Navigation path

Left navigation

Additional tools

2014. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā: virzība uz efektīvāku tiesu sistēmu Eiropas Savienībā

European Commission - IP/14/273   17/03/2014

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 17. martā

2014. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā: virzība uz efektīvāku tiesu sistēmu Eiropas Savienībā

Nolūkā veicināt tiesu sistēmu Eiropas Savienībā kvalitāti, neatkarību un efektivitāti Eiropas Komisija šodien publiskoja otro ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā. ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir informatīvs rīks, kas atspoguļo objektīvus, ticamus un salīdzināmus datus par tiesu sistēmām dalībvalstīs. Tāpat kā pirmais izdevums 2013. gadā (IP/13/285), 2014. gada Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā palīdzēs dalībvalstīm un ES uzlabot tiesu sistēmu efektivitāti un tādējādi veicinās Eiropas Savienības ekonomisko izaugsmi. Tas tiks panākts, īstenojot Eiropas semestri – ikgadējo ES ekonomikas politikas koordinācijas procesu, kura mērķis ir palielināt dalībvalstu ekonomikas ražīgumu un konkurētspēju, sniedzot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus.

"Taisnīguma novilcināšana ir atteikšanās nodrošināt taisnīgumu. ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir galvenais rīks ES ekonomikas stratēģijas ietvaros, kas ļauj nodrošināt efektīvāku pilsoņu un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai. Pienācīgi funkcionējoša, neatkarīga tieslietu sistēmai ir būtiska, lai gūtu pilsoņu un investoru uzticēšanos, un absolūti nepieciešama, lai veidotu savstarpēju uzticēšanos Eiropas tiesiskuma telpai,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga. “Šis otrais ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā tiek publiskots laikā, kad daudzas dalībvalstis veic tiesu reformas, lai uzlabotu to konkurētspēju. Attīstības tendences un apkopotie dati apstiprina, ka ir svarīgi turpināt apņēmīgi un mērķtiecīgi īstenot centienus saistībā ar tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanu visā ES.”

2014. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir veidots, izmantojot datus no dažādiem avotiem. Lielāko daļu kvantitatīvo datu sniedza Eiropas Padomes izveidotā Eiropas Komisija tiesiskuma efektivitātes izvērtēšanai (CEPEJ), kura vāc datus no dalībvalstīm. 2014. gada rezultātu apkopojumā galvenā uzmanība ir pievērsta civillietām un komerclietām un administratīvām lietām. Tajā, vienlaikus izmantojot dažus papildu informācijas avotus, aplūkoti tie paši rādītāji kā 2013. gadā:

  • tiesu sistēmu efektivitāte: rādītāji attiecas uz tiesvedības ilgumu, lietu pabeigšanas koeficientu un nepabeigto lietu skaitu;

  • kvalitāte: rādītāji attiecas uz tiesnešu obligāto apmācību, tiesu darbību uzraudzību un novērtēšanu, tiesām piešķirto budžetu un cilvēkresursiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un alternatīvu strīdu izšķiršanas metožu pieejamību;

  • neatkarība: rezultātu apkopojumā atspoguļoti dati, kas saistīti ar priekšstatu par tiesu sistēmas neatkarību. Turklāt 2014. gada rezultātu apkopojums sniedz pirmo vispārējo salīdzinošo pārskatu par to, kāda ir valstu tiesu sistēmu organizācija, lai aizsargātu tiesu iestāžu neatkarību noteiktu veidu situācijās, kad tā var būt apdraudēta. Tajā aplūkotas tiesiskās garantijas pret, piemēram, tiesnešu pārcelšanu vai atlaišanu.

2014. gada rezultātu apkopojumā ir atspoguļoti arī divu eksperimentālu pētījumi rezultāti, kuri sniedz precīzākus datus par tiesas procesu ilgumu (kas izteikts vidēji dienās) saistībā ar konkurences tiesībām un patērētāju tiesībām.

2014. gada ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā galvenie atzinumi ir šādi (skatīt pielikumā sadalījumu trīs jomās).

  • Dažas dalībvalstis turpina saskarties ar īpašām problēmām saistībā ar to tiesu sistēmu efektivitāti. Ilgstoša tiesvedība pirmajā instancē un zems lietu pabeigšanas koeficients vai liels skaits nepabeigtu lietu norāda uz to, ka nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Lai gan dažās dalībvalstīs (piemēram, Portugālē) nesen tika pieņemts lēmums par vērienīgām reformām, to ietekmi vēl nevar atspoguļot rezultātu apkopojumā, jo tajā ir galvenokārt 2012. gada dati.

  • Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīku pieejamība tiesām ir palielinājusies, tomēr vēl ir iespējami turpmāki uzlabojumi, jo īpaši, lai atvieglotu kontaktus starp tiesām un pilsoņiem. Alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi tagad ir pieejami gandrīz visās dalībvalstīs, vienlaikus arī tiesas darbību uzraudzība un novērtēšana pastāv lielākajā daļā dalībvalstu.

  • Gandrīz trešdaļā dalībvalstu tiesnešu dalība tālākizglītības pasākumos par ES tiesībām ir augstāka par 50 %. Mācības tiesnešiem un praktizējošiem juristiem un IKT rīki ir būtiski, lai Eiropas tiesiskuma telpa darbotos efektīvi, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos.

  • Vairākās dalībvalstīs priekšstats par tiesu neatkarību ir uzlabojies, lai gan dažās dalībvalstīs tas ir pasliktinājies.

Turpmākie pasākumi

Rezultātu apkopojuma konstatējumi tiks ņemti vērā, sagatavojot konkrētām valstīm adresēto analīzi 2014. gada Eiropas semestra ietvaros. Tie kalpos arī par orientieri darbā saistībā ar ekonomikas stabilizācijas programmām. ES fondu (Reģionālās attīstības fonda un Sociālā fonda) līdzekļus var izmantot valstu tiesu sistēmu reformu atbalstam.

Pamatojoties uz pirmo salīdzinošo pārskatu par tiesiskajām garantijām, kuru mērķis ir aizsargāt tiesu iestāžu neatkarību, Komisijas mērķis ir turpināt šo salīdzināmo datu izstrādi. Komisija sadarbosies ar tiesu iestāžu un dalībvalstu ekspertiem, kā arī praktizējošiem juristiem un Eiropas tiesu tīklu, lai uzlabotu datu kvalitāti, pieejamību un salīdzināmību turpmākajiem rezultātu apkopojumiem.

Vispārīga informācija

Tiesu sistēmu kvalitātes, neatkarības un efektivitātes uzlabošana jau ir daļa no ES ekonomikas politikas koordinācijas procesa Eiropas Semestra ietvaros. Valstu tiesu reformas Grieķijā, Portugālē un Kiprā arī bija ekonomikas korekcijas programmu būtiska sastāvdaļa.

ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir devums Eiropas semestra procesā, palīdzot identificēt ar tiesiskumu saistītus jautājumus, kuriem būtu jāvelta īpaša uzmanība. Kopā ar konkrētu novērtējumu par situāciju dalībvalstīs, 2013. gada rezultātu apkopojums palīdzēja formulēt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus tieslietu jomā desmit dalībvalstīm (BG, ES, HU, IT, LV, MT, PL, RO, SI, SK). Tādējādi rezultātu apkopojums būs noderīgs gan ES, gan dalībvalstīm, lai tiesu sistēmas kļūtu efektīvākas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas palīdzēs nostiprināt izaugsmes stratēģijas attiecīgajās valstīs un ES kopumā.

Lai gan rezultātu apkopojums nesniedz vienu vispārēju novērtējumu, tas, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, kuri ir visu dalībvalstu kopējās interesēs, sniedz pārskatu par visu tiesu sistēmu darbību. Tas nesliecas par labu kādam konkrētam tiesu sistēmas veidam. Neatkarīgi no valsts tiesu sistēmas modeļa vai juridiskām tradīcijām, uz kurām tas balstās, daži svarīgākie labi funkcionējošas tiesu sistēmas rādītāji ir savlaicīgums, neatkarība, izmaksu samērīgums un lietotājiem draudzīga piekļuve.

2014. gada Eiropas rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir izmantoti tie paši rādītāji kā 2013. gada Eiropas rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā, tostarp dati par lietu izskatīšanas ilgumu tiesās, lietu izskatīšanas rādītājiem, neizskatīto lietu skaitu, elektronisko līdzekļu izmantojumu lietu pārvaldībā, alternatīvu strīdu izšķiršanas metožu izmantojumu, tiesnešiem pieejamo apmācību un tiesu resursiem. Tiesiskums ir ne tikai jānodrošina, bet tas turklāt jādara sabiedrībai redzamā veidā – tāpēc rezultātu apkopojumā ir sniegti dati, kas raksturo priekšstatu par tiesu sistēmu neatkarību; to pamatā ir Pasaules Ekonomikas foruma secinājumi.

Papildu informācija

MEMO/14/194

Informācija presei: 2014. gada Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā / Informācija par atsevišķām valstīm — CEPEJ apkopotie dalībvalstu dati:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/effective-justice/news/140317_en.htm

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

EK priekšsēdētāja vietnieces Twitter konts: @VivianeRedingEU

ES Tieslietu ģenerāldirektorāta Twitter konts: @EU_Justice

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Publiski pieejams informācijas centrs: Europe Direct, tālrunis 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e­pasts

PIELIKUMS

1. Efficiency

Figure 1: Time needed to resolve litigious civil and commercial cases* (1st instance/in days) (source: CEPEJ study)

*Litigious civil (and commercial) cases concern disputes between parties, for example disputes regarding contracts, following the CEPEJ methodology. The length of proceedings expresses the time (in days) needed to resolve a case in court, that is the time taken by the court to reach a decision at first instance. The 'disposition time' indicator is the number of unresolved cases divided by the number of resolved cases at the end of a year multiplied by 365 days.

Figure 2: Rate of resolving litigious civil and commercial cases (1st instance/in %) (source: CEPEJ study)

The clearance rate is the ratio of the number of resolved cases over the number of incoming cases. It measures whether a court is keeping up with its incoming caseload. The length of proceedings is linked to the rate at which the courts can resolve cases, the 'clearance rate', and to the number of cases that are still waiting to be resolved, 'pending cases'. When the clearance rate is about 100% or higher it means the judicial system is able to resolve at least as many cases as come in. When the clearance rate is below 100%, it means that the courts are resolving fewer cases than the number of incoming cases, and as a result, at the end of the year, the number of unresolved cases adds up as pending cases. If this situation persists over several years, this could be indicative of a more systemic problem as backlogs build up which further aggravate the workload of courts, and which cause the length of proceedings to rise further.

Figure 3: Number of litigious civil and commercial pending cases (1st instance/per 100 inhabitants) (source: CEPEJ study)

The number of pending cases expresses the number of cases that remains to be dealt with at the end of a period. The number of pending cases influences the disposition time. Therefore, in order to improve the length of proceedings measures to reduce the number of pending cases are required.

2. Quality

Figure 4: ICT Systems for the registration and management of cases (weighted indicator-min=0, max=4) (source: CEPEJ study)

Figure 5: Judges participating in continuous training activities in EU Law or in the law of another Member State (as a % of total number or judges)* ( source: European Commission, European Judicial Training, 2012)

*In a few cases reported by the Member States the ratio of participants to existing members of a legal profession exceeds 100%, meaning that participants took part in more than one training activity on EU law. Some of the exceptionally high figures may suggest that, the data delivered concerns training in all subjects and not just in EU law.

Figure 6: Budget for courts (in EUR per inhabitant)* (source: CEPEJ study)

* This figure indicates the annual approved budget allocated to the functioning of all courts, whatever the source and level of this budget (national or regional).

3. Independence

Figure 7: Perceived judicial independence (higher value means better perception) (source: World Economic Forum [WEF])

The WEF indicator is based on survey answers to the question: "To what extent is the judiciary in your country independent from the influences of members of government, citizens, or firms?" The survey was replied to by a representative sample of firms in all countries representing the main sectors of the economy (agriculture, manufacturing industry, non- manufacturing industry, and services).


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website