Navigation path

Left navigation

Additional tools

Veidojot iekšlietu politikas virzienus nākotnē – turpmākais posms

European Commission - IP/14/234   11/03/2014

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Strasbūrā, 2014. gada 11. martā

Veidojot iekšlietu politikas virzienus nākotnē – turpmākais posms

Kā ES darbs, risinot ar migrāciju, patvērumu un drošību saistītus jautājumus, var sniegt vēl lielāku ieguldījumu, lai panāktu, ka Eiropa ir atvērta, labklājīga un droša vieta, kur dzīvot un strādāt visiem tās pilsoņiem? Pašlaik tuvojas noslēgumam Stokholmas programma, kas ir bijusi pamatā iekšlietu politikas virzieniem laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam. Komisija sniedz savu stratēģisko redzējumu par turpmākajām politiskajām prioritātēm iekšlietu jomā.

Pēdējo piecu gadu laikā jau ir panākts būtisks progress, lai Eiropa kļūtu atvērtāka un drošāka, pateicoties labai un efektīvai sadarbībai starp ES iestādēm, dalībvalstīm, starptautiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru. Tomēr darbs vēl nebūt nav galā.

Šodien Komisija izklāsta savu redzējumu par turpmāko rīcību iekšlietu jomā – nepieciešams pilnībā īstenot tiesību aktus, par ko panākta vienošanās, un esošos instrumentus, un nodrošināt, ka ES spēj reaģēt uz iespējām un uzdevumiem, kas rodas.

"Mēs varam lepoties ar pēdējos gados sasniegto – ir izveidota Kopīgā Eiropas patvēruma sistēma, nostiprināta Šengenas zona, uzlabota mūsu rīcība cīņā pret organizēto noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību, apdraudējumu tiešsaistē vai korupciju. Tomēr jādara vēl vairāk, un mums jābūt gataviem turpmākiem uzdevumiem un iespējām. Es vēlos, lai Eiropa raudzītos nākotnē un iekšlietu jomā paveiktais dotu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un drošā vidē visiem Eiropas pilsoņiem. Mums jāizdara būtiska izvēle. Mums jāapvieno spēki un jāveido politika tā, lai atspoguļotu kopīgās prioritātes un nākotnes vajadzības," sacīja ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.

Eiropa ir daļa no globalizētas un savstarpēji saistītas pasaules, kurā sagaidāms starptautiskās mobilitātes pieaugums. Tai būtu jābūt gatavai labāk izmantot migrācijas sniegtās iespējas, jo īpaši ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu un darbaspēka sarukumu.

Uzlabojumus varētu vērst uz to, lai panāktu labāku sinerģiju ar citām politikas jomām, piemēram, tirdzniecības politiku, un nodrošinātu augsti kvalificētu speciālistu īstermiņa mobilitāti pakalpojumu sniegšanas nolūkos; sāktu strukturētus dialogus par darbaspēka migrācijas pieprasījumu ar dalībvalstīm, uzņēmumiem un arodbiedrībām; paātrinātu ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju un profesionālo iemaņu atzīšanu; stiprinātu apņemšanos efektīvi integrēt migrantus darba tirgū un – plašāk – uzņemošajā sabiedrībā.

ES jābūt gatavai pildīt savas saistības patvēruma jomā tā, lai šāda rīcība atspoguļotu patiesu solidaritāti un visu dalībvalstu kopīgu atbildību. Nepieciešams saskanīgi un efektīvi īstenot jaunos kopīgos noteikumus patvēruma jomā. Ar turpmāko rīcību būtu jāpanāk, ka, rodoties īslaicīgam lielas slodzes posmam, tiek sniegts atbalsts. Viens no solidaritātes piemēriem ir starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošana ES iekšienē no vienas dalībvalsts uz citu. Vēl citas idejas, kas būtu jāizpēta sīkāk, ir patvēruma pieteikumu kopīgas apstrādes izveide un uzņemšanas vietu apvienošana ārkārtas situācijās.

ES būtu arī jāpalielina ieguldījums cilvēku pārvietošanā uz ES un jāapsver, kā radīt likumīgas iespējas cilvēkiem, kam nepieciešama aizsardzība, par sākumpunktu izmantojot koordinētu pieeju vīzām, ko izsniedz humānu apsvērumu dēļ.

Pašreizējā ārējās migrācijas un patvēruma politika un tās instrumenti būtu jāizmanto labāk, lai risinātu turpmākos uzdevumus saistībā ar ES dienvidu robežām, efektīvāk veidotu attiecības ar kaimiņvalstīm un stiprinātu ES pievilcību. Pasaulē, kas kļūst arvien ciešāk savstarpēji saistīta, iekšlietas ir jāiekļauj ES vispārējā ārpolitikā, tādējādi stiprinot dialogu un sadarbību ar trešām valstīm un sinerģiju ar citām ES politikas jomām.

Ikvienas labi pārvaldītas migrācijas politikas būtiska sastāvdaļa ir nelikumīgās migrācijas novēršana un samazināšana, un tam ir nepieciešams dažādu pasākumu apvienojums, tostarp, jāvēršas pret darba devējiem, kas nodarbina nelikumīgu darbaspēku, jāstiprina ES pieeja cilvēku nelikumīgas ievešanas un tirdzniecības apkarošanas jomā un jāstiprina sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm.

Jaunā Šengenas pārvaldība spēj panākt, ka pārvietošanās zonā bez iekšējām pārbaudēm arī turpmāk pilnībā sniegs ieguvumus Eiropas pilsoņiem un ekonomikai. Ar ES vīzu politikas modernizēšanu un viedrobežu iniciatīvas īstenošanu atvieglinot ceļošanas iespējas likumīgiem ceļotājiem, tiks veicināts Šengenas zonas pievilcīgums labticīgiem ceļotājiem no ārpussavienības valstīm, bet vienlaikus tiks garantēta augsta līmeņa drošība.

Lai turpinātu veidot Eiropu, kas sniedz aizsardzību, nepieciešams pievērsties jauniem būtiskiem uzdevumiem drošības jomā, lai vērstos pret kibernoziedzību, pārrobežu organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību, vardarbīgo ekstrēmismu un terorismu.

Īstenojot 2010. gadā pieņemto Iekšējās drošības stratēģiju, tika panākts progress, un tās pieci mērķi joprojām ir būtiski1, bet ir jāpārskata konkrēti pasākumi un darbības. Piemēram, jāstiprina praktiskā sadarbība starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm (piemēram, izmantojot kopīgas izmeklēšanas grupas, apmācību, kopīgas mācības, labāk izmantojot informācijas apmaiņas sistēmas).

Tomēr paveikt var vēl daudz vairāk, lai: - cīnītos pret korupciju (izvēršot tālāk Pretkorupcijas ziņojumā iztirzāto); - risinātu jautājumus saistībā ar cilvēku tirdzniecības apkarošanu (būtu jāizstrādā stratēģija laikposmam pēc 2016. gada); - vērstos pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību (pārskatot esošo ES tiesisko regulējumu par tirdzniecību un pārvadājumiem ES iekšienē un pastiprinot operatīvo sadarbību); - reaģētu uz kiberdrošības apdraudējumu (īstenojot praksē ES stratēģiju kiberdrošības jomā, mudinot visas dalībvalstis izveidot kibernoziedzības centru, turpinot Pasaules alianses pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē darbu); - novērstu terorismu un pretdarbotos radikalizācijai un vervēšanai (tostarp, stiprinot Radikalizācijas izpratnes tīklu); - pastiprinātu Eiropas izturētspēju lielu krīžu un katastrofu gadījumos (uzlabojot aprīkojuma un komunikācijas sistēmu savietojamību); - traktētu iekšējo drošību kā ES ārpolitikas daļu un to saistīt ar ES palīdzības un sadarbības programmām.

Vispārīga informācija

2014. gadā noslēgsies Stokholmas programma, kas kopš 2010. gada bijusi pamatā iekšlietu politikas virzieniem. To ņemot vērā, Komisija 2013. gadā sāka debates par turpmākiem uzdevumiem un prioritātēm, kas šajā politikas jomā jārisina turpmākajos gados.

Šodien publicētais paziņojums balstās uz vairākiem pasākumiem un debatēm par iekšlietu politiku nākotnē, kurās ieinteresētās personas un pilsoniskā sabiedrība varēja dalīties viedokļos un idejās par jautājumiem saistībā ar iekšlietu darbības jomu.

Ir notikuši semināri un uzklausīšanas, kurās piedalījās ideju laboratorijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Ieinteresētās personas un pilsoņi arī tika aicināti paust savus viedokļus un idejas Iekšlietu ĢD tīmekļa vietnē sabiedriskās apspriešanas ietvaros. Komisija 2014. gada 29. un 30. janvārī Briselē rīkoja augsta līmeņa konferenci, kurā tika apspriesta iekšlietu politikas jomas turpmākā attīstība.

Komisijas paziņojums sniegs ieguldījumu stratēģiskajās pamatnostādnēs, kuras paredzēts pieņemt Eiropadomes sanāksmē 2014. gada jūnijā.

Noderīgas saites

Saite uz MEMO: MEMO/14/174

Paziņojums 'An open and secure Europe: making it happen'

ES iekšlietas skaitļos: vispārīga statistika

Sesīlijas Malmstrēmas tīmekļa vietne

Sekojiet komisārei Malmstrēmai tviterī

Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne

Sekojiet Iekšlietu ĢD tviterī un tvītojiet ar #euhome

Kontaktpersonas:

Michele Cercone (+32 2 298 09 63)

Tove Ernst (+32 2 298 67 64)

Sabiedrībai: Europe Direct pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai pa e-pastu

1 :

Pieci izvēlētie stratēģiskie mērķi bija šādi: 1) sagraut starptautiskos noziedznieku tīklus, 2) novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu, 3) uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā, 4) stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību, un 5) uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website