Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 24. martā

E–veselības sistēma ES: kāda ir diagnoze?

“Sabiedrības novecošanas dēļ Eiropā trūkst veselības aprūpes darbinieku. Ar digitālās tehnoloģijas palīdzību mēs varam samazināt izmaksas, padarīt pacientu atkal par noteicēju, uzlabot veselības aprūpes efektivitāti un palīdzēt Eiropas iedzīvotājiem ilgāk būt aktīviem sabiedriskajā dzīvē. Mums jātur roka uz pulsa!” saka Nēlī Krusa.

Kāda ir diagnoze?

Eiropā ir veikti divi apsekojumi akūtās aprūpes slimnīcās (tādās, kas sniedz īslaicīgu medicīnisko vai ķirurģisko ārstēšanu un aprūpi) un ģimenes ārstu vidū, kur konstatēja, ka e–veselības rīkus sāk izmantot arvien plašāk. Proti, 2013. gadā tos izmantoja 60 % ģimenes ārstu, — par 50 % vairāk nekā 2007. gadā. Taču ir jādara vēl vairāk.

Nozīmīgākie apsekojumu rezultāti:

visvairāk slimnīcu, kurās ir ieviesta e-veselības sistēma, ir Dānijā (66 %), Igaunijā (63 %), Zviedrijā un Somijā (abās pa 62 %). Pilnīgi valstu dati ir šeit;

e–veselības pakalpojumi joprojām tiek izmantoti lielākoties tradicionālajā reģistrēšanā un ziņošanā, nevis klīniskiem mērķiem, piemēram, konsultāciju sniegšanai internetā (to piedāvā tikai 10 % ģimenes ārstu);

pacientu medicīnisko datu digitalizācijā pirmajā vietā ir Nīderlande (83,2 %), otrajā vietā ir Dānija (80,6 %) un trešajā — Lielbritānija (80,5 %);

diemžēl tikai 9 % Eiropas slimnīcu ļauj pacientiem ar savu slimības vēsturi iepazīties elektroniski, un arī tad lielākoties tikai daļēji;

ieviešot e–veselības sistēmu, slimnīcas un ģimenes ārsti saskaras ar daudziem šķēršļiem, sākot ar vāju sadarbspēju un beidzot ar regulējuma un resursu trūkumu.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa (@NeelieKroesEU) šos rezultātus komentē šādi:

Mums strauji jāmaina mentalitāte veselības aprūpes nozarē. Tas, ka e–veselības sistēmu izmanto seši no 10 ģimenes ārstiem, liecina, ka temperatūra ir sākusi kāpt, bet ir jau laiks drudzim! Tikai 9 % slimnīcu ļauj pacientiem ar savu slimības vēsturi iepazīties elektroniski? Tas nav pieņemami! Es vēlos, lai valdības, augsto tehnoloģiju izgudrotāji, apdrošināšanas sabiedrības, farmācijas uzņēmumi un slimnīcas apvienotu spēkus un veidotu novatorisku un rentablu veselības aprūpes sistēmu, kur pacientam būtu lielāka ietekme un pārredzamība.”

Veselības aizsardzības komisārs Tonio Borgs piebilda: “Ar e–veselības risinājumiem var uzlabot pacientu aprūpi un veselības aprūpes sistēmu efektivitāti. Šajos apsekojumos ir redzams, ka dažas dalībvalstis nepārprotami ir priekšgalā elektronisku recepšu un elektronisku medicīnisko karšu izmantošanā, kas nāk par labu pacientiem, un var dot iedvesmu arī citām valstīm. Es ceru, ka visas dalībvalstis izmantos e–veselības risinājumu potenciālu un šajā jomā sadarbosies, izmantojot mūsu ES e–veselības tīklu.”

Kāpēc vēl kavējas?

Ģimenes ārsti kā ieganstu tam, kāpēc neizmanto e-veselības pakalpojumus vairāk, min atalgojuma trūkumu (79 %), nepietiekamas datorprasmes (72 %), sistēmu sadarbspējas trūkumu (73 %) un to, ka nav regulējuma par konfidencialitāti un privātās dzīves aizsardzību ārstu un pacientu saziņā pa e-pastu (71 %).

Vispārīga informācija

Apsekojumos noteica digitālo rīku un pakalpojumu izmantošanu veselības aprūpē: vai tiek izmantotas un ir pieejamas elektroniskās slimības vēstures, tālmedicīnas pakalpojumi, informācijas apmaiņa starp profesionāļiem u. tml. Ja šos pakalpojumus pilnībā ieviesīs, pacienti būs informētāki, varēs labāk piedalīties savas veselības aprūpē, vieglāk saņemt konsultācijas un ārstēšanu, turklāt valstu veselības aprūpes sistēmas būs efektīvākas.

E-veselības rīki ir a) elektroniskās slimības vēstures, b) medicīniskās informācijas apmaiņa, c) tālmedicīnas pakalpojumi un d) pacientu medicīniskās kartes.

Medicīniskās informācijas apmaiņa

48 % ES slimnīcu ļauj tām nepiederošiem ģimenes ārstiem elektroniski iepazīties ar atsevišķiem medicīnas datiem, un 70 % ES slimnīcu to ļauj citiem aprūpes sniedzējiem. Labākie rādītāji ir Dānijai, Igaunijai, Luksemburgai, Nīderlandei un Zviedrijai (100 % šo valstu akūtās aprūpes slimnīcu elektroniski apmainās ar dažiem medicīniskajiem datiem).

Ģimenes ārsti visai reti izmanto e–receptes un ar pacientiem sazinās pa e–pastu (attiecīgi 32 % un 35 %). E–receptes ir iecienītas trīs valstīs: Igaunijā (100 %), Horvātijā (99 %) un Zviedrijā (97 %), savukārt ārstu un pacientu saziņā e–pastu visbiežāk izmanto Dānijā (100 %), Igaunijā (70 %) un Itālijā (62 %).

Tādu slimnīcu, kuras ar medicīniskajiem datiem elektroniski apmainās ar citās ES valstīs esošiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, Eiropas Savienībā ir mazāk nekā 8 %.

Tālmedicīnas pakalpojumi

Pacientu attālinātu novērošanu, kas samazina vajadzību pacientu hospitalizēt un vienlaikus ļauj drošāk dzīvot neatkarīgu dzīvi, piedāvā tikai 9 % slimnīcu. Mazāk nekā 10 % ģimenes ārstu sniedz konsultācijas internetā, un mazāk nekā 16 % ģimenes ārstu internetā konsultējas ar citiem medicīnas speciālistiem.

Noderīgas saites

Salīdzinošs novērtējums par e–veselības pakalpojumu ieviešanu slimnīcās (2012–2013)

Salīdzinošs novērtējums par e–veselības pakalpojumu ieviešanu ģimenes ārstu praksē (2013)

E–veselība digitalizācijas programmā

Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām

Nēlī Krusas tīmekļa žurnāls par veselības aprūpes pārveidi (kopš 2014. gada janvāra)

Par e–veselību tviterī

Kontaktpersonas

E-pasts: comm-kroes@ec.europa.eu Tālr.: +32 229 57361. Tviterī: @RyanHeathEU


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website