Navigation path

Left navigation

Additional tools

Brīva pārvietošanās: Eiropas Komisija publicē pētījumu par mobilo ES pilsoņu integrāciju sešās pilsētās

European Commission - IP/14/137   11/02/2014

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 11. februārī

Brīva pārvietošanās: Eiropas Komisija publicē pētījumu par mobilo ES pilsoņu integrāciju sešās pilsētās

ES pilsoņi dodas uz citām ES valstīm galvenokārt darba iespēju dēļ, vidēji ir gados jaunāki un, visdrīzāk, atradīs darbu – to apstiprina šodien publicēts jauns, neatkarīgs pētījums par ietekmi, ko izraisa tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā. Pētījums pievēršas sešām Eiropas pilsētām, kas tika izvēlētas to iedzīvotāju daudznacionālā sastāva dēļ (skatīt 1. un 2. pielikumu), proti: Barselonai, Dublinai, Hamburgai, Lillei, Prāgai un Turīnai. Pētījums liecina, ka gados jaunāku, darbspējīga vecuma ES pilsoņu ieplūdumam ir bijusi pozitīva ekonomiska ietekme visās sešās pilsētās. Piemēram, Turīnas gadījumā vietējais izvērtējums liecina, ka no ārvalstniekiem iekasētie nodokļu ieņēmumi valsts publiskajām finansēm kopumā radīja neto ieguvumu 1,5 miljardu eiro apmērā (skatīt 3. pielikumu). Pētījums arī liecina, ka jaunpienācēji ir palīdzējuši aizpildīt „robus” vietējos darba tirgos, sekmējuši izaugsmi jaunās nozarēs un palīdzējuši mazināt problēmas saistībā ar sabiedrības novecošanu. Pētījumā konstatēts, ka mobilie pilsoņi bieži ir pārāk kvalificēti darbam, ko tie veic, un ka viņi, iespējams, saņem mazāku atalgojumu, vienlaikus viņiem ne vienmēr ir tādas pašas iespējas nodrošināt sev mājokli un iegūt izglītību.

Brīva pārvietošanās sniedz labumu Eiropai, tās pilsoņiem un tās ekonomikai. Protams, ir iespējams, ka dažās pilsētās pastāv problēmas, kas ir jārisina. Tomēr būtu nepareizi apšaubīt tiesības brīvi pārvietoties. Es uzskatu, ka mums kopīgi jāstrādā – Eiropas, valstu un vietējā līmenī –, lai pārvērstu problēmas iespējās. Šie piemēri no Barselonas, Dublinas, Hamburgas, Lilles, Prāgas un Turīnas liecina, ka tas ir panākams,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga, runājot šodien notiekošajā pilsētu vadītāju konferencē par brīvu pārvietošanos (IP/14/98). „Jūs varat paļauties uz Komisiju, kas turpinās atbalstīt dalībvalstis, lai risinātu visas ar brīvu pārvietošanos saistītās problēmas. Šodienas tikšanās ar pilsētas vadītājiem palīdzēs vietējām pašvaldībām visā Eiropā mācīties no vislabākajiem piemēriem attiecībā uz sekmīgām ES pilsoņu integrācijas stratēģijām pilsētās, tādējādi sniedzot labumu ikvienam. Priecāšos redzēt šādu labu praksi visur Eiropā.”

Pētījuma galvenie konstatējumi ir šādi:

  • ES pilsoņi pārvietojas uz citām ES valstīm galvenokārt darba iespēju dēļ un vidēji ir gados jaunāki un ekonomiski aktīvāki nekā vietējie iedzīvotāji izvērtētajās pilsētās (skatīt 4. pielikumu);

  • gados jaunāku, darbspējīga vecuma ES pilsoņu ieplūdums aplūkotajās pilsētās palīdz risināt demogrāfiskās problēmas saistībā ar sabiedrības novecošanu un darbaspēka samazinājumu;

  • šie ES pilsoņi palīdz arī aizpildīt „robus” darba tirgū – vai nu veicot galvenokārt mazkvalificētu darbu (Turīnā un Hamburgā), sekmējot izaugsmi jaunās nozarēs (piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) Dublinā) vai arī palīdzot izveidot jaunus uzņēmējdarbības projektus (piemēram, Turīnā un Hamburgā).

Pētījumā arī izklāstītas šādas problēmas:

  • mobilie pilsoņi biežāk ir pārāk kvalificēti salīdzinājumā ar attiecīgās valsts valstspiederīgajiem (proti, mobilie pilsoņi veic darbus, kuriem vajadzīgs zemāks kvalifikācijas līmenis nekā viņu esošais), kas varētu liecināt par prasmju „izšķērdēšanu”, tādējādi samazinot potenciālos ieguvumus, kurus sniedz ES iekšējā mobilitāte;

  • dažos gadījumos izpaudās atalgojuma atšķirības starp attiecīgās valsts valstspiederīgajiem un mobilajiem ES pilsoņiem (kuri lielākoties pelna mazāk), lai gan pierādījumu nav daudz;

  • mobilajiem pilsoņiem ne vienmēr ir tādas pašas iespējas attiecībā uz mājokļa nodrošināšanu un bērnu uzņemšanu skolās, kaut arī šie pilsoņi strādā un maksā nodokļus.

To, ka minētajās sešās pilsētās ieviestās integrācijas programmas ir sekmīgas, apliecina fakts, ka attieksme pret mobilitāti pakāpeniski uzlabojas (skatīt 5. pielikumu). Visas izvērtētās pilsētas sekmē iekļaujošu vidi un „viesmīlības kultūru”, īstenojot tādus politikas pasākumus kā viegli pieejama informācija (piemēram, ar vienas pieturas informatīvo dienestu palīdzību), atbalsts valodu apmācībai, kā arī kultūru dialogs un pilsoņu savstarpējie kontakti.

Visbeidzot, pētījumā ir apzināti vairāki labākās prakses piemēri no izvērtētajām pilsētām (skatīt 6. pielikumu).

Vispārīga informācija

Pētījuma rezultāti tika paziņoti šodien notikušajā sanāksmē, kurā tikās vairāk nekā 100 pilsētu vadītāju un vietējo pašvaldību pārstāvju no visas Eiropas, lai apspriestu aktuālas problēmas un iespējas saistībā ar ES pilsoņu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā. Pilsētu vadītāju konferences mērķis ir palīdzēt vietējām pašvaldībām apmainīties ar labāko praksi brīvas pārvietošanās noteikumu īstenošanā un sociālās iekļaušanas problēmu novēršanā. Tikšanās ir viena no piecām darbībām, ko Komisija ierosināja, lai nostiprinātu tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, vienlaikus palīdzot dalībvalstīm pilnībā izmantot tās sniegtās priekšrocības (IP/13/1151).

Pētījumā ir analizēti politikas pasākumi, kuru mērķis ir panākt mobilo ES pilsoņu ekonomisko un sociālo iekļaušanu un veicināt „viesmīlības kultūru” un pozitīvu attieksmi pret ārvalstniekiem. Pētījumā ir aplūkoti politikas pasākumi šādās jomās: nodarbinātība, uzņēmējdarbība, mājokļi, izglītība, kultūru dialogs, attieksme pret migrāciju un līdzdalība pilsētas dzīvē.

Plašāka informācija

Pētījums: Evaluation of the impact of the free movement of EU citizens at local level:

http://ec.europa.eu/justice/citizen/files/dg_just_eva_free_mov_final_report_27.01.14.pdf

Pētījuma pielikums – labas prakses piemēri no izvērtētajām sešām pilsētām:

http://ec.europa.eu/justice/citizen/files/best_practices.pdf

Bieži uzdotie jautājumi – skaidrojumi par brīvu pārvietošanos:

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-9_lv.htm

Eiropas Komisija – brīva pārvietošanās:

http://ec.europa.eu/justice/citizen/move-live/index_en.htm

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Sekojiet priekšsēdētāja vietniecei Twitter: @VivianeRedingEU

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Iedzīvotāji var sazināties ar Europe Direct pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai pa e-pastu

ANNEX: Trends and patterns in the six cities

1. Total population composition in the 6 cities in 2011

The 6 cities vary significantly in terms of waves of migration they have experienced. Notably, Lille and Hamburg have a long migration history. On the contrary, the inflow of EU mobile citizens is a recent phenomenon in Dublin, Barcelona, Turin, with increasing inflows following the 2004 and 2007 enlargements. Finally, Prague has evolved from simply a transit route to a target country only recently.

Source: National Statistical Offices, Note: TCNs = Third Country Nationals

2. Composition of EU mobile citizens by country of origin in the 6 cities

In some cities, one or two nationalities make up the bulk of EU mobile citizens. This is the case in Turin, where 91.8% of EU mobile citizens are from Romania, and in Prague, where 52.5% of EU mobile citizens come from Slovakia. In other cities, although more EU nationalities are represented, two national groups prevail: in Lille (Lille Métrople Communauté Urbaine data) 30.2% of EU mobile citizens come from Portugal and 25.8% from Belgium; in Barcelona, citizens from Italy and France account respectively for 31.6% and 16.6% of EU mobile citizens. Finally, Hamburg and Dublin show a definitively fragmented picture, since these cities host a high number of different communities (despite the relevance of some national groups such as Polish, significant in both cities).

Source: National Statistical Offices

3. Free movement of Citizens: A Benefit to the economy of Turin

An evaluation carried out at national level by “Caritas migrantes” shows that tax revenues from foreigners on the whole brought a net benefit of 1.5 billion € to national public finances: the high amount of social security taxes paid by foreigners, in addition to other direct and indirect taxes, extensively overcomes the costs of social services provided for them.

4. Employment Rates in the Six Countries/Cities

Spain

Source: Eurostat

Ireland

Source: Eurostat

Hamburg

Source: Statistik der Bundesagentur für Arbeit

Czech Republic:

Source: Eurostat

4. Activities of EU mobile citizens in the six cities

Note: specific data on EU citizens in each city are not always available. Data may be for all foreigners or for the whole region or country.

Barcelona (Spain)

Share of employed EU mobile citizens per level of qualification and skills required in Catalonia (2011)

Source: CCOO Cataluña

EU mobile citizens are quite polarised in Catalonia with approximately a third employed in jobs with low or no level of qualification (32.4%), and a third in jobs with high level of qualification (30.3%)

Dublin (Ireland)

EU mobile citizens and Irish citizens per occupation in Ireland

Source: CSO, Population census 2011

Although, in Ireland, the distribution of EU and non-EU workers across sectors is substantially in line with that of nationals, the former are more likely to be employed in some sectors, such as manufacturing (25.5% of foreign workers are employed, compared to 21% of Irish nationals) and Accommodation and Food (16.4% of foreign workers take up jobs here, against 8.5% of nationals).

Nationals’ and foreigners’ distribution per employment sectors in Ireland (2011)

Source: Quarterly Household national Survey Q1 2011

On the whole, the distribution of foreign nationals on the labour market is biased towards lower skilled sectors.

Hamburg

Employee per profession – data for nationals, EU mobile citizens and non-EU nationals in Hamburg in 2012

Source: Statistik der Bundesagentur für Arbeit, Data refers to the 30/6

The chart shows that in Hamburg a small share of EU mobile citizens are employed in organizational, administrative and other white-collar occupations (20%), as compared to nationals (29.1%), whereas they are largely more present in transport and logistical occupations (e.g. train, truck or taxi drivers, pilots) or as nutrition professionals (e.g. cooks, bakers, butchers).

Lille

Nationals, EU mobile citizens and non-EU nationals (between 25 and 64 years) per employment sectors in the Nord Pas de Calais Region (2007)

Source: INSEE, Population census 2009

As far as the main sectors of activity are concerned, EU mobile citizens, when compared to Nationals, work more in the industry and construction sectors.

Nationals, EU mobile citizens and non-EU nationals per occupation in the Lille Métropole Commnauté Urbaine (2009)

Source: INSEE, Population census 2009

Focusing on the occupational structure of EU mobile citizens who are actively employed in the Lille Métropole Commnauté Urbaine, they mainly belong to the working class (33.3%) and to the employee category (25.6%).

Prague

Foreign nationals registered at labour offices by level of occupation, in Prague in 2010

Source: Directorate of Alien Police; foreigners registered at labour offices - Ministry of Labour and Social Affairs

With reference to the skills/occupational level, considering total foreign nationals in Prague, in 2010 the largest share was in elementary occupations (21,560), employing 28.2% of foreign nationals registered at labour offices.

Turin

New Employees by sector in Turin province in 2011

Source: Turin Chamber of Commerce, 2011

EU mobile citizens in the Province of Turin tend to be highly concentrated in certain sectors, in particular Construction (15.3%) and the Domestic working sectors (49.1%).

5. Integration policies are working: Attitudes are improving

Evolution of negative perception of foreign national by citizens in Barcelona (2007-12):

Source: Enquesta Òmnibus Municipal. Barcelona City Council.

6. Good practice examples from the six cities

City

Project

Summary

Barcelona

BCN Anti-Rumours

Barcelona aims to combat stereotypes and myths about cultural diversity, through surveys, communication activities and engaging local associations and companies. The project is a simple and effective way to build a more cohesive society and foster inclusion in the local community.

Barcelona

Barcelona Activa

A programme to support entrepreneurs moving to the city, with EU support. 1,300 people have followed information sessions and 600 have received training in entrepreneurship. The programme also facilitates access to professional services.

Dublin

Failte Isteach

A community project offering conversational English classes taught by older volunteers. The project harnesses the skills, experience and enthusiasm of senior citizens to help meet the needs of foreign residents struggling due to language barriers, but also serves to break down cultural barriers by extending a friendly welcome to newcomers.

Hamburg

We are Hamburg! Won’t you join us?

A campaign to promote openness to other cultures in local authorities and recruit young foreigners in the Hamburg public services. 500 training places were offered in the police, fire service, prisons and courts, resulting in an increase in foreign residents of the city following apprenticeships.

Lille

International Label

A project launched by the local university to promote inclusion of foreign students and mobility of its own students. The International Label is awarded to students who have followed an intercultural module, language course and mobility programme as part of their diploma.

Prague

Libraries for All

Part of a wider European project to provide multilingual services through public libraries to promote inclusion. Services include books in other languages as well as language and IT courses for foreign residents.

Turin

Start a Business

The local chamber of commerce, tax and social security offices joined forces to provide support and advice to foreigners in the process of starting a new business. The project included a training course for foreign residents wanting to become entrepreneurs.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website