Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - paziņojums presei

2015. gada ES izaugsmes pētījums — jauns uzrāviens nodarbinātībai, izaugsmei un investīcijām

Briselē, 28 novembris 2014

Eiropas Komisijas šodien publicētajā 2015. gada izaugsmes pētījumā uzsvars ir likts uz to, lai Eiropa stabili atgrieztos uz ilgtspējīgu darbvietu radīšanas un ekonomikas izaugsmes ceļa. Tagad, kad darbu sākusi jaunā Komisija ar vērienīgu programmu nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām, ir īstais brīdis panākt jaunu uzrāvienu. Ierosinot vērienīgu investīciju plānu, kas paredzēts, lai nākamajos trīs gados mobilizētu papildu publiskās un privātās investīcijas vismaz 315 miljardu eiro apmērā, Eiropa pāršķir jaunu lappusi (Investīciju plāna tīmekļa vietne). To paredz Eiropas Komisijas vispārējā pieeja, kuras mērķis ir atbalstīt darbvietu radīšanu un panākt izaugsmi Eiropā. Šīs pieejas ietvaros Komisija savā 2015. gada izaugsmes pētījumā iesaka īstenot ekonomikas un sociālo politiku, kas balstīta uz trim galvenajiem pīlāriem: 1) veicināt investīcijas, 2) atjaunot apņemšanos veikt strukturālās reformas un 3) īstenot fiskālo atbildību.


Valdis Dombrovskis, priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, sacīja: "Eiropas Savienībā ir ilgstoši vājas ekonomiskās izaugsmes risks, kas padarītu vēl smagākas jau tā nopietnās sociālās problēmas dažādās Savienības daļās. Tāpēc mēs šodien ierosinām stratēģisko politikas instrumentu kopumu, kas balstīts uz investīcijām, strukturālajām reformām un fiskālo atbildību. Aicinām iesaistīties valdības, parlamentus un sociālos partnerus ES līmenī un katrā dalībvalstī un steidzami rīkoties. Ja tagad strādāsim kopā, varēsim nodrošināt to, ka tiks izpildīti nosacījumi racionālai un ilgtspējīgai izaugsmei nākotnē un ka mūsu pilsoņiem būs vairāk nodarbinātības iespēju.”

Marianna Teisena, ES komisāre nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes jautājumos, piebilda: "Darbvietu radīšana un sociālā politika ir mūsu programmas centrā, un tām ir svarīga nozīme gada izaugsmes pētījumā. Mums visiem vajadzētu uzņemties atbildību par to. Dalībvalstis, kuras veikušas drosmīgas reformas savā darba tirgū, ir pierādījušas, ka reformas patiešām atmaksājas. Tam vajadzētu iedvesmot pārējās dalībvalstis sekot šim piemēram. Komisijas iesniegtais 315 miljardu eiro investīciju plāns var palīdzēt pacelt šos rezultātus vēl augstākā līmenī."

Gada izaugsmes pētījums ievada ekonomikas pārvaldības ikgadējo ciklu, tajā norādītas ES vispārējās ekonomikas prioritātes un sniegtas politikas norādes dalībvalstīm nākamajam gadam. Neraugoties uz centieniem gan valstu, gan ES līmenī, Eiropas ekonomika joprojām ir vāja un nestabila. Tas savukārt bremzē pasākumus, kuru mērķis ir samazināt augsto bezdarba līmeni un nabadzību. Atjaunot uzticēšanos finanšu nozarei un panākt izaugsmes atjaunošanos visā ES var tikai, strādājot kopā. Tam būs vajadzīga dalībvalstu stingra apņemšanās rīkoties citādi valsts līmenī. Ņemot vērā būtiski atšķirīgo ekonomisko situāciju dažādās dalībvalstīs, pareizā pieeja katrā valstī būs cita. Lai noteiktu kopīgu virzienu un vadītu dažādās dalībvalstu pieejas, ES ekonomikas un sociālajā politikā 2015. gadā Komisija iesaka trīs galvenos pīlārus.

1. Investīciju veicināšana t

Pēc pasaules ekonomikas un finanšu krīzes ES ir ievērojami sarucis investīciju apjoms. Lai mainītu šo lejupejošo tendenci un stabili atgrieztu Eiropu uz ekonomikas atveseļošanās ceļa, ir saskaņoti jāstrādā visiem kopā visā Eiropā. Investīcijas ir vajadzīgas, lai modernizētu labklājības sistēmas, finansētu izglītību, pētniecību un inovāciju, veicinātu zaļo enerģiju un energoefektivitāti, modernizētu transporta infrastruktūru un nodrošinātu plašāku un ātrāku platjoslas pārklājumu.

Eiropas Komisija ir gatava sniegt savu ieguldījumu. Pirms divām dienām Eiropas Komisija nāca klajā ar 315 miljardu eiro investīciju plānu nākamajiem trim gadiem (skatīt IP/14/2128). Šī "investīciju ofensīva" balstās uz trim savstarpēji pastiprinošiem virzieniem: 1) investīciju finansējuma mobilizēšana, neveidojot jaunus parādus; 2) projektu un investīciju atbalstīšana svarīgās jomās, piemēram, infrastruktūra, izglītība, pētniecība un inovācija; un 3) katrai nozarei specifiski šķēršļi un citi finansiāli un ar finansēm saistīti vai nesaistīti šķēršļi investīcijām. Eiropas Komisija aicina Eiropas Parlamentu un dalībvalstis atbalstīt ieguldījumu plānu un ātri veikt vajadzīgos pasākumus, lai būtiski stimulētu Eiropas ekonomiku.

2. Atjaunota apņemšanās veikt strukturālās reformas

Mainoties uzsvaram no krīzes izraisītu ārkārtas situāciju risināšanas uz stabila pamata izveidošanu nodarbinātībai un izaugsmei, ir jāatjauno apņemšanās veikt strukturālās reformas. ES līmenī galvenā strukturālā reforma ir vienotā tirgus padziļināšana, kas palīdzētu modernizēt dalībvalstu ekonomiku un padarītu Eiropu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem. Prioritātes ir šādas: atcelt atlikušos reglamentējošos un nereglamentējošos šķēršļus dažādās nozarēs, piemēram, enerģētikas, telesakaru un transporta nozarē un preču un pakalpojumu vienotajā tirgū.

Dalībvalstu līmenī Komisija iesaka pievērst uzmanību vairākām svarīgām reformām: padarīt darba tirgus dinamiskākus un samazināt augsto bezdarba līmeni; padarīt efektīvākas un adekvātākas pensiju un sociālās aizsardzības sistēmas; izveidot elastīgākus preču un pakalpojumu tirgus; uzlabot uzņēmumu investīciju nosacījumus un pētniecības un inovācijas investīciju kvalitāti; kā arī uzlabot valsts pārvaldes iestāžu efektivitāti visā Eiropā.

3. Fiskālās atbildības īstenošana

Ir panākts ievērojams progress fiskālās konsolidācijas sasniegšanā. Tikai trīs gados vidējais budžeta deficīts ES ir samazināts uz pusi no 4,5 % no IKP 2011. gadā līdz aptuveni 3,0 % no IKP 2014. gadā. Tas, ka ir samazinājies to valstu skaits, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (no 24 valstīm 2011. gadā līdz 11 valstīm 2014. gadā), atspoguļo šos fiskālos uzlabojumus, kam bija liela nozīme, lai atjaunotu ticību valsts finanšu stabilitātei un stabilizētu finansiālo situāciju. Būtiski elementi ilgtspējīgas izaugsmes panākšanai joprojām ir ilgstošas kontroles nodrošināšana pār budžeta deficītu un augstā parādu līmeņa samazināšana. Mums vajadzīga atbildīga un izaugsmi veicinoša fiskālā politika saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, ņemot vērā konkrēto valstu situāciju. Valstīm ar lielākām fiskālajām iespējām ir vairāk iespēju veicināt iekšzemes pieprasījumu un investīcijas. Nodokļu sistēmām jākļūst taisnīgākām un efektīvākām, un ir izlēmīgi jācīnās pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Eiropas ekonomikas pārvaldības racionalizēšana

Eiropas Komisija arī ierosina racionalizēt un stiprināt Eiropas semestri, nosakot skaidrākus mērķus un piešķirot tam lielāku politisko nozīmi, pamatojoties uz trim pīlāriem, kas minēti gada izaugsmes pētījumā. Eiropas semestris ar skaidri noteiktiem mērķiem stiprinātu sociālo tirgus ekonomiku un palielinātu ekonomikas politikas koordinēšanas efektivitāti ES līmenī, jo pieaugtu atbildība un uzlabotos visu iesaistīto dalībnieku, arī sociālo partneru personiskā atbildība. Jaunais ekonomikas politikas cikls arī vienkāršos Komisijas darba rezultātus un samazinās ziņojumu skaitu, ko pieprasa no dalībvalstīm, vienlaikus padarot šo procesu atklātāku un daudzpusīgāku (skatīt 1. pielikumu un MEMO/14/2180).

Brīdināšanas mehānisma ziņojums

Gada izaugsmes pētījumam pievienots brīdināšanas mehānisma ziņojums (BMZ), ko paredz regulārā uzraudzība saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, un tā mērķis ir noteikt un novērst nelīdzsvarotību, kas neļauj uzlabot ekonomikas rādītājus dalībvalstīs, eirozonā vai ES kopumā. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā tiek iekļauti nodarbinātības un sociālie rādītāji, un tie būtu jāizmanto, lai labāk izprastu darba tirgus un sociālās attīstības tendences un riskus.

Šis BMZ liecina, ka, lai gan ES dalībvalstis ir progresējušas un novērsušas dažus nelīdzsvarotības aspektus un dažās valstīs ir uzlabojusies ekonomikas konkurētspēja, tomēr makroekonomikas nelīdzsvarotība un tās nelabvēlīgā sociālā ietekme joprojām izraisa nopietnas bažas. Lēnā atveseļošanās un ļoti zemā inflācija nav ļāvusi daudz izteiktāk samazināt nelīdzsvarotību un makroekonomiskos riskus.

Turklāt norēķinu kontu sabalansēšana joprojām ir asimetriska. Lai gan deficīts vairākās valstīs ir samazinājies, šo procesu lielā mērā izraisījusi pieprasījuma samazināšanās un it īpaši investīciju samazināšanās. Ja netiks veiktas korekcijas, tas varētu negatīvi ietekmēt izaugsmes potenciālu vidējā termiņā. Tajā pašā laikā Vācijai un Nīderlandei joprojām ir bijis ļoti liels tekošā konta pārpalikums, kas atspoguļo vāju iekšzemes pieprasījumu un investīcijas.

Komisija uzskata, ka ir vajadzīga sīkāka analīze (padziļināts pārskats) par atsevišķām valstīm, lai sīki pārbaudītu nelīdzsvarotības uzkrāšanos un novēršanu, un ar to saistītos riskus 16 dalībvalstīs: Beļģijā, Bulgārijā, Vācijā, Īrijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē (sīkāk skatīt MEMO/14/2231).

Vienotais nodarbinātības ziņojums

Kopā ar 2015. gada izaugsmes pētījumu tiek publicēts arī tam pievienotais Komisijas priekšlikums par vienoto nodarbinātības ziņojumu.Tajā analizēta nodarbinātības situācija Eiropā un dalībvalstu politikas risinājumi. Ziņojums liecina, ka ir vērts veikt būtiskas strukturālās reformas. Tajā arī analizētas iespējas uzlabot ES vispārējos nodarbinātības un sociālos rādītājus(sīkāk skatīt MEMO/14/2234).

 

 

Pielikums

 

1. Racionalizētā Eiropas semestra grafiks



2. Komisijas 2014. gada rudens prognozes galvenie konstatējumi

 

 

Paredzams, ka 2014. gadā kopumā reālais IKP pieaugums sasniegs 1,3 % Eiropas Savienībā un 0,8 % eirozonā. 2015. gadā tiek prognozēts lēns tā kāpums līdz attiecīgi 1,5 % un 1,1 % saistībā ar ārējā un iekšzemes pieprasījuma palielināšanos. 2016. gadā gaidāms ekonomiskās aktivitātes pieaugums līdz attiecīgi 2,0 % un 1,7 %.

 

Bezdarbnieku skaits 2014. gada augustā sasniedza 24,6 miljonus cilvēku, no kuriem 5 miljoni ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Ilgstošā bezdarba līmenis ir ļoti augsts. Bezdarba līmenis dažādās dalībvalstīs 2014. gadā ievērojami atšķiras, sākot no 5,1 % Vācijā un 5,3 % Austrijā līdz 24,8 % Spānijā un 26,8 % Grieķijā.

 

Paredzams, ka zemās inflācijas tendence turpināsies arī šogad ar zemākām izejvielu cenām (it īpaši enerģijai un pārtikai) un vājākām ekonomikas attīstības perspektīvām, nekā prognozēts. Tiek prognozēts, ka ekonomiskās aktivitātes pakāpeniska atveseļošanās prognozes periodā izraisīs inflācijas pieaugumu ES no 0,6 % 2014. gadā līdz 1,0 % 2015. gadā un 1,6 % 2016. gadā.

 

Deficīta attiecība pret IKP šogad vēl vairāk samazināsies, taču lēnāk nekā 2013. gadā, no 4,5 % 2011. gadā līdz attiecīgi 3,0 % ES un 2,6 % eirozonā. Tiek prognozēts, ka, pastiprinoties ekonomiskajai aktivitātei, valstu budžeta deficīts nākamajos divos gados turpinās samazināties. Paredzams, ka ES un eirozonas parāda attiecība pret IKP nākošgad sasniegs visaugstāko līmeni (attiecīgi 88,3 % un 94,8 %) un vairākās valstīs joprojām būs augsta.

 

 


3. Efektīvu strukturālo reformu piemēri dalībvalstīs

 

 

 

Spānijā valdība 2013. gada decembrī pieņēma tiesību aktu, ar ko garantē tirgus vienotību personu brīvas pārvietošanās un brīvības veikt uzņēmējdarbību un personu un preču brīvas aprites interesēs. Ar šo tiesību aktu vērienīgi racionalizēti Spānijas tiesību akti, kuri savstarpēji pārklājas, novēršot iekšējā tirgus sadrumstalotību un palielinot konkurenci preču tirgos. Spānijas iestādes paredz, ka pēc šīs reformas ar laiku IKP palielināsies par vairāk nekā 1,5 %.

 

Portugālē no 2011. līdz 2013. gadam sāktas vairākas darba tirgus reformas. Ir saskaņota pastāvīgo un pagaidu darba ņēmēju aizsardzība. Tiesību aktos attiecībā uz darbalaiku ir paredzēta lielāka elastība un veikti pasākumi, lai labāk pielāgotu algas darba ražīgumam uzņēmumu līmenī. Ir reformēti bezdarbnieku pabalsti un pagarināts saņemšanas termiņš. Veiktas reformas valsts nodarbinātības dienestā, pārskatīta spēkā esošā aktīvā darba tirgus politika un ieviestas jaunas programmas, arī tādas, kas paredzētas jauniešiem. No 2013. līdz 2014. gadam bezdarba līmenis samazinājies par 2 procentu punktiem.

 

Polijā sākta vērienīga reforma ar mērķi atvieglot piekļuvi reglamentētām profesijām. Reformas pirmajā kārtā 2013. gadā liberalizēta piekļuve 50 profesijām, ieskaitot juristus, notārus, nekustamā īpašuma māklerus un taksometru vadītājus. Polijas parlaments 2014. gada aprīlī pieņēma lēmumus vēl par 91 profesiju, un 2015. gada sākumā ir paredzēts atcelt ierobežojumus vēl 101 profesijai.

 

Itālija 2013. gadā īstenojusi vairākus pasākumus, kuru mērķis ir palielināt konkurenci un pārredzamību gāzes un elektroenerģijas tirgos. Itālijas valdības veiktās iniciatīvas ir palīdzējušas novērst ilgstošo augsto enerģijas cenu problēmu Itālijā, un saskaņā ar enerģētikas regulatora aprēķiniem ir palīdzējušas samazināt cenas galalietotājiem.

 

For more information:

Annual Growth Survey 2015

Fourth Alert Mechanism Report on macroeconomic imbalances in EU Member States

2015 Draft joint Employment Report

The EU's economic governance explained

Europe 2020

Draft Budgetary Plans


IP/14/2235

Kontakti presei:

Tove ERNST (+32 2 298 67 64)
Margaritis SCHINAS (+ 32 2 296 05 24)
Annikky LAMP (+32 2 295 61 51)

Sabiedrībai:

informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts

Side Bar