Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 17. oktobrī

Eiropā pastāv ļoti lielas atšķirības studiju maksu un stipendiju ziņā

Studiju maksu, studentu stipendiju un aizdevumu līmenis ir joprojām ļoti atšķirīgs visā Eiropā,— tā atzīts ziņojumā, kas šodien publicēts Eiropas Komisijas tīklā "Eurydice".
Šajā ziņojumā, kurā aprakstīta situācija 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma paliek samērā nemainīga visā kontinentā, lai gan pastāv arī daži zīmīgi izņēmumi. Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka šāda maksa bija ieviesta tikai 2007. gadā.

Igaunija 2014. gadā ir būtiski mainījusi savu finansēšanas sistēmu, izveidojot saikni starp studiju maksu un studentu sekmēm – par studijām maksā tikai tie studenti, kas nav bijuši sekmīgi (proti, nav ieguvuši vajadzīgo kredītpunktu skaitu gadā). Arī citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksa tiek piemērota nesekmīgiem studentiem.

Eiropā visaugstākā studiju maksa ir Apvienotajā Karalistē (Anglijā), kurā 2012. gadā notika pamatīga augstākās izglītības sistēmas reorganizācija. Par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi kļūst lielāki par noteikto robežu, – Eiropā šāds modelis ir vienīgais. Diezgan augsta studiju maksa, kas studentiem jāmaksā uzreiz, ir Īrijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.

"Eiropai noteikti jāuzlabo jauniešu piekļuve augstākajai izglītībai. Tas ne tikai palielinās jauniešu iespējas vēlāk iegūt kvalitatīvu darbu, bet arī stiprinās mūsu ekonomiku, kurai vajadzīga inovācija un radošums, ko var sniegt talantīgi absolventi," sacīja Andrula Vasiliu, Eiropas komisāre izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietās.
"Pieņemot lēmumu par studiju maksas ieviešanu, dalībvalstīm vienmēr vajadzētu paredzēt pasākumus, tostarp stipendijas, lai nodrošinātu to, ka augstākā izglītība ir pieejama visiem un it īpaši studentiem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides."

Ziņojumā "Valsts studiju maksas un atbalsta sistēmas Eiropas augstākās izglītības jomā 2014./2015. gadā" tiek uzsvērts, ka to studentu skaits, kas maksā par studijām valsts finansētajās augstākās izglītības iestādēs, ir ļoti atšķirīgs. Daudzās valstīs – Kiprā, Dānijā, Vācijā, Grieķijā, Maltā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē (Skotijā), Norvēģijā un Turcijā – studiju maksa netiek piemērota. Otrā skalas galā ir deviņas valstis – Čehija, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Apvienotā Karaliste (Anglija, Velsa un Ziemeļīrija), Islande, Lihtenšteina –, kurās par studijām maksā visi bakalaura studiju programmu studenti.

Vairumā Eiropas valstu stipendijas saņem tikai pavisam neliels skaits studentu. Deviņās valstīs stipendijas saņem visi studenti (Kiprā, Dānijā, Maltā, Somijā) vai to lielākā daļa (Luksemburgā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē (Skotijā), Zviedrijā, Norvēģijā). Islande ir vienīgā valsts, kura nepiedāvā nekādu valsts stipendiju sistēmu, lai gan šis jautājums patlaban tiek apspriests.

35 izglītības sistēmās (ir valstis, kurās pastāv vairāk nekā viena izglītības sistēma, – piemēram, Beļģijā un Apvienotajā Karalistē) stipendijas tiek piešķirtas konkrētiem vai visiem studentiem, ņemot vērā finansiālās vajadzības (Dānija, Somija un Zviedrija piedāvā vispārējas stipendijas pilna laika klātienes studentiem ar nosacījumu, ka to mācību sekmes atbilst pamatprasībām); 23 sistēmas piedāvā stipendijas, kas pamatojas uz sasniegumiem un akadēmisko sekmju novērtējumu. Gandrīz visas šīs sistēmas piedāvā gan stipendijas, kuru pamatā ir finansiālās vajadzības, gan arī stipendijas, kas pamatojas uz sasniegumiem.

Atbalstot studentus, valsts iestāžu subsidētajiem aizdevumiem ir būtiska nozīme apmēram pusē ziņojumā minēto valstu. Arī apmēram pusē valstu daži studentu atbalsta aspekti ir atkarīgi no ģimenes apstākļiem kopumā, un stipendijas netiek maksātas studentiem tieši, bet kā nodokļu atvieglojumi vecākiem vai kā ģimenes pabalsti.

Konteksts

Šajā ikgadējā "Eurydice" ziņojumā ir ietverts salīdzinošs pārskats par studiju maksu un atbalsta sistēmām (stipendijām un aizdevumiem). Ziņojumā runa ir par 33 Eiropas valstīm (ES dalībvalstīm, kā arī Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Melnkalni un Turciju).

Turklāt tajā sniegta šāda informācija par katru konkrēto valsti:

studiju maksas (diferencētas pa cikliem– bakalaura studiju programma/maģistra studiju programma), kuras sadalītas pa gadiem (daļēja un pilna laika klātienes studentiem), ar precizējumu, vai starptautiskajiem studentiem salīdzinājumā ar nacionālajiem vai Eiropas Savienības valstu studentiem jāmaksā cita studiju maksa. Studiju maksa ietver visas izmaksas, kas attiecas uz studentiem, proti, reģistrācijas, uzņemšanas un diplomu izdošanas izmaksas;

atbalsts stipendiju veidā, kas diferencēts kā stipendijas, kuru pamatā ir finansiālās vajadzības, un stipendijas, kas pamatojas uz sasniegumiem;

gadījumos, kad runa ir par studentu atbalsta galvenajām īpašībām, tiek iekļauti trīs papildu elementi: aizdevumi (vai pastāv valsts studentu aizdevumu sistēma un vai šo sistēmu var izmantot vairāk nekā 5 % studentu); nodokļu atvieglojumi vecākiem un ģimenes pabalsti;

īss apraksts par plānotajām reformām, kuras ietekmēs valsts studiju maksas un atbalsta sistēmu un kuras tiek apspriestas valdībās.

Atsevišķs ziņojums, kuru Eiropas Komisija publicēja šā gada jūnijā (skat. IP/14/709), liecina par to, ka studiju maksas ieviešana parasti palielina augstākajai izglītībai paredzēto līdzekļu kopsummu, savukārt jauni ienākumi, kas gūti no studiju maksām, ne vienmēr tiek ieguldīti līdzekļos (piemēram, papildu mācībspēku piesaistē), kuri uzlabotu studentu ikdienu tieši.

Ziņojums liecina arī par to, ka, kopumā ņemot, studiju maksa negatīvi neietekmē iestāšanos augstskolās, pat tādu studentu vidū, kuri nāk no zemākajiem sociālekonomiskajiem slāņiem, izņemot gadījumus, kad izmaiņas studiju maksas sistēmā ir kardinālas. Savukārt studiju maksas paaugstināšana var negatīvi ietekmēt vecāku studentu iestāšanos augstskolās. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka stipendijām un/vai aizdevumiem ir būtiska nozīme, lai kompensētu potenciālo negatīvo ietekmi, ko, iestājoties universitātēs, rada studiju maksa vai maksas paaugstināšana it īpaši neaizsargātām grupām.

"Eurydice"

Eiropas Komisijas tīkls "Eurydice" sniedz informāciju un veido analītiskus apskatus par Eiropas izglītības sistēmām un politiku. Tīklā darbojas 40 nacionālās nodaļas 36 valstīs, kuras piedalās Eiropas Savienības Erasmus+ programmā, (ES dalībvalstis, Bosnija un Hercegovina, Islande, Lihtenšteina, Melnkalne, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Norvēģija, Serbija un Turcija). Tīkla darbību koordinē un vada ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra Briselē, kas veic tīkla veidoto apskatu izstrādi un nodrošina dažādu informācijas resursu pieejamību internetā.

Sīkāka informācija

Pilns ziņojums (angļu valodā):

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne:

Sekojiet Andrulai Vasiliu tviterī: @VassiliouEU

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); tviterī: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

Sabiedrībai: "Europe Direct" pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai pa e-pastu

Pielikums

Tādu studentu īpatsvars, kuri augstākās izglītības programmu pirmajā studiju ciklā samaksājuši studiju maksu, (2014./2015. gads)

Tādu studentu īpatsvars, kuri pirmajā studiju ciklā saņēmuši stipendiju, (2014./2015. gads)

Valsts piezīme

Dati, kuri attiecas uz Angliju, Velsu un Ziemeļīriju, norāda tādu pieteikumu iesniedzēju īpatsvaru, kuriem ir tiesības uz atbalstu un kuriem piešķirta stipendija. Ne visi pieteikumu iesniedzēji ir reģistrēti kā studenti.


Side Bar