Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas tiesiskuma telpas pabeigšana: kas notiks tālāk?

Commission Européenne - IP/13/919   07/10/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 7. oktobrī

Eiropas tiesiskuma telpas pabeigšana: kas notiks tālāk?

Ieskats maģiskā kristāla bumbā: kāda būs ES tieslietu politika 2020. gadā? Šāds ir Eiropas mēroga diskusiju temats, ko Eiropas Komisija sāka šodien. Diskusiju sākumpunkts ir pieci darba dokumenti, ar kuriem Komisija nāca klajā un kuri attiecas uz Eiropas civiltiesībām, krimināltiesībām un administratīvajām tiesībām, kā arī tiesiskumu un pamattiesībām ES. Ar šiem dokumentiem tiek sāktas diskusijas par iespējamo rīcību ES tieslietu politikas jomā turpmākajos gados, kuras mērķis ir pamatu stiprināšana, uz ko balstās Eiropas Savienība, un Eiropas tiesiskuma telpas pabeigšana, kas ir Eiropas pilsoņu un uzņēmumu interesēs. Apspriežamo ideju starpā ir arī turpmāki soļi, kas vērsti uz savstarpējas uzticēšanās civiltiesībām veicināšanu, pastiprinātas procesuālās tiesības attiecībā uz dokumentu izsniegšanu, kā arī turpmāka Eiropas materiālo tiesību normu režīmu izmantošana izvēles kārtā un jauns mehānisms nolūkā atvieglot iespējamo tiesiskuma krīžu dalībvalstīs risināšanu nākotnē.

Ikviena ieinteresētā persona var piedalīties diskusijās un palīdzēt veidot nākotnes tieslietu politiku. Komisija ir nākusi klajā ar aicinājumu sniegt ieteikumus, ko varēs izdarīt līdz 2013. gada beigām, un sākotnējos ieteikumus var nosūtīt līdz 11. novembrim. Komisijas dokumenti un sākotnējie ieteikumi vēlāk tiks apspriesti Eiropas forumā par ES tieslietu politikas nākotni 21. un 22. novembrī Briselē (skatīt programmu pielikumā). Izcilu referentu starpā ir valstu ministri, Eiropas Parlamenta deputāti, Tiesas un valstu augstāko tiesu tiesneši, akadēmisko aprindu pārstāvji un juridisko profesiju vadošie pārstāvji. Forumā varēs piedalīties arī žurnālisti, kas var pieteikties, sūtot e-pastu uz adresi Joshua.Salsby@ec.europa.eu.

"Mēs ļoti īsā laikā esam mērojuši garu ceļu, veidojot Eiropas tiesiskuma telpu. Tieslietu politika patiešām ir izrādījusies joma, kurā ir nepieciešams ieguldīt daudz darba Eiropas mērogā, līdzīgi kā iekšējā tirgus izveide pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Taču vēl ir daudz jāpaveic," sacīja priekšsēdētāja vietnece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. "Mums ir jāizveido tāda Eiropas tiesiskuma telpa, kas ir pilnīga un stabila. Pilsoņi un uzņēmumi varēs pilnībā izmantot visas mūsu iekšējā tirgus priekšrocības tikai tad, ja būs pārliecināti, ka viņu tiesības ir aizsargātas visās dalībvalstīs. Un te mēs nonācām pie savstarpējas uzticēšanās tiesību sistēmām. Mums ir jāturpina veidot šo uzticēšanos."

Saņemtie viedokļi palīdzēs Komisijai noteikt ES tieslietu politikas virzienu pēc Stokholmas programmas īstenošanas. Priekšsēdētājs Barrozu 2013. gada 11. septembra vēstulē Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam paziņoja, ka Eiropas Komisija 2014. gada pavasarī nāks klajā ar paziņojumu par turpmākām iniciatīvām tieslietu un iekšlietu politikas jomā, ko apspriedīs Eiropadomē 2014. gada jūnijā. Tādēļ ieteikumi veidos daļu no minētā paziņojuma, kas būs veltīta tieslietu jautājumiem.

Piecos dokumentos, ko šodien publicējusi Komisija, ir izklāstītas tās idejas par šādām jomām.

  1. Civiltiesības

ES ir veidojusi saiknes starp valstu civiltiesību sistēmām, nodrošinot, ka vienas tiesas nolēmumi tiek automātiski atzīti citā dalībvalstī, tādējādi aizsargājot uzņēmumus pārrobežu maksātnespējas procedūrās un palīdzot noteikt, kuras tiesas piekritībā ir izskatīt laulību šķiršanas, mantojuma un laulību lietas pārrobežu gadījumos. Komisijas dokumentā uzsvērtas vēl citas jomas, kur, iespējams, ir nepieciešams rīkoties, lai ļautu pilsoņiem, patērētājiem un uzņēmumiem pilnībā izmantot Eiropas tiesiskuma telpas priekšrocības gadījumos, kad tie kopā ar ģimeni pārceļas uz dzīvi citā dalībvalstī vai vēlas pilnībā izmantot visas vienotā tirgus iespējas. Paredzētie pasākumi ietver pastiprinātus noteikumus par dokumentu izsniegšanu, kas uzlabos spriedumu izpildi, un izaugsmi stimulējošus pasākumus nolūkā novērst neatbilstības starp valstu tiesību aktiem maksātnespējas jomā un pielāgoties tirgus un tehnoloģiju attīstībai, piemēram, līgumtiesību jautājumiem saistībā ar mākoņdatošanu.

  1. Krimināltiesības

Pilsoņi sagaida, ka viņu dzīves, pamattiesības un drošība būs aizsargāta visā ES. Lisabonas līgumam stājoties spēkā, Savienība ir spējusi spert jaunus soļus krimināltiesību jomā, piemēram, saskaņojot smagu noziegumu definīcijas, ieviešot vienotus standartus attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos aizdomās turētām vai apsūdzētām personām un nodrošinot ES mēroga standartus noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzībai, kā arī ierosinot jaunu Savienības mēroga kriminālvajāšanas sistēmu, lai aizsargātu ES budžetu no krāpšanas. Komisijas dokumentā apskatīts, kā var turpmāk izmantot ar Lisabonas līgumu ieviestos jauninājumus, piemēram, saskaņojot un standartizējot noteiktus instrumentus, piemēram, iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumus.

  1. Administratīvās tiesības

ES lielā mērā paļaujas uz to, ka valstu pārvaldes iestādes efektīvi pārvaldīs ES tiesību aktus un tādējādi nodrošinās pareizu to īstenošanu. Tādēļ pilsoņiem un uzņēmumiem ir svarīgi, lai šī ES struktūras daļa arī darbotos labi. Komisijas dokumentā apskatītas turpmākas iespējas, piemēram, administratīvo procesuālo tiesību stiprināšana un sadarbības starp administratīvajām iestādēm uzlabošana.

  1. Tiesiskums

Pieredze liecina, ka būtu lietderīgi stiprināt ES spēju rīkoties tiesiskuma krīžu gadījumos. Būtu lietderīgi izveidot īpašu tiesiskuma mehānismu ES (skatīt SPEECH/13/677). Komisija savā dokumentā ir mudinājusi paust viedokļus par to, kā varētu izveidot šādu mehānismu.

  1. Pamattiesības

ES jau ir mērojusi garu ceļu, attīstot pamattiesību kultūru, proti, ES Pamattiesību harta ir Savienības kompass, pēc kura vadās, ierosinot ikvienu priekšlikumu. Iesniegtajā dokumentā ir ietvertas idejas par to, kā uzlabot atbilstību Pamattiesību hartai gan attiecībā uz Savienības iestāžu rīcību, gan arī uz dalībvalstu rīcību, īstenojot ES tiesību aktus.

Vispārīga informācija

ES tieslietu politiku pēdējo gadu gaitā ir skārušas būtiskas pārmaiņas. Tikai 2010. gadā, kad sākās Eiropas Komisijas pašreizējais pilnvaru termiņš, tika izveidots tieslietu portfelis. Kopš tā laika Komisija ir sākusi vairāk nekā 50 iniciatīvas šajā jomā, veidojot pamatus patiesai Eiropas brīvības, tiesiskuma un drošības telpai, kas kalpo Eiropas pilsoņiem un ir viens no galvenajiem mērķiem, kuri noteikti Lisabonas līgumā.

Dažos gados vien ir gūti būtiski panākumi: jaunas ES tiesības noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzībai (IP/12/1200) un vienkāršāka spriedumu atzīšana (IP/12/1321) ir uzlabojušas tiesu pieejamību, un Komisijas priekšlikumi par personas datu aizsardzību ir ierosināti, lai nostiprinātu pamattiesības un digitālo vienoto tirgu (MEMO/13/39). Turklāt tādas iniciatīvas kā ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā (IP/13/285) parādīja, cik svarīgas ekonomiskai izaugsmei ir efektīvas tiesu sistēmas.

Pašlaik mērķis ir izvērtēt panākumus un apzināt svarīgākās gaidāmās problēmas. Tādēļ Komisija organizē “Assises de la Justice” forumu 21. un 22. novembrī. Tā ir divu dienu konference, kurā tiksies tiesneši, juristi, zinātnieki, politikas veidotāji un uzņēmumu pārstāvji no visas Eiropas.

Komisija ar mērķi sākt plašas diskusijas par tieslietu lomu Eiropas Savienībā aicina visas ieinteresētās personas paust idejas par to, kā piepildīt pilsoņu un uzņēmumu cerības un izveidot patiesu Eiropas tiesiskuma telpu. Sūtiet savus sākotnējos ierosinājumus uz e-pasta adresi JUST-ASSISES@ec.europa.eu līdz 11. novembrim un piedalieties diskusijās sociālajos plašsaziņas līdzekļos, izmantojot birku #EUJustice.

Plašāka informācija

Pieci publicētie dokumenti:

http://ec.europa.eu/justice/events/assises-justice-2013/discussion_papers_en.htm

Eiropas Komisija – Assises de la justice

http://ec.europa.eu/justice/events/assises-justice-2013/index_en.htm

Piedalieties diskusijās Twitter: #EUJustice

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Sekojiet priekšsēdētāja vietniecei Twitter: @VivianeRedingEU

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Annex

Assises de la Justice: Annotated provisional agenda

Thursday 21 and Friday 22 November 2013 in Brussels (Belgium), European Commission, Charlemagne building.

DAY ONE

09:30 – 10:00 OPENING

Ms V. Reding, Vice-President of the European Commission, EU Justice Commissioner

10:00 - 10:55 INTRODUCTORY STATEMENTS

Mr J. Bernatonis (LT), Minister of Justice of the Republic of Lithuania

Mr R. Badinter (FR), Lawyer, former Minister of Justice and former President of the Constitutional Council of the French Republic

Mr J. Rozenberg (UK), Commentator in legal matters and journalist

11:15 - 13:00 EFFECTIVE JUSTICE SYSTEMS IN THE EU AND THE EU JUSTICE SCOREBOARD

Moderator: Ms F. Le Bail, Director-General for Justice, European Commission

Ms P. Teixeira da Cruz (PT), Minister of Justice of the Portuguese Republic

Mr K. Lenaerts (BE), Vice-President of the Court of Justice of the European Union

Mr P. Justice Gilligan (IE), President of the European Network of Councils for the Judiciary

14:30 - 16.00 INDEPENDENCE OF JUSTICE AND THE EU JUSTICE SCOREBOARD

Moderator: Ms F. Le Bail, Director-General for Justice, European Commission

Mr V. Skouris (EL), President of the Court of Justice of the European Union

Ms P. Koskelo (FI), President of the Supreme Court of the Republic of Finland, Vice-President of the NPSJC

Mr M. Barendrecht (NL), Professor of Law, Tilburg University, Director of Hiil

Mr E. Tsouroulis (EL), President of the Council of Bars and Law Societies of Europe

Mr R. Müller (DE), Journalist

16:30 - 18.00 TOWARDS A NEW RULE OF LAW MECHANISM

Moderator: Ms F. Le Bail, Director-General for Justice, European Commission

Mr A. Shatter (IE), Minister of Justice, Equality and Defence of Ireland

Mr R. Tavares (PT), Member of the European Parliament, Vice-Chair CRIM

Mr J.M. Sauvé (FR), Vice-President of the Conseil d'État of the French Republic, President of ACA

Mr G. Buquicchio (IT), President of the Venice Commission, Council of Europe

DAY TWO

09:00 - 13:00 TOWARDS A MORE INTEGRATED EUROPEAN AREA OF JUSTICE BASED ON MUTUAL TRUST

Moderator: Ms F. Le Bail, Director-General for Justice, European Commission

9:00 – 10:20. Criminal law

Mr J.F. López Aguilar (ES), Member of the European Parliament, Chair LIBE

Mr K. Tolksdorf (DE), President of the Bundesgerichtshof of the Federal Republic of Germany, Vice-President of the NPSJC

Mr J.C. Marin (FR), General Prosecutor, Cour de cassation of the French Republic

Ms M. McGowan QC (UK), Barrister, Chairman of the Bar Council of England and Wales

10:20 – 11:40 Civil and commercial law

Mr K. Lehne (DE), Member of the European Parliament, Chair JURI

Lord Justice Mance (UK), Justice of the Supreme Court of the United Kingdom

Mr M. Szpunar (PL), former Deputy Minister of Foreign Affairs, lawyer

11:40 – 13:00 Administrative law

Mr L. Berlinguer (IT), Member of the European Parliament

Mr Z. Kühn (CZ), Judge at the Supreme Administrative Court of the Czech Republic

Mr S. Cassese (IT), Judge at the Constitutional Court of the Italian Republic

13:00 – 13:30 CONCLUSIONS

Ms V. Reding, Vice-President of the European Commission, EU Justice Commissioner


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site