Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 16. oktobrī

ES paplašināšanās: 2014. gada prioritātes

Eiropas Komisija šodien pieņēma vairākus gada pārskatus, kuros tā iesaka piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu un jau piekto reizi pēc kārtas iesaka uzsākt pievienošanās sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Komisija arī novērtē progresu ceļā uz pievienošanos ES, kas pēdējā gada laikā panākts citās Rietumbalkānu valstīs un Turcijā. Ņemot vērā Islandes valdības lēmumu apturēt pievienošanās sarunas, vienkāršotajā ziņojumā par Islandi atspoguļota pašreizējā tiesību aktu saskaņotība ar ES.

Iepazīstinot ar ikgadējo paplašināšanās dokumentu kopumu, komisārs Štefans File teica: “paplašināšanās ir attīstības procesā un, neraugoties uz ekonomikas krīzi, tā ir laba politika — tā ir daļa no risinājuma. Paplašināšanās joprojām ir viena no visefektīvākajām ES politikām. Pievēršoties vispirms pamatprincipiem – cīņai pret korupciju, pārdomātai ekonomikas pārvaldība, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvībai, cilvēktiesībām un minoritāšu aizsardzībai — tā stiprina politisko un ekonomisko stabilitāti gan ieinteresētajās valstīs, gan ES kopumā.”

Šodien pieņemtā paplašināšanās stratēģija apstiprina to, cik ļoti aktuāli ir pirms 20 gadiem pieņemtie Kopenhāgenas kritēriju pamatprincipi dalībai ES. Tie ietver tiesiskumu, kas joprojām ir paplašināšanās procesa stūrakmens. Attiecīgajām valstīm jau agrīnā pievienošanās sarunu posmā ir jārisina tādi jautājumi kā tiesu sistēmas reformas, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, lai nodrošinātu stabilus panākumus un ilgtermiņa rezultātus.

Pasaules ekonomikas krīze ir uzsvērusi nepieciešamību visām valstīm stiprināt ekonomikas pārvaldību un uzlabot konkurētspēju. Komisija ir izklāstījusi vairākus priekšlikumus, lai atbalstītu šo mērķi, tostarp ieviešot valstu ekonomikas reformu stratēģijas un rīcības plānus valsts finanšu pārvaldībai.

Nesenie notikumi vairākās paplašināšanās valstīs ir akcentējuši demokrātisko institūciju stiprināšanas un demokrātijas procesu pieejamības nozīmi. Visās Rietumbalkānu valstīs un Turcijā jāveic turpmākas reformas, lai nodrošinātu vārda brīvības principu un minoritāšu, tostarp romu tiesību ievērošanu praksē. Lai diskriminācija netiktu vērsta pret citām neaizsargātām grupām, jo īpaši attiecībā uz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, ir nepieciešami stingrāki pasākumi. Pievienošanās procesā Komisija piešķirs lielāku prioritāti šiem jautājumiem; tā mērķtiecīgāk piešķirs pirmspievienošanās finansējumu un, izmantojot īpašu programmu, palielinās palīdzību romu iekļaušanās atbalstam.

Sīkāka informācija un ieteikumi par katru valsti atrodami piezīmēs:

Melnkalne. MEMO/13/893

Serbija. MEMO/13/894

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: MEMO/13/890

Albānija: MEMO/13/888

Bosnija un Hercegovina: MEMO/13/889

Kosova*: MEMO/13/892

Turcija: MEMO/13/895

Islande: MEMO/13/891

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

1.1 Vispārīga informācija

PĀRSKATS PAR KATRU VALSTI

MELNKALNE: kandidātvalsts – pieteicās dalībai 2008. gadā. Pievienošanās sarunas tika sāktas 2012. gada jūnijā. Divas sarunu sadaļas ir sāktas un provizoriski slēgtas. Izskatīšanas sanāksmes ir pabeigtas. Jūnijā Melnkalne pieņēma rīcības plānu par sarunu 23. sadaļu (tiesu sistēma un pamattiesības) un par 24. sadaļu (tiesiskums, brīvība un drošība). Pēc pozitīva Komisijas novērtējuma ES septembrī aicināja Melnkalni iesniegt savu nostāju sarunās par šīm nodaļām. Oktobra sākumā Melnkalne savu nostāju iesniedza.

SERBIJA: kandidātvalsts – pieteicās dalībai 2009. gadā un 2012. gada martā ieguva kandidātvalsts statusu. ES veicinātais dialogs starp Prištinu un Belgradu sākās 2011. gada martā. Pirmā vienošanās par attiecību uzlabošanas principiem ar Kosovu tika panākta 2013. gada aprīlī. Serbijā atjaunojās reformu dinamika. 2013. gada jūnijā Eiropadome nolēma sākt pievienošanās sarunas. Pirmā starpvaldību konference par Serbijas pievienošanās sarunām notiks vēlākais 2014. gada janvārī pēc tam, kad Padome pieņem sarunu programmu, ko Komisija ierosināja 2013. gada jūlijā. Tikmēr izskatīšana ir sākusies 2013. gada septembrī. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAN) ir stājies spēkā 1. septembrī.

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA: kandidātvalsts – pieteicās dalībai 2004. gadā. Valsts turpina pietiekamā mērā īstenot politiskos kritērijus. Pagājušā gada politiskā krīze apliecina, ka ir vajadzīga iekļaujošāka un konstruktīvāka politika. Augsta līmeņa dialogs par pievienošanos ir pamudinājis mērķtiecīgāk pievērsties un nodrošināt ar ES saistītu reformu īstenošanu. Lielāka uzmanība ir jāpievērš efektīvākai īstenošanai, risinot nepilnības, vārda brīvības jomā un uzlabojot tiesu neatkarību un kompetences. Komisija jau piecus gadus pēc kārtas ieteica sākt pievienošanās sarunas. Padome par šo jautājumu vēl nav pieņēmusi lēmumu. Komisija uzskata, ka lēmums sākt pievienošanās sarunas arī sekmētu tādu apstākļu radīšanu, kuru rezultātā tiktu rasts risinājums nosaukuma jautājumā un uzlabotas attiecības ar kaimiņiem.

ALBĀNIJA: potenciālā kandidātvalsts – pieteicās dalībai 2009. gadā. Jūnijā notikušās Parlamenta vēlēšanas kopumā tika organizētas godprātīgi. Albānija pieņēma vairākus svarīgus juridiskos instrumentus, tostarp galvenās prasības kandidātvalsts statusa piešķiršanai un turpināja strādāt korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija [ierosina piešķirt kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka Albānija turpina īstenot pasākumus cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju]. Pirms Komisija var ieteikt sākt pievienošanās sarunas, Albānijai būs jāpastiprina reformas galvenajās prioritārajās jomās, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu.

BOSNIJA UN HERCEGOVINA: potenciālā kandidātvalsts – tāpat kā pārējām Rietumbalkānu valstīm, Bosnijai un Hercegovinai ir Eiropas perspektīva. Augsta līmeņa dialoga sākšana ar Bosniju un Hercegovinu tiek vērtēta atzinīgi, bet līdz šim Bosnijas un Hercegovinas līderu sasniegtie rezultāti neatbilst gaidītajiem. Attiecībās ar ES ir iestājusies stagnācija, un ir vajadzīgi ievērojami centieni, lai izpildītu noteikumus, kas ļauj stāties spēkā SAN un iesniegt pamatotu pieteikumu dalībai ES.

KOSOVA: potenciālā kandidātvalsts – tāpat kā pārējām Rietumbalkānu valstīm, Kosovai ir Eiropas perspektīva. ES veicinātais dialogs starp Prištinu un Belgradu sākās 2011. gada martā. Pirmā vienošanās par attiecību uzlabošanas principiem ar Serbiju tika panākta 2013. gada aprīlī. Padome 2013. gada jūnijā ir pilnvarojusi Komisiju sākt sarunas par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Kosovu. Sarunas drīz sāksies.

TURCIJA: kandidātvalsts – pieteicās dalībai 1987. gadā. Pievienošanās sarunas sākās 2005. gada oktobrī; ir atvērtas 13 sarunu sadaļas, no kurām viena ir provizoriski slēgta. Ar kopējo nostāju, ko pēc Komisijas gada progresa ziņojuma apstiprina Vispārējo lietu padome, 2013. gada jūnijā Padome vienojās uzsākt sarunas par 22. nodaļu, t.i., par reģionālo politiku un strukturālo instrumentu koordinēšanu. Komisija uzsver, ka ES ir svarīgi pastiprināt sadarbību ar Turciju, lai tas joprojām ir kritērijs reformām valstī.

ISLANDE: kandidātvalsts – pieteicās dalībai 2009. gadā. Pievienošanās sarunas sākās 2010. gada jūnijā un 2013. gada maijā Islande tās apturēja; no 27 sadaļām 11 ir provizoriski slēgtas. Tā kā Islande ir EEZ un Šengenas zonas dalībvalsts, liela daļa tās tiesību aktu jau ir saskaņota ar ES.

Papildu informācija

Dokumenti par šo tematu atrodami:

http://ec.europa.eu/enlargement/countries/strategy-and-progress-report/index_en.htm

Kontakti:

Peter Stano (+32 2 295 74 84)

Anca Paduraru (+32 2 296 64 30)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website