Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

EIROPAS KOMISIJA

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 7. februārī

Eiropas kiberdrošības plāns atvērta interneta un tiešsaistes brīvības un iespēju aizsardzībai

Eiropas Komisija kopā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ir publicējusi kiberdrošības stratēģiju līdz ar Komisijas ierosināto direktīvu par tīklu un informācijas drošību (TID).

Kiberdrošības stratēģijā „Atvērta un droša kibertelpa" iekļauts visaptverošs ES redzējums par to, kā labāk novērst kibernoziegumu radītus traucējumus un uzbrukumus un reaģēt uz tiem. Tā ir izstrādāta, lai veicinātu Eiropas brīvības un demokrātijas vērtības un nodrošinātu digitālās ekonomikas drošu izaugsmi. Ir izstrādāti īpaši pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot informācijas sistēmu noturību, samazināt kibernoziedzību un stiprināt ES starptautisko kiberdrošības politiku un kiberaizsardzību.

Stratēģijā izklāstīts ES redzējums par kiberdrošību attiecībā uz piecām prioritātēm:

  • kibernoturības panākšana;

  • kibernoziedzības būtiska samazināšana;

  • kiberaizsardzības politikas un spēju veidošana saistībā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP);

  • rūpniecisko un tehnoloģisko resursu veidošana kiberdrošības vajadzībām;

  • saskaņotas starptautiskas kibertelpas politikas izveide Eiropas Savienībā un ES pamatvērtību veicināšana.

ES starptautiskā kibertelpas politika veicina ES pamatvērtību ievērošanu, nosaka atbildīgas rīcības normas, atbalsta spēkā esošo starptautisko tiesību aktu piemērošanu kibertelpā, vienlaikus palīdzot valstīm ārpus ES pilnveidot kiberdrošības spējas un sekmējot starptautisko sadarbību kiberjautājumos.

ES ir guvusi būtiskus panākumus iedzīvotāju aizsardzībā pret tiešsaistes noziegumiem, tostarp izveidojusi Eiropas Kibernoziedzības centru (IP/13/13), ierosinājusi tiesību aktus par uzbrukumiem informācijas sistēmām (IP/10/1239) un izveidojusi Pasaules aliansi pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (IP/12/1308). Stratēģijas mērķis ir arī izveidot un finansēt valstu kibernoziedzības apkarošanas izcilības centru tīklu, lai veicinātu apmācību un spēju veidošanu.

Ierosinātā TID direktīva ir vispārīgās stratēģijas svarīgs elements, un tajā paredzēts, ka visām dalībvalstīm, galvenajiem interneta nodrošinātājiem un svarīgākās infrastruktūras apsaimniekotājiem (piemēram, e-tirdzniecības platformām, sociālajiem tīkliem un uzņēmumiem enerģētikas, transporta, banku un veselības aprūpes pakalpojumu jomā) būs jānodrošina droša un uzticama digitālā vide visā ES. Ierosinātajā direktīvā ir noteikti pasākumi, tostarp:

a) dalībvalstīm jāpieņem TID stratēģija un jāieceļ valsts TID kompetentā iestāde ar atbilstīgiem finanšu un cilvēkresursiem, lai novērstu un risinātu TID riskus un incidentus un reaģētu uz tiem;

b) jāizveido sadarbības mehānisms starp dalībvalstīm un Komisiju, lai apmainītos ar agrīnajiem brīdinājumiem par riskiem un incidentiem, izmantojot drošu infrastruktūru, sadarbotos un organizētu regulāras salīdzinošās izvērtēšanas;

c) svarīgākās infrastruktūras apsaimniekotājiem dažās nozarēs (finanšu pakalpojumi, transports, enerģētika, veselības aprūpe), informācijas sabiedrības pakalpojumu (jo īpaši lietotņu veikali, e-tirdzniecības platformas, interneta maksājumi, mākoņdatošana, meklētājprogrammas, sociālie tīkli) sniedzējiem un valsts pārvaldes iestādēm jāizveido risku vadības prakse un jāziņo par svarīgākajiem drošības incidentiem to pamatpakalpojumos.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmu, teica:

„Jo vairāk cilvēki izmanto internetu, jo vairāk viņi paļaujas uz tā drošību. Drošs internets aizsargā mūsu tiesības un brīvības un mūsu spēju veikt darījumus. Ir pienācis laiks sākt koordinētu darbību – nerīkošanās izmaksas ir ievērojami augstākas nekā rīkošanās izmaksas."

Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Ketrina Eštone sacīja:

"Lai kibertelpa būtu atvērta un brīva, tiešsaistē jāpiemēro tās pašas normas, principi un vērtības, ko ES aizstāv bezsaistē. Kibertelpā ir jāaizsargā pamattiesību ievērošana, demokrātija un tiesiskums. ES sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, kā arī ar pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, lai veicinātu šīs tiesības pasaules mērogā.”

ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma teica:

“Stratēģijā piedāvātas konkrētas darbības kibernoziedzības radikālai samazināšanai. Daudzām ES valstīm trūkst nepieciešamo rīku tiešsaistes organizētās noziedzības atklāšanai un cīņai pret to. Visām dalībvalstīm būtu jāizveido efektīvas valsts kibernoziedzības apkarošanas vienības, kas var saņemt konsultācijas un atbalstu no Eiropas Kibernoziedzības centra EC3.”

Vispārīga informācija

Kiberdrošības incidentu skaits un mērogs palielinās, tie kļūst aizvien sarežģītāki un valstu robežas tiem nav šķērslis. Šie incidenti var izraisīt ievērojamu kaitējumu drošībai un ekonomikai. Ir jāpieliek lielākas pūles kiberincidentu novēršanā, sadarbībā un pārredzamības palielināšanā attiecībā uz šiem incidentiem.

Līdzšinējie Eiropas Komisijas un atsevišķu dalībvalstu centieni ir bijuši pārāk sadrumstaloti, lai tiktu galā ar šo pieaugošo problēmu.

Fakti par kiberdrošību mūsdienās

  • Ir aplēsts, ka ik dienu cirkulē aptuveni 150 000 datorvīrusu un tiek apdraudēti 148 000 datoru.

  • Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma datiem pastāv 10 % iespējamība, ka nākamajos desmit gados notiks liels informācijas svarīgākās infrastruktūras darbības pārrāvums, kas varētu radīt 250 miljardu dolāru lielus zaudējumus.

  • Kibernoziedzība izraisa ievērojamu daļu kiberdrošības incidentu; Symantec lēš, ka kibernoziegumu upuri pasaulē zaudē aptuveni 290 miljardus eiro katru gadu, bet McAfee pētījumā konstatēts, ka kibernoziedzības peļņa ir 750 miljardu eiro gadā.

  • 2012. gada Eirobarometra aptaujā par kiberdrošību atklāts, ka 38 % ES interneta lietotāju ir mainījuši savu rīcību šo ar kiberdrošību saistīto problēmu dēļ: 18 % varētu mazāk pirkt preces tiešsaistē un 15 % varētu mazāk izmantot tiešsaistes banku pakalpojumus. Šajā aptaujā 74 % respondentu piekrita, ka risks kļūt par upuri ir pieaudzis, 12 % jau ir pieredzējuši krāpšanu tiešsaistē un 89 % izvairās no personas datu izpaušanas.

  • Saskaņā ar sabiedrisko apspriešanu par TID 56,8 % respondentu pagājušajā gadā saskārās ar TID incidentiem, kas būtiski ietekmēja viņu darbību.

  • Savukārt Eurostat dati liecina, ka līdz 2012. gada janvārim tikai 26 % ES uzņēmumu ir oficiāli noteikta IKT drošības politika.

Noderīgas saites

MEMO/13/71 Bieži uzdotie jautājumi

Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija: Atvērta un droša kibertelpa

Priekšlikums direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā

Vārds jums

Atsauces birka: #cybersecurity

Nēlī Krusas tīmekļa vietne

Sekojiet Nēlī Krusai tviterī

Eiropas Ārējā darbības dienesta (EĀDD) tīmekļa vietne

Sekojiet EĀDD tviterī

Sesīlijas Malmstrēmas tīmekļa vietne

Sekojiet komisārei Malmstrēmai tviterī

Eiropola EC3 tīmekļa vietne

Pasaules alianse pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē

Kontaktpersonas:

Ryan Heath (+32 2 296 17 16), Twitter: @RyanHeathEU

Michele Cercone (+32 2 298 09 63)

Maja Kocijancic (+32 2 298 65 70)

Michael Mann (+32 2 299 97 80)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site