2014. gada 21. martā Briselē tika parakstīta ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma politiskā nodaļa. Moldova un Gruzija guva panākumus politisko un tiesu iestāžu reformu jomā, kā arī saistībā ar reformām, kuru mērķis ir sagatavoties asociācijas nolīgumu īstenošanai. Gruzijā 2013. gada rudenī notikušās vēlēšanas bija otrā demokrātiskā varas maiņa šajā valstī. Armēnija turpināja demokrātiskās reformas, taču nolēma apturēt sagatavošanās darbu asociācijas nolīguma (tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, DCFTA) noslēgšanai un šo nolīgumu neparafēt. Azerbaidžāna turpināja veltīt maz vērības aicinājumiem uzlabot pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Baltkrievija neguva panākumus politisko reformu jomā.

Mobilitātes un migrācijas jomā tika panākts ievērojams progress ar vairumu austrumos atrodošos partnervalstu, savukārt 2013. gada jūnijā tika parakstīta pirmā mobilitātes partnerība ar dienvidu partnervalsti, proti, Maroku, un 2014. gada marta sākumā – ar Tunisiju.

Īstenojot partnerību ar sabiedrību EKP valstīs, Eiropas Savienība pastiprināja sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un palielināja tai sniedzamo atbalstu; pilsoniskajai sabiedrībai joprojām bija būtiska nozīme.

EKP partnervalstīm paredzētā palīdzība 2013. gadā sasniedza augstāko ikgadējo līmeni visā septiņu gadu laikposmā, proti, 2,65 miljardus eiro. Pēc divu gadu sarunām decembrī tika panākta vienošanās par finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un attiecīgajiem tiesību aktiem, tostarp jauno Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI). Neraugoties uz finanšu krīzi, kaimiņattiecībām paredzētais finansējums ir 15,4 miljardi eiro, kas apliecina Eiropas Savienības iesaisti kaimiņattiecību politikā un arī prioritāro nozīmi, kuru ES piešķir kaimiņattiecībām.

Papildu informācija

Paplašināšanās un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāra Štefana Files tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/fule/index_en.htm

Augstās pārstāves un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Ketrinas Eštones tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/ashton/index_en.htm

Eiropas Komisija – Eiropas kaimiņattiecību politika

http://ec.europa.eu/world/enp/index_en.htm

http://www.enpi-info.eu

Kopīgais paziņojums ir pieejams EĀDD tīmekļa vietnē http://eeas.europa.eu/enp/index_en.htm

Ziņojumi par EKP valstīm:

Alžīrija http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-219_en.htm

Armēnija http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-220_en.htm

Azerbaidžāna http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-221_en.htm

Baltkrievija http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-222_en.htm

Ēģipte http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-223_en.htm

Gruzija http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-224_en.htm

Izraēla http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-225_en.htm

Jordānija http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-226_en.htm

Libāna http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-227_en.htm

Lībija http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-228_en.htm

Moldova http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-229_en.htm

Maroka http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-230_fr.htm

Okupētā Palestīnas teritorija http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-231_en.htm

Sīrija http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-232_en.htm

Tunisija http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-233_fr.htm

Ukraina http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-234_en.htm

Kontaktpersonas:

Maja Kocijancic (+32 2 298 65 70)

Michael Mann (+32 2 299 97 80)

Peter Stano (+32 2 295 74 84)

Anca Paduraru (+32 2 296 64 30)

Nabila Massrali (+32 2 296 92 18)

Eamonn Prendergast (+32 2 299 88 51)

Iedzīvotāji var sazināties ar Europe Direct pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai pa e-pastu


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website