Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 21. februārī

Drosmīgāka pieeja ES ārējās migrācijas politikai

Kādi panākumi ir gūti, lai labāk pārvaldītu migrācijas plūsmas un veicinātu mobilitāti drošā vidē? Komisija šodien pieņēma ziņojumu, kurā pievēršas ES ārējās migrācijas politikas galvenajām tendencēm 2012. un 2013. gadā. Divus gadus pēc tam, kad tika pārskatīta vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei (saīsināti — VPMM), ne mazums ir sasniegts dialoga un sadarbības pastiprināšanā, taču vēl ir daudz darāmā, lai progress turpinātos.

Situācijā, kad plašumā vēršas starptautiskā mobilitāte, risinājumi jāmeklē, ņemot vērā visu iesaistīto pušu vajadzības un prioritātes. Tādēļ pēc iespējas labāk jāizmanto jau esošie instrumenti, piemēram, mobilitātes partnerības un kopīgie vīzu noteikumi. Turklāt, īstenojot ES politiku, pēc iespējas aktīvāk būtu jāpiedalās ES dalībvalstīm.

“Labi pārvaldīta migrācija var dot priekšrocības visiem iesaistītajiem — gan migrantiem, gan valstīm. Mūsu panākumi lielā mērā ir atkarīgi no dialoga un sadarbības ar ārpussavienības valstīm un starptautiskajām organizācijām. Mobilitātes partnerības, vīzu režīma atvieglojumi un atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kā arī kopīgie vīzu noteikumi arī turpmāk būs svarīgi politikas instrumenti. Taču jādara vēl vairāk, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju un kopā ar ārpussavienības valstīm risinātu migrācijas ēnas puses, piemēram, cilvēku tirdzniecību un migrantu nelikumīgu ievešanu,” teica ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.

Mobilitātes partnerības ir izrādījušās visai lietderīgas, lai savstarpēji izdevīgā veidā risinātu migrācijas un patvēruma jautājumus. Tajās nosaka politiskos mērķus, un uz to pamata veido apspriedes un sadarbību. Līdz šim mobilitātes partnerības ir noslēgtas ar sešām valstīm: Moldovu (2008.), Kaboverdi (2008.), Gruziju (2009.), Armēniju (2011.), Maroku (2013.) un Azerbaidžānu (2013.). Apspriedes par mobilitātes partnerības noslēgšanu ar Tunisiju beidzās 2013. gada novembrī, un pavisam drīz partnerību parakstīs. Turklāt 2013. gada decembrī tika sāktas pārrunas ar Jordāniju.

Komisija no 2012. līdz 2013. gadam pavisam ir atbalstījusi vairāk nekā 90 ar migrāciju saistītus projektus visos pasaules jaunattīstības reģionos, šim nolūkam atvēlot vairāk nekā 200 miljonus eiro. Arī ES dalībvalstis ar saviem finanšu resursiem ir palīdzējušas īstenot ES vispārējo pieeju migrācijai un mobilitātei.

Vairāk jādara arī bēgļu un cilvēktiesību aizsardzības jomā. Piemēram, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs varētu vērienīgāk iesaistīties, uzlabojot ārpussavienības valstu patvēruma un uzņemšanas iespējas, tostarp mobilitātes partnerību ietvaros. Turklāt būtu iespējams labāk izmantot reģionālās aizsardzības programmas, it sevišķi pagarinot to termiņu un palielinot finansējumu.

Labāk koordinējot pārvietošanas pasākumus ES līmenī un starp dalībvalstīm, varētu efektīvāk un ātrāk reaģēt krīzes situācijās. Būtu nepieciešams arī lielāks ES finansējums no jaunā Patvēruma un migrācijas fonda (2014.–2020.), lai izveidotu vairāk vietu cilvēku pārvietošanai un uzņemšanai, pamatojoties uz humāniem apsvērumiem.

Vispārējās pieejas nākamais līmenis

Pašreizējo ārējās migrācijas un patvēruma politiku un tās instrumentus tomēr varētu izmantot pilnvērtīgāk, lai vairotu ES pievilcīgumu un nostiprinātu tās ekonomiku.

Turpmākajos gados vēl aktuālāks būs tāds jautājums kā darbaspēka migrācija, un šajā ziņā jāizceļ mobilitātes partnerību nozīme (piemēram, veicinot studentu vai speciālistu apmaiņu, uzlabojot migrācijas pārvaldību ārpussavienības valstīs, ieviešot cirkulārās migrācijas programmas, nostiprinot legālo migrantu sociālo aizsardzību, vajadzības gadījumā pievēršoties sociālo tiesību pārnesamībai utt.).

Atvieglota īstermiņa vīzu izsniegšana var pozitīvi ietekmēt ārpussavienības valstu attīstību, piemēram, uzlabot uzņēmējdarbības iespējas un tirdzniecības saites ar ES, kā arī nostiprināt cilvēku savstarpējos kontaktus. Turklāt pilnībā būtu jāizmanto ES vīzu politikas potenciāls, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un apmaiņu kultūras jomā. Komisija turpmākajās nedēļās ierosinās grozījumus vīzu kodeksā, lai likumīgajiem ceļotājiem vēl vairāk atvieglotu ceļošanu, vienlaikus garantējot augstu drošības līmeni Eiropas Savienībā.

Pēdējos gados ir padziļinājusies sadarbība nelegālās imigrācijas novēršanā un apkarošanā. Ir sākts un īstenots dialogs, informācijas apmaiņa un kopīgi pasākumi, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību un migrantu nelegālu ievešanu. Nākamajos mēnešos un gados ir paredzētas vēl citas iniciatīvas, kā minēts Vidusjūras darba grupas ziņojumā.

Vispārīga informācija

Vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei kopš 2005. gada ir pamatsatvars, kas regulē ES ārējās migrācijas un patvēruma politiku un nosaka, kā ES īsteno politisko dialogu un operatīvo sadarbību ar citām pasaules valstīm. Tās pamatā ir skaidri noteiktas prioritātes, kas atspoguļo ES stratēģiskos mērķus, un tā ir integrēta ES vispārējā ārpolitikā, arī attīstības sadarbībā.

Vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei cenšas nostiprināt dialogu un sadarbību ar ārpussavienības partnervalstīm četros veidos: labāk organizējot legālo migrāciju un sekmējot labi pārvaldītu mobilitāti, novēršot un apkarojot nelikumīgu migrāciju un iznīdējot cilvēku tirdzniecību, pilnveidojot migrācijas ietekmi uz attīstību, kā arī veicinot starptautisko aizsardzību un izvēršot patvēruma politikas ārējo aspektu.

Šo vispārējo nostāju īsteno reģionālā un divpusējā politiskajā dialogā (piemēram, izmantojot mobilitātes partnerības) ar tādiem juridiskajiem instrumentiem kā vīzu atvieglotas izsniegšanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi, ar darbības atbalstu un spēju izvēršanu, kā arī ar dažādām programmām un projektiem paredzētu atbalstu, kas pieejams ieinteresētajām aprindām, piemēram, pilsoniskajai sabiedrībai, migrantu apvienībām un starptautiskajām organizācijām.

Noderīgas saites

Sesīlijas Malmstrēmas tīmekļa vietne

Sekojiet komisārei Malmstrēmai tviterī!

Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne

Sekojiet Iekšlietu ģenerāldirektorātam tviterī!

Ziņojums par VPMM īstenošanu 2012.–2013. gadā

Kontaktpersonas:

Michele Cercone (+32 2 298 09 63)

Tove Ernst (+32 2 298 67 64)

Iedzīvotāju jautājumiem: dienests Europe Direct pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai pa e-pastu


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site