Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas ekonomika nevar zelt bez spēcīga rūpnieciskā pamata

European Commission - IP/13/862   25/09/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO GA HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 25. septembrī

Eiropas ekonomika nevar zelt bez spēcīga rūpnieciskā pamata

Lai gan rūpniecības sniegums ir stabilizējies, pirms gada rūpniecība veidoja 15,5 % no Eiropas Savienības IKP, bet 2013. gada vasarā — tikai 15,1 % no IKP. Divi rūpniecības konkurētspējas ziņojumi, ko šodien publicējusi Eiropas Komisija, liecina, ka dalībvalstīm ir izdevies uzlabot uzņēmējdarbības vidi, eksporta rādītājus un ilgtspēju. Tomēr joprojām nav novērstas daudzas problēmas. Konverģence starp rūpnieciski viskonkurētspējīgākām valstīm un vidēji konkurētspējīgām valstīm ir apstājusies, turklāt gandrīz visās dalībvalstīs pieaug enerģijas cenas, veicinot Eiropas deindustrializāciju. Lielas grūtības rada arī finansējuma pieejamības samazināšanās un ieguldījumu sarukšana gandrīz visās dalībvalstīs. Lai Eiropas rūpniecība atkal uzplauktu, ir ievērojami jāuzlabo arī publiskās pārvaldes iestāžu darbības efektivitāte, kā arī saikne starp skolām un uzņēmumiem. Ir vēl vairāk jācenšas sekmēt tirgorientētu inovāciju.

Stratēģija "Eiropa 2020" ir satvars ES izaugsmei. Komisija regulāri dažādās jomās izvirza iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt izaugsmi un radīt darbvietas. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni šodien uzsvēra, ka Eiropai ir vajadzīgs spēcīgs rūpnieciskais pamats. Ražošana netiešā veidā spēcīgi ietekmē pārējo ekonomiku un jo īpaši kopējo ražīgumu. Rūpniecība ģenerē 80 % privātā sektora inovācijas un trīs ceturtdaļas eksporta, turklāt tai ir svarīga loma darbvietu radīšanā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni, par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs, norādīja: "Mēs neesam pietuvojušies Komisijas 2012. gadā nospraustajam mērķim — panākt, lai 2020. gadā rūpniecība veidotu 20 % no IKP. Komisija ir izvirzījusi vairākas iniciatīvas, lai risinātu tādas problēmas kā enerģijas augstās cenas, kredīta nepietiekama pieejamība, ieguldījumu samazināšanās, prasmju trūkums un birokrātija. Šoruden mēs turklāt izvirzīsim rūpniecības iniciatīvu, lai panāktu vēl vairāk un stimulētu rīcību šajā jomā. 2014. gada februāra Eiropadomes kontekstā šai iniciatīvai vajadzētu kļūt par katalizatoru rūpniecības izaugsmes un konkurētspējas būtiskai stiprināšanai. Komisija tuvākajās nedēļās iesniegs priekšlikumu Eiropas Padomei."

Situācija Eiropas rūpniecībā

Bažas rada norises divās jebkurai ekonomikai ārkārtīgi svarīgās jomās — ražīguma un nodarbinātības jomā. ES ražīguma rādītāji atkal pasliktinās, salīdzinot ar ASV, savukārt 11 % Eiropas darbspējīgo iedzīvotāju ir bezdarbnieki. Krīze jo sevišķi smagi skārusi rūpniecību — kopš 2008. gada zaudēti vairāk nekā 3,8 miljoni darbvietu.

Šeit īsumā sniegti galvenie divos ziņojumos apkopotie rezultāti.

Pozitīvie aspekti

  • Galvenais rūpnieciskās darbības dzinējspēks ir eksports; ES rādītāji šajā jomā ir labāki nekā ASV un Japānai. Eiropas tirdzniecības bilances pārpalikums 2012. gadā bija 365 miljardi eiro, kas atbilst apmēram vienam miljardam eiro dienā.

  • Inovācijas rādītāji kopš 2008. gada ir uzlabojušies, taču konverģence kopš 2012. gada šķiet apstājusies.

  • Uzņēmējdarbības apstākļi vairumā dalībvalstu ir uzlabojušies, taču arī pārējā pasaulē ir noticis tas pats.

  • Vairumā dalībvalstu ir uzlabojusies darbaspēka prasmju bāze.

Vājās vietas

  • Ieguldījumu līmenis joprojām ir zems.

  • Liela problēma nozarēm ir augstās enerģijas cenas.

  • Daudzās dalībvalstīs ir mazinājusies finansējuma pieejamība.

  • Dažās dalībvalstīs, lai atjaunotu izaugsmi, ir jāuzlabo valsts pārvaldes iestāžu efektivitāte un rezultativitāte.

Ziņojumi liecina, ka būtu jāizvirza šādas prioritātes:

  • jāpanāk, lai uzņēmumiem būtu pēc iespējas vienkāršāk veikt savu ikdienas darbību;

  • jāsamazina izmaksas, kas saistītas ar ražošanu Eiropā (piemēram, enerģijas un izejmateriālu izmaksas);

  • jāuzlabo finansējuma pieejamība uzņēmumiem un uzņēmumu piekļuve kapitāla tirgiem, it sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

  • jāatver tirgi Eiropas uzņēmumiem — gan iekšējā tirgū, gan trešās valstīs;

  • jāveicina ieguldījumi jaunās tehnoloģijās un inovācijā, it sevišķi sešās prioritārajās jomās, kas tika izvirzītas 2012. gada paziņojumā par rūpniecības politiku;

  • jānodrošina, ka Eiropas darbaspēka prasmes un pieejamība atbilst XXI gs. ekonomikas vajadzībām.

ES pieeja rūpniecībai: nozaru dimensija

Eiropa ir pasaules līdere daudzās rūpniecības nozarēs, un vairums šo nozaru ietver daudzveidīgas vērtības radīšanas ķēdes, kas saista vadošus uzņēmumus ar daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Komisija jau ir ierosinājusi politikas pasākumu kopumu, kas attiecas uz stratēģiski svarīgām nozarēm, piemēram, autobūvi, tērauda rūpniecību, drošību un aizsardzību.

Vispārīga informācija

Rūpniecības politikai nākamos sešus mēnešus atvēlēta nozīmīga vieta Eiropas dienaskārtībā. Konkurētspējas padome 26. un 27. septembrī sāks politiskās debates, gatavojoties 2014. gada Eiropadomei, kas īpašu uzmanību veltīs rūpnieciskajai konkurētspējai un izaugsmei. Tā būs unikāla iespēja nospraust kursu ekonomiskās izaugsmes un reālās ekonomikas atbalstam visaugstākajā politiskajā līmenī.

Vairāk informācijas:

MEMO/13/815: 2013. gada konkurētspējas ziņojums: bez rūpniecības nav izaugsmes un darbvietu

MEMO/13/816: ES dalībvalstu rūpnieciskā konkurētspēja: ir gūti panākumi, bet priekšā vēl stāv daudzas grūtības

Vairāk informācijas par vispārējo Konkurētspējas ziņojumu

Dalībvalstu progresa uzraudzība

Kontaktpersonas:

Carlo Corazza (+32 2 295 17 52) Twitter: @ECspokesCorazza

Sara Tironi (+32 2 299 04 03)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website