Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 3. martā

Eiropieši uzskata, ka klimata aizsardzības pasākumi var veicināt ekonomikas atlabšanu un jaunu darbvietu rašanos

Šodien publicētā Eirobarometra aptaujā par klimata pārmaiņām noskaidrots, ka četras piektdaļas Eiropas Savienības iedzīvotāju domā, ka klimata pārmaiņu iegrožošana un lietderīgāka enerģijas izmantošana var stimulēt ekonomiku un nodarbinātību. Tas ir mazliet vairāk nekā iepriekšējā aptaujā, kura notika 2011. gadā. Tolaik šim viedoklim piekrita 78 % aptaujāto.

Starp tām valstīm, kuru iedzīvotāji visplašāk atzīst klimata aizsardzības pasākumu un energoefektivitātes labvēlīgo ietekmi uz ekonomiku, ir dažas dalībvalstis, kuras visvairāk cietušas ekonomikas un finanšu krīzē. Nevienā dalībvalstī šo viedokli atbalstošo respondentu īpatsvars nebija zemāks par 65 %.

Aptaujā1 arī noskaidrots, ka septiņi no desmit iedzīvotājiem piekrīt viedoklim, ka no ārpussavienības valstīm nākuša fosilā kurināmā importa samazināšana nāktu par labu ekonomikai.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Mums nav jāizvēlas starp plaukstošu ekonomiku un klimata aizsardzību. Izmaksu ziņā efektīva klimata aizsardzība nāk par labu ekonomikai. Mani ļoti iedrošina tas, ka to atzīst arī Eiropas Savienības iedzīvotāji. Šī aptauja ir skaidrs signāls ES līderiem apņēmīgāk cīnīties pret klimata pārmaiņām, tajā pašā laikā panākot arī ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanu. Domāju, ka šī aptauja arī Eiropas Komisijai ir pamudinājums turpināt cīnīties par vērienīgu klimata politiku Eiropā.”

ES klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda sacīja: “Šīs aptaujas rezultāti liecina, ka lielais vairums eiropiešu grib, lai politiķi tieši tagad ķertos pie klimata pārmaiņu mazināšanas. Iedzīvotāji saprot, ka klimata pārmaiņas nav apstājušās tāpēc vien, ka viņu valsts valdība bijusi ļoti aizņemta ar ekonomikas krīzes pārvarēšanu. Mums nav jāizvēlas starp izaugsmi un konkurētspēju, no vienas puses, un stabilu klimatu, no otras puses. Var panākt, ka mums ir tie visi, un mums tas ir jādara. Ceru, ka ES līderi ieklausīsies un attiecīgi rīkosies Eiropadomes sanāksmē, kas notiks šomēnes un kur viņi spriedīs par mūsu priekšlikumiem attiecībā uz klimatu un enerģētiku līdz 2030. gadam.”

Aptaujas galvenie rezultāti ir šādi.

80 % aptaujas dalībnieku piekrīt viedoklim, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un enerģijas lietderīgāka izmantošana var stimulēt ekonomiku un nodarbinātību (31 % piekrīt pilnībā un 49 % drīzāk piekrīt). Visvairāk cilvēku šo viedokli pilnībā atbalsta Spānijā (52 %), Zviedrijā (50 %), Maltā (44 %), Īrijā un Kiprā (43 %) un Grieķijā (42 %). Savukārt Igaunijā ir viszemākais tādu respondentu īpatsvars, kuri pilnībā vai daļēji piekrīt (65 %).

Deviņas desmitdaļas eiropiešu klimata pārmaiņas uzskata par nopietnu problēmu. Lielais vairums (69 %) domā, ka tā ir nopietna problēma, bet 21 % uzskata, ka klimata pārmaiņas ir diezgan nopietna problēma. Tikai 9 % aptaujāto atbildēja, ka tā nav nopietna problēma. Vērtējuma skalā no 1 (mazsvarīgs) līdz 10 (ļoti svarīgs) klimata pārmaiņu nopietnība tika novērtēta ar 7,3 ballēm. 2011. gadā šis novērtējums bija 7,4 balles, bet 2009. gadā — 7,1 balle.

Respondenti klimata pārmaiņas uzskata par ļoti nopietnu globālu problēmu (par vēl smagākām problēmām viņi uzskata tikai nabadzību un ekonomikas stāvokli). 2011. gadā klimata pārmaiņas bija otrajā vietā aiz nabadzības, bada un ūdens trūkuma, bet ekonomikas problēmas bija trešajā vietā. Pašlaik puse eiropiešu klimata pārmaiņas uzskata par vienu no visbūtiskākajām problēmām. Aptaujas dalībnieki Zviedrijā (39 %), Dānijā (30 %) un Maltā (30 %) ir vairāk tendēti klimata pārmaiņas uzskatīt par vienīgo ļoti nopietno problēmu, kas pašlaik pastāv visā pasaulē.

70 % eiropiešu piekrīt viedoklim, ka, samazinot fosilā kurināmā importu, ES ekonomika būtu tikai ieguvēja (26 % piekrīt pilnībā, un 44 % piekrīt daļēji). Visvairāk cilvēku šo viedokli pilnībā atbalsta Spānijā (45 %), Austrijā (40 %), Kiprā (38 %), Īrijā (37 %), Portugālē (34 %) un Maltā (34 %).

Lielais vairums eiropiešu uzskata, ka valstij ir jārīkojas, lai veicinātu energoefektivitāti un pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem. 92 % respondentu domā, ka ir svarīgi, lai viņu valsts valdība atbalstītu energoefektivitātes uzlabošanu līdz 2030. gadam (vairāk nekā puse (51 %) atbildēja, ka tas ir ļoti svarīgi). Attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem 90 % aptaujāto atbildēja, ka ir svarīgi, lai viņu valsts valdība izvirzītu līdz 2030. gadam sasniedzamus mērķus paplašināt to lietojumu (49 % uzskatīja, ka tas ir ļoti svarīgi).

50 % aptaujāto teic, ka ir paši pēdējos sešos mēnešos kaut ko darījuši, lai mazinātu klimata pārmaiņas (tas ir neliels samazinājums salīdzinājumā ar 2011. gadu, kad šis skaits bija 53 %). Tomēr, kad cilvēkus lūdz uzskaitīt konkrētas darbības, ko viņi veikuši, bet neliek norādīt laiku, proporcija pieaug līdz 89 % (salīdzinājumā ar 85 % 2011. gadā). Visbiežāk respondenti izvēlas samazināt atkritumu daudzumu, tos nodot otrreizējai pārstrādei (69 %) un retāk lietot tādus priekšmetus, kurus var izmantot tikai vienreiz (51 %).

Sīkāka informācija

Saite uz Eirobarometra lapu:

http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_419_400_en.htm#409

ES klimata pasākumu lapa vietnē “Facebook”

Kontaktpersonas:

Preses pārstāvjiem:

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70) - Alejandro Ulzurrun (+32 2 295 48 67)

Isaac Valero Ladron (+32 2 296 49 71) - Mirna Bratoz (+32 2 298 72 78)

Sabiedrībai kopumā: Dienests “Europe Direct” pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai pa e­pastu

1 :

Eirobarometra speciālizlaidums Nr. 409: “Klimata pārmaiņas”. Aptauja veikta 28 dalībvalstīs no 2013. gada 23. novembra līdz 2. decembrim.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website