Navigation path

Left navigation

Additional tools

Apsekojums par nedeklarēto darbu atklāj plaši izplatītu problēmu

European Commission - IP/14/298   24/03/2014

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 24. martā

Apsekojums par nedeklarēto darbu atklāj plaši izplatītu problēmu

Aptuveni katrs desmitais eiropietis (11 %) atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt 4 % atzīst, ka paši ir saņēmuši nedeklarētu samaksu par darbu. Turklāt katrs trīsdesmitais (3 %) no sava darba devēja ir saņēmis daļēju samaksu skaidrā naudā („aplokšņu algas”). Šie ir daži no secinājumiem, kuri izriet no Eirobarometra apsekojuma, kas liecina, ka nedeklarēts darbs joprojām ir plaši izplatīts Eiropā, lai gan problēmas apmērs un attieksme pret to dalībvalstīs ir atšķirīgi.

Apsekojumā konstatēto problēmu risināšanai ir plānots aprīlī iesniegt Komisijas priekšlikumu par Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kuras mērķis būs pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai šo jautājumu risinātu efektīvāk.

Nedeklarēts darbs ne tikai pakļauj darbiniekus bīstamiem darba apstākļiem un zemākiem ienākumiem, bet arī atņem valdībām ieņēmumus un apdraud mūsu sociālās aizsardzības sistēmas. Dalībvalstīm jāīsteno politika, kas apkarotu nedeklarēto darbu vai arī sekmētu tā pārtapšanu par oficiālu darbu, un tām ir jāsadarbojas ciešāk, lai cīnītos pret šo postošo problēmu. Tāpēc aprīlī Eiropas Komisija ierosinās izveidot Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kas varētu uzlabotu sadarbību starp darba inspekcijām un izpildiestādēm visā Eiropā", sacīja ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors.

Eirobarometra apsekojums, ko veica 28 ES valstīs, liecina, ka:

11 % respondentu atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājušies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt 4 % aptaujāto atzīst, ka ir veikuši nedeklarētas apmaksātas darbības;

60 % norāda, ka galvenais iemesls, kāpēc tie iegādājušies nedeklarētas preces vai pakalpojumus, ir zemāka cena, un 22 % to darījuši, lai palīdzētu draugiem;

50 % kā galvenos iemeslus nedeklarēta darba strādāšanai min labumus abām pusēm, 21 % apgalvo, ka tiem ir grūtības atrast oficiālu darbu, 16 % uzskata, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, un 15 % apgalvo, ka tiem nav citu ienākumu. Dienvideiropas iedzīvotāji īpaši bieži min grūtības atrast oficiālu darbu (41 %) vai, ka tiem nav citu ienākumu avotu (26 %);

eiropieši nedeklarētām precēm vai pakalpojumiem vidēji gadā iztērē EUR 200, savukārt nedeklarētā darba veicēji par šādu darbu vidēji gadā nopelna EUR 300;

vispieprasītākās nedeklarētās preces un pakalpojumi ir mājokļu remonts un rekonstrukcija (29 %), automašīnu remonts (22 %), mājas uzkopšana (15 %) un pārtika (12 %);

eiropieši lielākoties veic nedeklarētu darbu tādās jomās kā mājokļu remonts un rekonstrukcija (19 %), dārzkopība (14 %), uzkopšana (13 %) un bērnu pieskatīšana (12 %);

Latvijā, Nīderlandē un Igaunijā ir visvairāk respondentu, kas strādā nedeklarētu darbu (11 %). Tomēr starp valstīm pastāv būtiskas atšķirības attieksmē un izpratnē par to, kas tiek uzskatīts par nedeklarētu darbu, kā arī attiecīgo pakalpojumu veida un apjoma atšķirības;

3 % respondentu apgalvo, ka viņi saņem daļu no sava atalgojuma “skaidrā naudā uz rokas”, kas biežāk notiek mazākos uzņēmumos. Gada ienākumu daļa, kas tiek saņemta kā aplokšņu algas, vislielākā ir Eiropas dienvidos (69 %), kam seko Austrumeiropa un Centrāleiropa (29 %), savukārt kontinentālajā Eiropā un Ziemeļvalstīs konstatēti zemāki rādītāji (attiecīgi 17 % un 7 %).

2013. gada pārskats par Ekonomiskajiem un sociālajiem notikumiem Eiropā (ESDE) sniedz sīkāku analīzi par šiem konstatējumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekojumu 2007. gadā, pat ja nedeklarētā darba kopējā izplatība ir salīdzinoši stabila, ir vērojamas atšķirīgas katrai valstij raksturīgās norises:

nedeklarēta darba piedāvājums ir strauji samazinājies dažās valstīs, piemēram, Latvijā, savukārt Spānijā un Slovēnijā tas ir nedaudz pieaudzis;

ievērojami palielināts nedeklarētā darba pieprasījums ir konstatēts Grieķijā, Kiprā, Maltā un Slovēnijā;

“algas izmaksāšana skaidrā naudā uz rokas” samazinājās krīzes laikā, jo īpaši Centrālajā un Austrumeiropā, bet tā pieauga Grieķijā.

Sīkāka analīze par krīzes ietekmi uz nedeklarēta darba izplatību liecina, ka sakarā ar darba tirgus samazināšanos kopš 2007. gada ir palielinājies privātais nedeklarēta darba piedāvājums, savukārt saikne ar pieaugošo nabadzību ir mazāk acīm redzama. Tomēr šķiet, ka labvēlīgāku attieksmi pret „aplokšņu algām” veicina gan lielāks bezdarbs, gan pieaugošā nabadzība. Tāpat šķiet, ka nodokļu līmenis tieši neietekmē nedeklarētā darba apmēru, bet to var ietekmēt cilvēku izpratne par publiskajiem pakalpojumiem un par nodokļu ieņēmumu izlietojumu.

ESDE analīze arī ietver pārskatu par vairākiem sekmīgiem pasākumiem, kas veikti dažādās dalībvalstīs, lai cīnītos pret nedeklarētu darbu. Šie pasākumi ietver:

stimulus nedeklarētu darbību formalizēšanai, piemēram, administratīvo procedūru vienkāršošanu, tiešo nodokļu atvieglojumus pircējiem vai pakalpojumu kuponus;

pasākumus, lai veicinātu augstāku nodokļu morāli un saistību kultūru, piemēram, izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas;

labāku atklāšanu un stingrākas sankcijas.

Turpmākie pasākumi

Plānots, ka 2014. gada aprīlī Komisija ierosinās izveidot Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kura apvienos dažādas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, piemēram, darba inspekcijas, sociālās nodrošināšanas, nodokļu un migrācijas iestādes, kā arī citas ieinteresētās personas. Platformai vajadzētu pastiprināt sadarbību ES līmenī, lai nepieļautu un novērstu nedeklarētu darbu efektīvāk un iedarbīgāk.

Vispārīga informācija

Eirobarometra apsekojumā piedalījās 26 563 respondenti no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām visās dalībvalstīs. Apsekojuma rezultātu pamatā ir rezultāti, kas gūti sākotnējā apsekojumā 2007. gadā, kad pirmo reizi tika mēģināts apzināt nedeklarētās nodarbinātības apmērus Eiropas Savienībā. Abos apsekojumos uzmanība bija vērsta uz pakalpojumu/preču individuālu piedāvājumu un iegādi un „aplokšņu algām”, līdz ar to tie neattiecas uz visiem nedeklarētās nodarbinātības veidiem uzņēmumos.

Nedeklarēts darbs ir definēts kā jebkādas apmaksātas darbības, kas pēc sava rakstura ir likumīgas, bet ko nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības. Šis jēdziens ir iekļauts Eiropas Nodarbinātības stratēģijā, un kopš 2001. gada šo jautājumu ietver nodarbinātības pamatnostādnēs, kas ir adresētas dalībvalstīm.

Jau 2012. gada aprīlī pieņemtajā Nodarbinātības paketē ir uzsvērts, ka neoficiāla vai nedeklarēta darba pārveidošana par oficiālu nodarbinātību varētu palīdzēt samazināt bezdarbu un ka ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm.

Komisija 2013. gada vidū veica pirmā posma apspriešanos ar darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem ES līmenī par iespējamajiem turpmākajiem ES pasākumiem, lai pastiprinātu sadarbību starp valstu izpildiestādēm (IP/13/650). Tam sekoja otrs apspriešanās posms 2014. gada sākumā.

Papildu informācija

http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_419_400_en.htm - 402Eirobarometrs "Nedeklarētais darbs ES"

Lāslo Andora tīmekļa vietne

Lāslo Andora “Twitter” konts

Pierakstieties Eiropas Komisijas bezmaksas jaunumu vēstkopā par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību!

Kontaktpersonas:

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Cécile Dubois (+32 2 295 18 83)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website