Navigation path

Left navigation

Additional tools

2014. gada ziemas ekonomikas prognoze liecina par augšupejas nostiprināšanos

European Commission - IP/14/188   25/02/2014

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē/Strasbūrā, 2014. gada 25. februārī

2014. gada ziemas ekonomikas prognoze liecina par augšupejas nostiprināšanos

Eiropas Komisijas ziemas prognoze paredz, ka ekonomikas atlabšana turpināsies lielākajā daļā dalībvalstu un Eiropas Savienībā kopumā. 2013. gada pavasarī beidzās recesija. Trīs ceturkšņus pēc kārtas ekonomika lēnām atveseļojās, un tagad tiek prognozēta mērena izaugsmes palielināšanās. Pēc 2014. gada, kad reālais IKP pieaugums bija 1,5 % ES un 1,2 % eirozonā, gaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte 2015. gadā palielināsies līdz attiecīgi 2,0 % ES un 1,8 % eirozonā. Šie rādītāji ir palielinājušies par 0,1 procentpunktu salīdzinājumā ar 2013. gada rudens ekonomikas prognozi. Prognozes pamatā ir pieņēmums, ka, ES un dalībvalstu līmenī īstenojot plānotos politikas pasākumus, atjaunosies uzticēšanās sistēmai un uzlabosies finanšu nosacījumi, bet dalībvalstīs raitāk veiksies ekonomiskās korekcijas, paaugstinot to izaugsmes potenciālu.

Jāatzīmē, ka Portugāles prognoze ir balstīta uz aplēsēm, kas sagatavotas saistībā ar ekonomikas korekciju programmas desmito pārskatīšanu decembra vidū, un to aktualizēs pašlaik notiekošās vienpadsmitās pārskatīšanas laikā. Kipras prognozes sagatavošana tika pabeigta februāra sākumā pēc programmas trešās pārskatīšanas, kad vēl nebija pieejami sākotnējie dati par IKP ceturtajā ceturksnī.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns, kura atbildībā ir ES ekonomiskās un monetārās lietas un eiro, sacīja: “Pēc pavērsiena pagājušā gada vidū, kad atsākās izaugsme, Eiropā stabilizējas ekonomikas atlabšana. Gaidāms, ka iekšzemes pieprasījuma nostiprināšana šogad mums palīdzēs panākt līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku izaugsmi. Eiropas ekonomikā pašlaik turpinās līdzsvara atjaunošana un uzlabojas ārējā konkurētspēja, īpaši visneaizsargātākajās valstīs. Krīzes ļaunākais posms, domājams, jau ir aiz muguras, tomēr nav iemesla ieslīgt pašapmierinātībā, jo ekonomikas atlabšana vēl norit pieticīgā tempā. Lai atveseļošanās būtu izteiktāka un uzlabotos nodarbinātība, mums jāturpina ekonomisko reformu ceļš.”

Ekonomikas izaugsme kļūst plašāka

Ekonomiskā aktivitāte ir sākusi nostiprināties arī visneaizsargātākajās valstīs, un ir paredzama šīs tendences turpināšanās. Periodiskie rādītāji liecina par uzlabošanos vairumā valstu. Tomēr, ja salīdzina ar līdzšinējām ekonomikas krīzēm, kam sekoja augšupeja, pašlaik piedzīvotā ekonomikas atveseļošanās nav pārāk izteikta. Tas izskaidrojams ar ilgstošo, lai gan pamazām izzūdošo ekonomikas krīzes ietekmi, kas izpaužas kā aizņemto līdzekļu sloga samazināšana, grūti pieejams finansējums, kā arī iekšējo un ārējo korekciju nepieciešamība. Kaut arī finansēšanas nosacījumi kopumā ir labvēlīgi, starp dalībvalstīm un starp dažādu lielumu uzņēmumiem joprojām pastāv būtiskas atšķirības. Tomēr ieguldījumi, kuru plūsma vairākus ceturkšņus bija apsīkusi, nu ir atsākušies un, domājams, prognozes periodā kļūs vēl plašāki (arī būvniecībā). Neskaidrības mazināšanās vairos pieprasījumu, kas būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, jo iepriekš minētie faktori pakāpeniski zaudēs nozīmi.

Darba tirgum ir raksturīga lēna nodarbinātības stabilizēšanās, un bezdarbs joprojām ir augsts, jo darba tirgus attīstība parasti vismaz par pusgadu atpaliek no IKP. Saskaņā ar šo modeli jau šogad ir gaidāma neliela uzlabošanās nodarbinātības jomā, un bezdarba līmenis 2015. gadā varētu kristies līdz 10,4 % ES un 11,7 % eirozonā, joprojām saglabājoties ievērojamām atšķirībām starp dažādām valstīm.

Paredzams, ka 2014. gadā ES un eirozonā būs vērojama neliela patēriņa cenu inflācija (attiecīgi 1,2 % un 1,0 %), kas varētu palielināties par apmēram 0,25 procentpunktiem 2015. gadā, kad ekonomikas izaugsme kļūs straujāka.

Tekošā konta bilance neaizsargātākajās dalībvalstīs pēdējos gados ir uzlabojusies, pastāvīgi pieņemoties spēkā cenu konkurētspējai un nostiprinoties eksporta nozarēm. Vairāku šo valstu ekonomikā 2014. un 2015. gadā būs vērojams tekošā konta pārpalikums.

Rezultātus devusi fiskālā konsolidācija

Gaidāms, ka turpinās samazināties vispārējās valdības sektora deficīts. Tiek lēsts, ka 2014. gadā kopējais fiskālais deficīts samazināsies līdz 2,7 % no IKP Eiropas Savienībā un līdz 2,6 % eirozonā, savukārt parāda attiecība pret IKP sasniegs gandrīz 90 % ES un 96 % eirozonā. Ja uz konsolidācijas tempu raugās no strukturālās budžeta bilances viedokļa, tas liecina par visumā neitrālu fiskālās politikas nostāju.

Riski kļūst līdzsvarotāki

Riski ir kļuvuši līdzsvarotāki nekā rudenī. Lielākais lejupslīdes risks, kas spētu apdraudēt izaugsmes perspektīvas, ir jauns uzticēšanās zudums, ko varētu izraisīt reformu kavēšanās valstu vai Eiropas līmenī. Tas vairotu iespējas, ka Eiropā ilgāku laiku būtu vērojama tikai vāja izaugsme, kas negatīvi ietekmētu ekonomisko aktivitāti prognozes periodā. Pašreizējā cenu attīstība atspoguļo gan ārējos faktorus, gan notiekošo korekciju procesu, taču, inflācijai eirozonā ilgstoši turoties pavisam zemā līmenī, tiktu apdraudēta līdzsvara atjaunošanās ekonomikā. Tomēr, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanās pakāpenisko nostiprināšanos un lielāku uzticēšanos, ir tikai pavisam neliela varbūtība, ka varētu gadīties tik lieli satricinājumi, ka tie kardināli mainītu paredzamos inflācijas rādītājus un izraisītu ES mēroga deflāciju.

No otras puses, pastāv pozitīvs risks, ka atveseļošanās varētu ritēt pārliecinošāk, nekā cerēts. Tas būtu iespējams, turpinot īstenot drosmīgas strukturālās reformas. Tādā gadījumā veidotos pozitīva atgriezeniskā saite starp uzticēšanos, ekonomikas izaugsmi (īpaši investīcijām) un banku nozares spēju izsniegt lielākus aizdevumus.

Plašāku informāciju skatīt:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2014_winter_forecast_en.htm

Kontaktpersonas:

Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

Audrey Augier (+32 2 297 16 07)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)

Sabiedrības jautājumiem: Europe Direct pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai pa e-pastu


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website