Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 3. martā

Vide: jauni pētījumi apstiprina, ka jāuzlabo aizsardzība pret plūdiem un jāpāriet uz lielākiem vides nodokļiem

Šodien Eiropas Komisija publicēja divus pētījumus par to, kā vides politika ar labāku aizsardzību pret plūdiem un lielākiem vides nodokļiem var veicināt ekonomikas attīstību. Vienā no pētījumiem vēlreiz apstiprinājās tas, ka vispārējo ekonomikas situāciju var uzlabot, laikus investējot aizsardzībā pret plūdiem, bet otrā pētījumā ir uzsvērtas priekšrocības, ko sniedz nodokļu sloga pārnese no darbaspēka uz resursu izmantošanu un piesārņojumu.

ES vides komisārs Janess Potočniks sacīja: “Ieguldot aizsardzībā pret plūdiem, var uzlabot kopējo ekonomikas stāvokli. Īpaši rentabli ir no dabas likumiem izrietoši risinājumi. Turklāt ar vides nodokļu reformām valstu kases var papildināt ar gandrīz divkārt lielākiem ieņēmumiem nekā patlaban. Tādā veidā var gan saudzēt vidi, gan arī samazināt nodarbinātības nodokļus vai budžeta deficītu. Tas ir spēcīgs arguments, lai mainītu pašreizējo lietu kārtību.”

Pētījumā par iespēju palielināt vides nodokļus ir apkopoti 12 dalībvalstu dati, kas liecina, ka, samazinot nodarbinātības nodokļus un palielinot nodokļus par piesārņojumu (piemēram, par gaisa un ūdens piesārņojuma cēloņiem), 2016. gadā varētu iekasēt 35 miljardus eiro reālajā izteiksmē, bet 2025. gadā — veselu 101 miljardu eiro. Ieņēmumi būtu vēl lielāki, ja tiktu arī veikti pasākumi, lai pārtrauktu videi kaitīgas subsīdijas. Ieņēmumi var būt robežās no nedaudz vairāk par 1 % no IKP gadā līdz mazliet vairāk nekā 2,5 % no IKP 2025. gadā — tas atkarīgs no dalībvalsts.

Otrajā pētījumā ir aplūkoti dažādi aspekti, kas kopīgi vides un ekonomikas politikai, piemēram, plūdu makroekonomiskās sekas, labākā prakse, kā atbalstīt MVU, orientējoties uz resursu efektīvu izmantošanu, un visu dalībvalstu izdevumi vides jomā. Eiropas Savienībā plūdu radītie kopējie zaudējumi 2002.–2013. gada periodā lēšami vismaz 150 miljardu eiro vērtībā. Ir ārkārtīgi lietderīgi investēt plūdu mazināšanas pasākumos, jo tie vidēji izmaksā aptuveni 6–8 reizes mazāk nekā plūdu radītie postījumi. Vēl labāk būtu ieguldīt zaļajā infrastruktūrā, jo dabisko ainavu atjaunošana, kas palīdz novadīt un uzkrāt plūdu ūdeņus, var uzlabot arī bioloģisko daudzveidību un samazināt būvniecības izmaksas.

Vispārīga informācija

Šodien publicētos pētījumu rezultātus izmantos Eiropas pusgadā — mehānismā, kas izveidots 2010. gadā, lai labāk saskaņotu ES valstu ekonomikas politiku. Tā bija ES atbildes reakcija uz finanšu un ekonomikas krīzi, kura daudzās ES valstīs bija radījusi ekonomikas lejupslīdi un bezdarba pieaugumu. Eiropas pusgads balstās uz principu, ka, tā kā ES dalībvalstu ekonomika ir stipri vien integrēta, lielāka politiskā sadarbība var stimulēt ekonomikas izaugsmi ES kopumā.

Ekoloģizējot Eiropas pusgadu, Komisija vēlas panākt, lai makroekonomikas politika būtu ilgtspējīga ne tikai ekonomiski un sociāli, bet arī ekoloģiski. Vienā agrākā pētījumā, kurā aplūkoja, kā, īstenojot tiesību aktus atkritumu jomā, var stimulēt zaļo izaugsmi, tika konstatēts, ka šo tiesību aktu pilnīga īstenošana ļautu ietaupīt 72 miljardus eiro gadā, par 42 miljardiem eiro palielināt ES atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozares gada apgrozījumu un līdz 2020. gadam radīt vairāk nekā 400 000 darbvietu.

Plašāka informācija

Ar pētījumiem var iepazīties šeit:

http://ec.europa.eu/environment/integration/green_semester/index_en.htm

Eiropas pusgada tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/europe2020/making-it-happen/

Kontaktpersonas

Preses pārstāvjiem:

Joe Hennon (+32 2 295 35 93)

Andreja Skerl (+32 2 295 14 45)

Plašai sabiedrībai: “Europe Direct” pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai pa e–pastu


Side Bar