Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija ierosina jaunu regulējumu tiesiskuma nodrošināšanai Eiropas Savienībā

European Commission - IP/14/237   11/03/2014

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Strasbūrā, 2014. gada 11. martā

Eiropas Komisija ierosina jaunu regulējumu tiesiskuma nodrošināšanai Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Komisija pieņēma jaunu mehānismu, ar kā palīdzību novērst sistēmiskus draudus tiesiskumam jebkurā no 28 dalībvalstīm. Iniciatīva ir izstrādāta pēc komisāru kolēģijas noturētām divām politikas debatēm par tiesiskumu 2013. gada 28. augustā un 2014. gada 25. februārī; šajās debatēs tika secināts, ka nepieciešams izstrādāt rīku, ar ko ES līmenī varētu novērst sistēmiskus draudus tiesiskumam. Jaunais tiesiskuma mehānisms papildinās pienākuma neizpildes procedūru – kad ir pārkāptas ES tiesības – un Lisabonas līguma tā dēvēto “7. panta procedūru”, kurā vissmagākajos gadījumos atļauta balsstiesību atņemšana uz laiku, ja dalībvalsts “vairākkārt nopietni pārkāpusi” ES vērtības. Ar jauno mehānismu tiek izveidots agrīnas brīdināšanas rīks, kas ļauj Komisijai uzsākt dialogu ar attiecīgo dalībvalsti, lai novērstu to, ka pastiprinās sistēmiskie draudi tiesiskumam. Ja jaunā ES tiesiskuma mehānisma ietvaros netiek rasts risinājums, vienmēr paliek iespēja izmantot 7. pantu, lai atrisinātu krīzes situāciju un nodrošinātu, ka tiek ievērotas ES vērtības. Ar jauno regulējumu netiek veidotas vai pieprasītas jaunas kompetences Komisijai, bet gan padara pārredzamāku Komisijas darbu, ko tā veic saskaņā ar Līgumiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Durau Barrozu sacīja: “Tiesiskums ir viens no Eiropas Savienības pamatpīlāriem. Uz tā ir balstīta mūsu Savienība. Eiropas Komisijai ir būtiska nozīme, kā līgumu izpildes uzraudzītājai nodrošinot tiesiskumu. Esmu neatlaidīgi norādījis, ka nepieciešams labāks mehānisms, kas ļautu Komisijai savlaicīgi un pārredzamā veidā iejaukties gadījumos, kad dalībvalstī tiek nopietni un sistēmiski apdraudēts tiesiskums. Šodien Eiropas Komisija īsteno šo apņemšanos, nodrošinot, ka nākotnē un, balstoties uz mūsu neseno pagātnes pieredzi, mēs varēsim novērst un efektīvi atrisināt tiesiskuma krīzes situācijas mūsu dalībvalstīs.”

“Tiesiskuma ievērošana ir priekšnosacījums tam, lai tiktu aizsargātas visas pārējās fundamentālās vērtības, uz kā balstās mūsu Savienība. Eiropas Komisija ir līgumu izpildes uzraudzītāja – tāpēc mums jābūt arī tiesiskuma uzraudzītājai,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece, tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga. “Pēdējo dažu gadu laikā katru reizi, kad kādā dalībvalstī ir bijis drauds vai potenciāls drauds tiesiskumam, visas iestādes ir vērsušās pie Komisijas kā taisnīga arbitra, lūdzot to rīkoties. Šodien mēs ieviešam rīkus, kas nepieciešami, lai rīkotos un aizsargātu mūsu pilsoņus no tiesiskuma apdraudējuma Savienībā. Eiropas Savienība ir balstīta uz tiesiskuma ievērošanu un visu dalībvalstu vienlīdzības respektēšanu. No tā izriet, ka jaunais rīks tiesiskuma nodrošināšanai būs piemērojams saskaņā ar to pašu kritēriju – nopietna un sistēmiska drauda tiesiskumam esību – visās dalībvalstīs, lielās vai mazās, ziemeļos, dienvidos, austrumos vai rietumos.”

Jaunā tiesiskuma mehānisma galvenās iezīmes

Jaunais mehānisms ir pilnībā balstīts uz pašreizējiem ES līgumiem un papildina esošos instrumentus, jo īpaši 7. panta procedūru un Komisijas pienākumu neizpildes procedūras. Tas, protams, neizslēdz turpmāku līgumu attīstību šajā jomā.

Mehānisma galvenā uzmanība ir pievērsta tiesiskumam. Tiesiskums ir pamatā visām vērtībām, uz kurām balstās Savienība. Garantējot tiesiskuma ievērošanu, tiks nodrošināta citu pamatvērtību aizsardzība. Komisija ir izvēlējusies plašu tiesiskuma definīciju, balstoties uz principiem, kas izklāstīti Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, principā ar to saprotot sistēmu, kurā likumi tiek piemēroti un izpildīti (skat. 2. pielikumu).

Mehānismu var aktivizēt situācijās, kad notiek sistēmisks sabrukums, kas negatīvi ietekmē to valsts līmenī izveidoto iestāžu un mehānismu integritāti, stabilitāti un pareizu darbību, kas paredzētas, lai nodrošinātu tiesiskumu. ES mehānisms nav piemērots, lai pievērstos individuālām situācijām vai atsevišķiem pamattiesību pārkāpumu vai tiesas kļūdu gadījumiem.

Dalībvalstu vienlīdzība: mehānisms tiks piemērots vienādi visās dalībvalstīs un tas darbosies, pamatojoties uz tiem pašiem principiem saistībā ar jautājumu par to, kas tiek uzskatīts par sistēmisku draudu tiesiskumam.

Ar ES mehānismu tiek izveidots agrīnas brīdināšanas rīks darbībai gadījumos, kad tiek apdraudēts tiesiskums, ļaujot Komisijai uzsākt dialogu ar attiecīgo dalībvalsti nolūkā rast risinājumu, pirms izmanto līguma 7. pantā paredzētos esošos mehānismus.

Eiropas Komisijai ir centrāla nozīme šajā jaunajā tiesiskuma mehānismā kā neatkarīgai Savienības vērtību uzraudzītājai. Komisija var izmantot pieredzi, ko guvušas citas ES iestādes un starptautiskas organizācijas (jo īpaši Eiropas Parlaments, Padome, Pamattiesību aģentūra, Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) utt.)

Trīs posmu process

Mehānisma mērķis ir ļaut Komisijai rast risinājumu ar attiecīgo dalībvalsti, lai novērstu situāciju, kad rodas sistēmiski draudi tiesiskumam, kuri savukārt varētu pārtapt “skaidrā nopietna pārkāpuma riskā” – šādā gadījumā potenciāli tiktu izmantots LES 7. pants. Ja ir skaidras norādes par to, ka dalībvalstī sistēmiski tiek apdraudēts tiesiskums, Komisija var uzsākt “7. panta iepriekšēju procedūru”, sākot dialogu ar šo dalībvalsti. Šim procesam ir trīs posmi (skat. grafisko attēlojumu 1. pielikumā).

  • Komisijas novērtējums. Komisija apkopos un izvērtēs visu attiecīgo informāciju un novērtēs, vai ir skaidras norādes par to, ka ir sistēmiski draudi tiesiskumam. Ja tā rezultātā Komisija uzskata, ka patiešām ir šāda situācija, kurā tiesiskums tiek sistēmiski apdraudēts, tā uzsāks dialogu ar attiecīgo dalībvalsti, nosūtot “atzinumu par tiesiskumu”, kas būs brīdinājums dalībvalstij, un pamatojot bažas. Komisija dos dalībvalstij iespēju atbildēt uz šo viedokli.

  • Komisijas ieteikums. Otrajā posmā, ja situāciju līdz tam nav izdevies atrisināt apmierinoši, Komisija izdos attiecīgajai dalībvalstij adresētu "ieteikumu par tiesiskumu". Komisija ieteiks dalībvalstij konkrētā termiņā atrisināt konstatētās problēmas un informēt Komisiju par darbībām, ko dalībvalsts šai sakarā ir veikusi. Komisija šo ieteikumu publicēs.

  • Pēcpasākumi Komisijas ieteikumam. Trešajā posmā Komisija uzraudzīs dalībvalsts veiktos pēcpasākumus, ko tā īstenos pēc Komisijas ieteikuma. Ja noteiktajā termiņā nebūs apmierinošu pēcpasākumu, Komisija varēs izmantot kādu no LES 7. pantā paredzētajiem mehānismiem.

Viss process kopumā ir balstīts uz nepārtrauktu dialogu starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti. Komisija regulāri un sīki informēs Eiropas Parlamentu un Padomi.

Vispārīga informācija

Tiesiskuma ievērošana ir priekšnosacījums tam, lai tiktu aizsargātas visas fundamentālās vērtības, kas minētas LES 2. pantā. Tas ir priekšnosacījums arī visu tiesību un pienākumu izpildei, kas izriet no līgumiem un starptautiskajām tiesībām. Kopš 2009. gada Eiropas Komisija vairākos gadījumos ir informēta par krīzes gadījumiem dažās dalībvalstīs, kuri atklāja specifiskas ar tiesiskumu saistītas problēmas. 2012. gada uzrunā par situāciju Savienībā priekšsēdētājs Barrozu atgādināja, ka politiska savienība nozīmē arī to, ka jānostiprina tiesiskums kā ES pamatvērtība, un paziņoja par jaunu ierosmi šai sakarā (SPEECH/12/596). Eiropas Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā un Tieslietu un iekšlietu padomes 2013. gada 6. jūnija secinājumos šis viedoklis tiek apstiprināts (skat. arī SPEECH/13/348).

Komisāru kolēģijā 2013. gada augusta semināra laikā notika pirmā politikas debate par to, kā labāk nodrošināt tiesiskumu Eiropas Savienībā. Priekšsēdētāja vietniece Redinga, septembrī uzstājoties Eiropas politikas pētījumu centrā, īsumā izklāstīja savu redzējumu par to, kāds varētu būt tiesiskuma mehānisms Eiropas Savienībai. (SPEECH/13/677). Augsta līmeņa konferencē par tieslietu nākotni Eiropas Savienībā Assises de la Justice 2013. gada novembrī, kuru apmeklēja vairāk nekā 600 iesaistītās un ieinteresētās personas, viena diskusija tika veltīta tieši tematam "Virzība uz jaunu tiesiskuma mehānismu" (“Towards a new rule of law mechanism”).

Pamatojoties uz šīm diskusijām, Komisāru kolēģija 2014. gada 25. februārī noturēja vēl vienu politikas debati, pirms pieņēma jauno tiesiskuma mehānismu, ar ko šodien nāk klajā.

Papildu informācija

Priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu 2012. gada uzruna par situāciju Savienībā:

RUNA/12/596

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/president/index_en.htm.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tieslietu komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Seko priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniecei tviterī: @BarrosoEU @VivianeRedingEU

Kontaktinformācija:

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70)

Natasja Bohez Rubiano (+32 2 296 64 70)

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Plašākai sabiedrībai: Europe Direct tālrunis: 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e­pasts

1. pielikums. Jaunais ES tiesiskuma mehānisms

2. pielikums. Tiesiskums Savienības tiesību sistēmā

Tiesa savā judikatūrā ir uzsvērusi vairākus vispārējus tiesību principus, kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām saistībā ar tiesiskumu. Tie ietver:

a) likumības principu, kas būtībā nozīmē pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku procesu likumu pieņemšanai;

b) tiesisko drošību, kurai cita starpā nepieciešamas tiesību normas, kas ir skaidras, paredzamas un netiek grozītas ar atpakaļejošu datumu;

c) izpildvaras patvaļīguma aizliegumu. Tiesiskuma princips regulē publisko pilnvaru īstenošanu un nodrošina, ka katrs valsts iejaukšanās gadījums ir pamatots un likumīgs;

d) neatkarīgu un efektīvu pārskatīšanu tiesā, tai skaitā pamattiesību ievērošanu. Tiesa ir atkārtoti norādījusi, ka ES ir savienība, kas balstīta uz tiesiskumu un kurā tās iestāžu darbība var tikt pārskatīta tiesā attiecībā uz šīs darbības atbilstību jo īpaši līgumiem, vispārējiem tiesību principiem un pamattiesībām. Pilsoņiem ir tiesības uz efektīvu tiesisku aizsardzību;

e) ir skaidra saikne starp tiesībām uz taisnīgu tiesu un varas dalīšanu. Tikai tāda tiesa, kas ir neatkarīga no izpildvaras, var garantēt taisnīgu tiesu pilsoņiem. Tiesa ir atsaukusies uz varas dalīšanu darbībā, kas nozīmē neatkarīgu un efektīvu pārskatīšanu tiesā, norādot, ka “[..] ES tiesības neliedz dalībvalstij būt vienlaikus likumdevējam, administratoram un tiesnesim, ja vien šīs funkcijas tiek īstenotas, ievērojot varas dalīšanas principu, kas ir raksturīgs tiesiskas valsts darbībai.”;

f) vienlīdzība likuma priekšā. Tiesa ir uzsvērusi vienlīdzības likuma priekšā kā vispārīga ES tiesību principa nozīmi, norādot, ka “ir jāatgādina, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas ietverts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā.”

Avots: Plašāka šo principu un judikatūras apraksta versija ir pieejama paziņojuma "Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai" ("A new EU Framework to strengthen the Rule of Law") 1. pielikumā.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website