Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - paziņojums presei

2014. gada rudens ekonomikas prognoze – lēna atveseļošanās ar ļoti zemu inflāciju

Briselē, 04 novembris 2014

Eiropas Komisijas rudens prognoze paredz vāju ekonomikas izaugsmi šā gada atlikušajā daļā gan visā ES, gan eirozonā.Sagaidāms, ka reālais IKP pieaugums par visu 2014. gadu Eiropas Savienībā sasniegs 1,3 % un eirozonā – 0,8 %. Paredzams, ka līdz ar ārējā un iekšējā pieprasījuma pieaugumu izaugsme 2015. gada gaitā nedaudz pieaugs, sasniedzot attiecīgi 1,5 % un 1,1 %. Ir sagaidāms, ka ekonomikas aktivitāte paaugstināsies 2016. gadā attiecīgi līdz 2,0 % un 1,7 %, ko veicinās finanšu nozares stiprināšana (ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas visaptverošo novērtējumu un turpmāko virzību uz banku savienību), kā arī nesenās strukturālās reformas, kas beidzot sāks nest augļus.

Jirki Katainens – Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbildīgs par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju, teica: "Ekonomikas un nodarbinātības situācija neuzlabojas pietiekami ātri. Eiropas Komisija ir apņēmusies izmantot visus pieejamos instrumentus un līdzekļus, lai radītu vairāk darbvietu un nodrošinātu izaugsmi Eiropā. Mēs nāksim klajā ar 300 miljardu eiro ieguldījumu plānu, lai paātrinātu un uzturētu ekonomikas atlabšanu. Ieguldījumu paātrināšana ir ekonomikas atlabšanas galvenais elements."

Pjērs Moskovisī – komisārs, kas atbildīgs par ekonomiku un finansēm, nodokļiem un muitas lietām, teica: "Viena, vienkārša risinājuma Eiropas ekonomikas problēmām nav. Mums ir jādarbojas trīs frontēs: uzticama fiskālā politika, vērienīgas strukturālās reformas un tik ļoti vajadzīgie publiskā un privātā sektora ieguldījumi. Lai veicinātu lielāku izaugsmi un patiešām uzlabotu nodarbinātības stāvokli mūsu pilsoņu labā, atbildība ir jāuzņemas mums visiem gan Briselē, gan valstu galvaspilsētās un reģionos."

 

Ekonomikas atveseļošanās, kas sākās 2013. gada otrajā ceturksnī, joprojām ir trausla, un ekonomikas dinamika daudzās dalībvalstīs joprojām ir vāja. Uzticēšanās ir zemāka nekā pavasarī, atspoguļojot pieaugošos ģeopolitiskos riskus un mazāk labvēlīgās ekonomikas perspektīvas pasaulē. Neskatoties uz labvēlīgajiem finanšu nosacījumiem, ekonomikas atlabšana 2015. gadā būs lēna. Tas atspoguļo pakāpenisku krīzes seku izzušanu, taču bezdarba un parādu līmenis joprojām ir augsts, bet jaudas izmantošanas līmenis – zems. Eiropas Centrālās Bankas nesen veiktais visaptverošais novērtējums ir samazinājis nenoteiktību par banku nozares stabilitāti, un joprojām notiekošajai finansēšanas nosacījumu atvieglošanai būtu jāpalīdz palielināt ekonomikas aktivitāti. 2016. gadā izaugsmei vajadzētu uzlaboties, ko veicinātu iekšējā un ārējā pieprasījuma pieaugums un ļoti labvēlīgas monetārās politikas kursa ieturēšana saistībā ar zemām finansēšanas izmaksām.

2014. gadā ir sagaidāms, ka dalībvalstu izaugsmes rādītāju amplitūda joprojām saglabāsies visai plaša, no — 2,8 % (Kipra) līdz 4,6 % (Īrija). Tomēr ir sagaidāms, ka izaugsmes atšķirības samazināsies turpmākajos divos gados. 2015. un 2016. gadā visās ES valstīs ir sagaidāma pozitīva izaugsme. Tas ir laikposms, kad beidzot būtu jāsajūt arī jau īstenoto reformu novēlotā ietekme.

Lēnām atgriežas mērena ekonomiskā izaugsme

ES atgūšanās šķiet vāja salīdzinājumā ar citām attīstītajām ekonomikām un pagātnes piemēriem par atgūšanos pēc finanšu krīzēm, kaut gan arī tā parasti bijusi lēna un svārstīga. Aplūkotajā prognozes laikposmā iekšzemes pieprasījumam būtu ievērojami jāuzlabojas, pateicoties ļoti labvēlīgas monetārās politikas kursa ieturēšanai, privātā sektora parāda sloga samazināšanas pūliņiem un visumā neitrālajai fiskālās politikas nostājai. Pakāpeniski būtu jāuzlabojas situācijai privāto ieguldījumu jomā, ņemot vērā uzlabotās pieprasījuma pieauguma izredzes un ekonomiskās iedzīšanas ietekmi, ko sākotnēji kavēja plašas neizmantotās jaudas. Paredzams, ka privātais patēriņš 2015. un 2016. gadā mēreni palielināsies, ko veicinās zemas patēriņa preču cenas un reālo ienākumu pieaugums, pakāpeniski uzlabojoties darba tirgum. Patēriņš publiskajā sektorā izaugsmi veicinās nelielā mērā. Ņemot vērā pasaules tirdzniecības mēreno paplašināšanos, neto eksports, visticamāk, tikai nedaudz palielinās IKP izaugsmi nākamajos gados.

Darba tirgus apstākļu lēna uzlabošanās

Jaunu darbvietu radīšana ir bijusi mērena, un augstais bezdarba līmenis ir nedaudz samazinājies. Tā kā paredzams, ka ekonomiskā izaugsme norisināsies pakāpeniski, nozīmīgākiem darba tirgus uzlabojumiem būtu jāparādās prognozes laikposma beigās. Sagaidāms, ka 2016. gadā bezdarba līmenis ES samazināsies līdz 9,5 % un eirozonā līdz 10,8 %.

Inflācijas samazināšanās tendence ES dalībvalstīs turpinājās visu 2014. gadu, ko izraisīja samazinātas patēriņa preču cenas un būtisks ekonomikas atslābums. Paredzams, ka inflācija 2014. gadā joprojām būs ļoti zema. Pakāpeniski nostiprinoties ekonomiskajai aktivitātei un pieaugot algām, ka arī pateicoties nesenajam eiro vērtības samazinājumam, inflācijai būtu jāpalielinās. Sagaidāmais inflācijas līmenis ES 2014. gadā ir 0,6 %, 2015. gadā – 1,0 % un 2016. gadā –1,6 %. Saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) inflācija eirozonā šogad būs 0,5 %, 2015. gadā – 0,8 % un 2016. Gadā tā pieaugs līdz 1,5 %.

Gaidāms, ka turpinās samazināties vispārējais valstu budžeta deficīts. Deficīta attiecībai pret IKP gan ES, gan eirozonā šogad būtu jāturpina samazināties, taču nedaudz lēnāk neka 2013. gadā, sasniedzot attiecīgi 3,0 % un 2,6 %. Tiek prognozēts, ka valsts budžetu deficīts turpinās samazināties turpmākajos divos gados, ko veicinās uzlabotā ekonomikas aktivitāte. Sagaidāms, ka fiskālās politikas nostādne 2014. un 2015. gadā būs gandrīz neitrāla. Parāda un IKP attiecība ES un eirozonā sasniegs savu maksimumu nākamajā gadā attiecīgi 88,3 % un 94,8 % (saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmas 2010 definīciju).

Perspektīvas riski joprojām ir visnotaļ lejupvērsti

Izaugsmes perspektīvas lejupvērstie riski joprojām ir ievērojami, ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi, finanšu tirgu nestabilitāti un nepilnīgas strukturālo reformu īstenošanas risku. Inflācijas perspektīvas riski ir sabalansēti.

Papildu informācija:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2014_autumn_forecast_en.htm

Sekojiet DG ECFIN vietnē Twitter: @ecfin


IP/14/1362

Kontakti presei:

Schinas Margaritis (+32 2 296 05 24)
Andreeva Mina (+32 2 299 13 82)

Sabiedrībai:

informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts

Side Bar