Navigation path

Left navigation

Additional tools

ES mērķis panākt pamata platjoslas 100 % pieejamību Eiropā ir sasniegts pirms termiņa. Nākamais mērķis — visiem pieejama ātrdarbīga platjosla

European Commission - IP/13/968   17/10/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 17. oktobrī

ES mērķis panākt pamata platjoslas 100 % pieejamību Eiropā ir sasniegts pirms termiņa.
Nākamais mērķis — visiem pieejama ātrdarbīga platjosla

Tā kā satelīta platjosla ir pieejama visā ES, tagad ikviena ES mājsaimniecība var pieslēgt pamata platjoslas pakalpojumus. Satelītsakaru pieslēgums tagad ir pieejams visās 28 dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka satelītsakaru pakalpojumus var izmantot ikviens eiropietis — arī tie trīs miljoni iedzīvotāju, kuriem vēl nav pieejami fiksētie un mobilie platjoslas tīkli.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa šodien atzinīgi novērtēja šo nozīmīgo sasniegumu, kas ir arī viens no Eiropas digitalizācijas programmas galvenajiem mērķiem:

"Mana devīze ir: digitālo pakalpojumu pieejamība ikvienam eiropietim. Tagad tas patiešām būs iespējams. Vēl daudz jāstrādā pie tīklu uzlabošanas un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas, taču šāda iespēja ir sniegta."

"Pateicoties papildu pārklājumam, ko nodrošina satelīta platjosla, esam sasnieguši 2013. gada mērķi — visiem pieejamu platjoslas pieslēgumu. Eiropas pilsoņiem tas ir lielisks sasniegums."

Kā tika panākts 100 % pārklājums?

FIKSĒTIE TĪKLI (ADSL, VDSL, kabeļi, optiskā šķiedra, vara vadi)

96,1 %

MOBILIE TĪKLI (2G, 3G, 4G)

99,4 %

SATELĪTI

100 %

Līdz 2012. gada beigām fiksētais un mobilais pamata platjoslas pārklājums bija pieejams 99,4 % ES mājsaimniecību, tostarp 96,1 % mājsaimniecību lauku apvidos. Taču atlikušajos 0,6 % (t. i., aptuveni 3 miljoni pilsoņu) ietilpa daudzas ģimenes un uzņēmumi nošķirtos vai lauku apvidos, kur ir sarežģītāk un dārgāk nodrošināt fiksētos vai mobilos platjoslas pakalpojumus.

Krusa saka: "Tehniskajā ziņā ES ir neitrāla, taču nošķirtāko teritoriju iedzīvotājiem satelīts ir laba iespēja būt savienotiem ar pārējo pasauli. Un, visticamāk, tas nemainīsies."

Daudzi eiropieši nesaprot, ka satelīta platjosla ir viena no iespējām. Tādēļ Nēlī Krusa šodien atklāja Eiropas Satelītoperatoru asociācijas (ESOA) izstrādāto pakalpojumu broadbandforall.eu, kas pilsoņiem ļauj ātri noskaidrot, kādi satelīta platjoslas pakalpojumi viņiem ir pieejami.

Šādus pakalpojumus eiropiešiem nodrošina 148 satelīti. Pakalpojumu pamatpaketes sākumcena ir 10 euro mēnesī, par paketi ar ātrumu 20 Mb/s jāmaksā no 25 euro mēnesī; satelītšķīvju cena ir vidēji 350 euro (tie var būt lētāki, ja tiek izvēlēts augstākās klases abonements).

Tomēr Krusa brīdināja, ka, lai izveidotu patiesi savienotu kontinentu, nepietiek ar pamata platjoslu vien un ir ārkārtīgi svarīgi panākt lielāku platjoslas ātrumu:

"Eiropai nepieciešams zibenīgs savienojums. Mēs nevaram pieļaut, ka kāds no uzņēmumiem vai pilsoņiem atpaliek. Tagad, kad esam panākuši pamata platjoslas pieejamību, mums nekavējoties jāvērš uzmanība uz ieguldījumiem jaunos ātrdarbīgos tīklos."

"Piekļuve uzticamai un izmaksu ziņā pieejamai ātrākai (no 30 līdz 50 Mb/s) platjoslai ir būtiska Eiropas ekonomikas attīstībai, kā arī nākamajai digitālo produktu un pakalpojumu paaudzei, piemēram, tīklam pieslēgtai televīzijai, e-veselības pakalpojumiem, mākoņdatošanai un tīklam pieslēgtiem automobiļiem."

Vispārīga informācija

Komisijas tiesību aktu kopums telesakaru vienotā tirgus stiprināšanai "Savienotais kontinents" ir izveidots ar mērķi radīt spēcīgus Eiropas līderus citās digitālās ekosistēmas jomās. Piemēram, tādi pasākumi kā vienots licences režīms nodrošinās to, ka tiesības darboties vienā dalībvalstī dod tiesības darboties arī pārējās dalībvalstīs. Tas jo īpaši sekmēs pārrobežu tehnoloģijas, piemēram, satelītsakaru jomu. Līdz ar kopēju sistēmu un uz sadarbību pamatotu pārvaldību vairs nevajadzētu būt nepieciešamībai saskarties ar daudzkārtēju birokrātiju.

Jaunākie divvirzienu KA-joslas platjoslas satelīti var nodrošināt lejupielādes ātrumu līdz pat 20 Mb/s.

Tādi uzņēmumi kā Eutelsat un Astra ir vadošie pasaulē satelīta platjoslas jomā. Šodien vairāk nekā 250 stacionārās orbītas satelītu nodrošina vairāk nekā 20 000 televīzijas kanālu, un aptuveni 148 no tiem ir no Eiropas — tos pārvalda ESOA locekļi.

Papildus minētajam Komisija ir finansējusi divas iniciatīvas, kuras atbalsta satelīta platjoslas izplatīšanu Eiropas reģionos un kurās piedalās 43 partneri no 16 dalībvalstīm. Projekti SABER un BRESAT apvieno valstu un reģionu varas iestādes, kuras sadarbojas ar vadošajiem satelītsakaru nozares pārstāvjiem, lai sekmētu informētību, apmainītos ar labāko finansējuma izmantošanas praksi, analizētu šķēršļus, kā arī sniegtu risinājumus. 

Savienojamība ir svarīga, lai paplašinātu ES iekārtu ražotāju, interneta uzņēmēju, viedo priekšmetu, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un loģistikas, Eiropas radošā satura, izglītības un digitālo sabiedrisko pakalpojumu digitālo ekosistēmu. Komisija septembrī nāca klajā ar tiesību aktu kopumu vienotā telesakaru tirgus stiprināšanai un jo īpaši ieguldījumu veicināšanai ātrdarbīgu platjoslas pakalpojumu jomā (sk. IP/13/828 un MEMO/13/779).

Kas ir satelīta platjosla?

Piekļuve internetam caur satelītu jeb satelīta platjosla ir ātrdarbīgs divvirzienu interneta savienojums, ko iegūst, izmantojot sakaru pavadoņus, nevis tālruņa līniju vai citus zemes apraides sakaru līdzekļus. Mūsdienās satelīta platjosla izmaksu un darbības ziņā lielā mērā ir pielīdzināma DSL platjoslai; tās pakalpojumu pamatpaketes var iegādāties, sākot no 10 euro mēnesī. Kaut arī optiskā šķiedra un kabelis piedāvā lielāku ātrumu, tie nav pieejami visiem lietotājiem, kā tas šobrīd ir ar satelītu. Tas satelītu padara saistošāku, jo īpaši nošķirtās teritorijās, kur fiksētā un mobilā tīkla pārklājums nav pietiekams vai arī nav pieejams.

Kādu atbalstu sniedz valstis, lai arī turpmāk lauku apvidos izvērstu platjoslas pakalpojumus?

Platjoslas pieslēgumu nodrošināšanā ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem, jo īpaši lauku apvidos, turpmāk svarīga loma būs arī publiskajam finansējumam. Komisija ir izveidojusi izsmeļošas valsts atbalsta pamatnostādnes, lai dalībvalstīm palīdzētu konkurenci veicinošā veidā nodrošināt platjoslas pakalpojumus.

Atbalsts platjoslas pakalpojumiem būs pieejams no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, jo šobrīd IKT ir ES struktūrfondu prioritāte un ir izveidotas jaunas pamatnostādnes par valsts atbalstu platjoslas tīkliem (sk. IP/12/1424).

Kādi ir nākamie Komisijas mērķi platjoslas jomā?

Digitālie pakalpojumi — no viedās televīzijas līdz mākoņdatošanai un e-veselības pakalpojumiem — nākotnē arvien vairāk būs atkarīgi no ātra, efektīva platjoslas pieslēguma. Tādi pieslēgumi kļūst vitāli svarīgi mūsu ekonomikai, un tiek lēsts, ka, palielinot platjoslas pieslēgumu par 10 %, IKP pieaug par 1–1,5 %. Eiropas digitalizācijas programmā (DAE) ir izvirzīts mērķis ikvienu eiropieti pieslēgt digitālajai pasaulei un nodrošināt Eiropas konkurētspēju 21. gadsimtā. Šā mērķa sasniegšanai būtiski ir ātrs savienojums un digitalizācijas programmas mērķi attiecībā uz platjoslu:

  • ikvienam līdz 2013. gadam panākt platjoslas pamatpakalpojumu pieejamību,

  • ikvienam līdz 2020. gadam panākt nākamās paaudzes tīklu (NGN) (ar 30 Mb/s vai lielāku ātrumu) pieejamību,

  • 50 % mājsaimniecību nodrošināt pieslēgumu ar 100 Mb/s vai lielāku ātrumu.

Noderīgas saites

broadbandforall.eu

Analīze par atbalstu, ko satelīta platjosla sniedz lauku apvidiem

Platjosla, darbvietu sekmēšana un izaugsme

Atsauces birka: #ConnectedContinent

Nēlī Krūsa Sekojiet Nēlī Tviterī

Kontaktinformācija

E-pasts: comm-kroes@ec.europa.eu Tālr.: +32 229 57361 Tviterī: @RyanHeathEU


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website