Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Nodarbinātība un sociālā situācija ES — ceturkšņa pārskatā izcelta ekonomikas atveseļošanās nestabilitāte; neviendabība EMS saglabājas

Commission Européenne - IP/13/879   02/10/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 2. oktobrī

Nodarbinātība un sociālā situācija ES — ceturkšņa pārskatā izcelta ekonomikas atveseļošanās nestabilitāte; neviendabība EMS saglabājas

Jaunākajā Eiropas Komisijas ceturkšņa pārskatā par nodarbinātību un sociālo situāciju norādīts, ka, iespējams, var runāt par Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanās sākumu, tomēr starp valstīm, īpaši eirozonā, joprojām pastāv atšķirības. Pārskatā arī uzsvērts, ka darba tirgus un sociālie apstākļi joprojām ir kritiskā stāvoklī un ka integrējošas izaugsmes vārdā būs vajadzīgi turpmāki stratēģiski ieguldījumi un strukturālās reformas.

Jautājumu par šīm atšķirībām Komisija ir risinājusi šādi: 2012. gada aprīlī tā nāca klajā ar Nodarbinātības paketi, ir sagatavojusi konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, lai novērstu darba tirgus segmentāciju, mudinātu īstenot nodarbinātību veicinošas nodokļu reformas, nodrošinātu efektīvāku valsts nodarbinātības dienestu darbību un izglītību un apmācības pielāgotu darba devēju vajadzībām, izstrādājusi Garantiju jauniešiem, izveidojusi rīcības grupas, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm novirzīt ES struktūrfondu finansējumu jauniešu nodarbinātības mērķiem, un veikusi pasākumus, kuri sekmē darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, piemēram, darba meklēšanas tīkla EURES reformu. Papildus minētajiem pasākumiem, rūpīgāk uzraugot un novērtējot iespējamās atšķirības nodarbinātības un sociālajā jomā, tiks izveidota Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālā dimensija, par kuru Komisija pieņems paziņojumu 2. oktobrī.

Eiropas Komisijas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors: “Mums nav iemesla būt pašapmierinātiem, pārāk daudz cilvēku skārušas krīzes nomācošās sociālās sekas, un mums ir jāpastiprina sociālie ieguldījumi un jāatbalsta darbvietu radīšana. Lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos, ir jāturpina Ekonomikas un monetārās savienības reformas, lielāku uzmanību pievēršot nodarbinātībai un sociālajām problēmām un ciešāk koordinētai politikai nodarbinātības un sociālajā jomā. Mums jābūt spējīgiem laicīgi atklāt un pārvarēt galvenās nodarbinātības un sociālās problēmas, pretējā gadījumā neviendabība Eiropā varētu vairoties.”

Kaut arī ir zīmes, kas liecina par zināmu atveseļošanos, ceturkšņa pārskatā uzsvērts, ka darba tirgus un sociālie apstākļi joprojām ir ļoti sarežģīti.

  1. Jauniešu bezdarbs ir sasniedzis nepieredzētu līmeni — vidēji 23 % ES kopumā un 63 % Grieķijā.

  2. Ilgtermiņa bezdarbs ir pieaudzis vairumā dalībvalstu un sasniedzis rekordaugstu līmeni visā ES. Pieaug strukturālais bezdarbs un neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu kā kvalitātes, tā kvantitātes ziņā.

  3. Darbvietu likvidēšana sakritusi ar nestabilu darbvietu skaita pieaugumu — nepilnas slodzes darbs, jo īpaši piespiedu kārtā, ir palielinājies, kaut arī pagaidu līgumu īpatsvars ES ir samazinājies (šī veida līgumi dominēja lejupslīdes periodā).

  4. Nabadzība ES ir pieaugusi kopš 2007. gada. Mājsaimniecību ienākumi samazinās, un tagad 24,2 % ES iedzīvotāju apdraud nabadzība vai atstumtība. Jo īpaši tā skar bērnus, jo ir pieaudzis bezdarbs un bezdarbnieku mājsaimniecību skaits, kā arī strādājošo nabadzība.

Ir vajadzīgi papildu sociālie ieguldījumi un reformas

Šajā posmā, kad ekonomika sāk atveseļoties, ļoti svarīga ir aktīva darba tirgus politika, piemēram, darbā pieņemšanas subsīdijas, zemāki mazapmaksāta darba nodokļi, individuāla palīdzība darba meklētājiem, kā arī apmācība, lai palīdzētu cilvēkiem atrast darbu un nepieļautu, ka ilgtermiņa bezdarbnieki vai tie, kuri beidz mācības, pārtrauc darba meklēšanu. Jo vairāk cilvēku strādā, jo lielāks ir viņu pienesums budžeta līdzsvarošanā un jo vairāk ir mājsaimniecību, kuras var izdot naudu, ļaujot ekonomikai turpināt atveseļošanos.

Īpašas pūles jāpieliek, lai ieviestu garantiju jauniešiem, kuru ES Ministru padome pieņēma 2013. gada aprīlī un apstiprināja 27.–28. jūnija Eiropadome. Daudzām valstīm būs jāveic strukturālas reformas, tādas kā valsts nodarbinātības dienestu nostiprināšana, valsts iestāžu un nodarbinātības un izglītības iestāžu partnerību izveide, kā arī lielākas investīcijas mācībās un mācekļu programmās. Tuvākajos mēnešos dalībvalstīm ir jāiesniedz valsts izpildes plāni attiecībā uz garantiju jauniešiem.

Turklāt dalībvalstīm ir jāturpina labklājības sistēmu modernizēšana. Mērķis ir pieejamo resursu efektīvāks izmantojums un iespējami labāki rezultāti sociālās un ekonomiskās integrācijas ziņā. Sociālās aizsardzības sistēmām ir jāreaģē uz cilvēku vajadzībām kritiskos viņu dzīves brīžos. Norādījumus par labākiem sociālajiem ieguldījumiem Komisija sniedza 2013. gadā, kad klajā nāca Sociālo ieguldījumu pakete, kurā bija arī konkrēti ieteikumi, kā novērst bērnu nabadzību un bezpajumtniecību (IP/13/125, MEMO/13/117, MEMO/13/118).

Eirozonas neviendabība apdraud EMS

Jaunākais ceturkšņa ziņojums uzsver pastāvīgās atšķirības starp valstīm, jo īpaši eirozonas valstīs.

  1. Bezdarbs dienvidos un eirozonas perifērijā 2012. gadā sasniedza vidēji 17,3 % salīdzinājumā ar 7,1 % ziemeļos un eirozonas centrālajā daļā.

  2. Savukārt tādu jauniešu bezdarbs, kuri nestrādā, nestudē un nav iesaistīti nekāda veida mācībās, vidēji bija 22,4 % dienvidos un perifērijā un 11,4 % ziemeļos un centrālajā daļā.

  3. Nabadzība ir palielinājusies divās trešdaļās dalībvalstu, bet ne atlikušajā valstu daļā.

Sociālā un ekonomiskā neviendabība būtiski apdraud EMS. No sliktiem darba tirgus un sociālajiem rādītājiem cieš ne tikai tieši skartās dalībvalstis, bet arī valstis, kuru rādītāji ir labāki; iemesls ir zemāks kopējais pieprasījums un darba ražīgums un augstākas procentu likmes politiskās nestabilitātes dēļ un tāpēc, ka ir mazāk uzticības eiro un ES.

Lai varētu pastāvēt spēcīga EMS, kurai piemīt sociālā dimensija, ir svarīgi rūpīgāk uzraudzīt un novērtēt jomas, kurās atšķirības starp dalībvalstīm var būt vislielākās (nodarbinātību un sociālo jomu). Tikpat derīgi būtu arī stingrāk koordinēt nodarbinātības un sociālo politiku, lai visas EMS interesēs nodrošinātu laicīgu un efektīvu reakciju uz šādām problēmām. Ieteikums par garantiju jauniešiem un vienošanās par jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, kuras budžets ir 6 miljardi eiro, ir šādas kolektīvas darbības piemēri, kad visi pūliņi ir vērsti uz to, lai pārvarētu galveno nodarbinātības un sociālo problēmu, kas atsevišķas EMS daļas skar daudz vairāk nekā pārējās.

Šie jautājumi aplūkoti Komisijas 2. oktobra paziņojumā par EMS sociālo dimensiju, sk. IP/13/893).

Papildu informācija

Ceturkšņa pārskats par nodarbinātību un sociālo situāciju

Sociālo ieguldījumu pakete

Jauniešu nodarbinātības pasākumu kopums

Nodarbinātības pakete

Nodarbinātība un sociālie pētījumi

Lāslo Andora tīmekļa vietne

Seko @László AndorEU tvītiem

Pasūtīt uz e-pastu Eiropas Komisijas bezmaksas jaunumus par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību

Ieteicamās birkas: #EconomicRecovery #eurozone #emu

Kontaktpersonas:

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Cécile Dubois (+32 2 295 18 83)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site