Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 19. septembrī

Krāpšanas apkarošana: jaunā pētījumā konstatēts, ka nesamaksātā PVN apjoms sasniedz miljardus

Jaunā pētījumā par dalībvalstīs neiekasēto PVN aplēsts, ka 2011. gadā nav gūti apmēram 193 miljardi PVN ieņēmumu (1,5 %), jo nav ticis ievērots regulējums vai nodokli nav izdevies iekasēt. Šo pētījumu finansēja Eiropas Komisija, un tas ietilpst tās centienos reformēt PVN sistēmu ES un tās plašākajā kampaņā, kuras mērķis ir apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pētījumā sniegti detalizēti dati par to, kāda 26 ES dalībvalstīs no 2000. g. līdz 2011. g. bijusi atšķirība starp maksājamā PVN apjomu un faktiski iekasēto apjomu. Izklāstīti arī galvenie faktori, kas veicina atšķirību starp prognozēto PVN apjomu un faktiski iekasēto, un analizēta ekonomikas krīzes ietekme uz PVN ieņēmumiem.

Komisārs Aļģirds Šemeta, kas atbild par nodokļu jomu, teica: “Neiekasētā PVN apjoms, kas “izslīd cauri tīklam” ir nepieņemami liels, jo īpaši ņemot vērā to, cik ļoti šādas summas varētu palīdzēt nostiprināt valsts finanses. Tomēr šie secinājumi, ko publicējam šodien, ietver arī kādu labu ziņu. Mūsu vērienīgā PVN sistēmas reforma un ES pasākumi, kuru mērķis ir apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī mūsu ieteikumi par dalībvalstu nodokļu sistēmas reformām, — visi šie centieni ir vērsti pareizajā virzienā. Mēs esam apzinājuši problēmu un tās risinājumus, un nu pienācis laiks dalībvalstīm rīkoties. Šie skaitļi noderēs kā atskaites punkts, turpmākajos gados novērtējot dalībvalstu gūtos panākumus PVN ieņēmumu palielināšanā.”

Neiekasētais PVN ir starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un PVN apjomu, ko valsts iestādes faktiski iekasējušas. Lai arī noteikumu pārkāpumi noteikti ir viens no galvenajiem šāda ieņēmumu samazinājuma iemesliem, šī starpība rodas ne tikai krāpšanas dēļ. Citi iemesli, kāpēc netiek samaksāts PVN, ir, piemēram, bankrots, maksātnespēja, statistikas kļūdas, kavēti maksājumi un likuma apiešana legālā veidā. Tāpēc šīs starpības efektīvai samazināšanai vajadzīga daudzpusīga pieeja.

Pirmkārt, svarīgi ir valsts līmenī aktīvāk cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem un uzstājīgāk gādāt, lai likums tiktu ievērots. PVN reforma, kas sākās 2011. gada decembrī, jau ir devusi svarīgus rīkus, ar kuriem var efektīvāk novērst krāpšanos ar PVN (sk. IP/11/1508). Piemēram, ātras reaģēšanas mehānisms, kuru apstiprināja 2013. gada jūlijā, ļaus dalībvalstīm daudz straujāk un efektīvāk vērsties pret pēkšņiem un apjomīgiem krāpšanas gadījumiem PVN jomā (sk. IP/12/868).

Otrkārt, jo vienkāršāka ir sistēma, jo vieglāk nodokļu maksātājiem ir ievērot noteikumus. Tāpēc Komisija ir apzināti koncentrējusi uzmanību uz to, lai PVN sistēmu padarītu ērtāku uzņēmumiem visā Eiropā. Piemēram, gada sākumā stājās spēkā jauni tiesību akti, kas atvieglo elektronisko rēķinu sagatavošanu, un īpaši noteikumi mazajiem uzņēmumiem (sk. IP/12/377), un tuvākajās nedēļās tiks ierosināta visā ES vienāda (standartizēta) PVN deklarācijas veidlapa. No 2015. gada 1. janvāra stāsies spēkā vienota kontaktpunkta princips e-pakalpojumiem un telekomunikāciju uzņēmumiem. Tas būtiski veicinās noteikumu ievērošanu, jo šiem uzņēmumiem tiks pamatīgi vienkāršotas PVN procedūras un tiem dos iespēju iesniegt vienu PVN deklarāciju par darbībām visā ES (sk. IP/12/17).

Visbeidzot, dalībvalstīm ir jāreformē sava nodokļu sistēma, lai noteikumus būtu vieglāk ievērot, lai nepieļautu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un noteikumu apiešanu un uzlabotu nodokļu iekasēšanas efektivitāti. Komisija savos ieteikumos, kas adresēti konkrētām dalībvalstīm, jau ir sniegusi skaidrus ieteikumus par šiem jautājumiem (sk. SPEECH/13/480). Šodien publicētajā pētījumā norādīts, ka sarežģītas nodokļu sistēmas, kurās ir daudzas atšķirīgas likmes, var būt faktors, kas veicina noteikumu pārkāpšanu. Tādēļ būtu jāpievērš īpaša uzmanība Komisijas atkārtotajam aicinājumam dalībvalstīm paplašināt valsts nodokļa bāzi un ierobežot atbrīvojumus no nodokļa un tā atlaides. Tādējādi ne vien tiktu vienkāršota nodokļu sistēma, bet dalībvalstīm arī izdotos izvairīties no PVN standartlikmju paaugstināšanas.

Vispārīga informācija

2011. gada decembrī Komisija nāca klajā ar visaptverošu stratēģiju, kā reformēt PVN sistēmu Eiropā (sk. IP/11/1508; MEMO/11/874).

Iepriekšējais pētījums par starpību starp plānoto un iekasēto PVN tika publicēts 2009. gadā, tas bija pamatots uz datiem par 2000.–2006. gadu (sk. IP/09/1655).

Plašāku informāciju meklējiet te: MEMO/13/800

Viss ziņojuma teksts ir pieejams šeit:

http://ec.europa.eu/taxation_customs/common/publications/studies/index_en.htm

Kontaktpersonas:

Emer Traynor (+32 2 292 15 48)

Natasja Bohez Rubiano (+32 2 296 64 70)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website