Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 17. septembrī

Eiropas Komisija izlēmīgi vēršas pret “legālām apreibinošām vielām”

Eiropas Komisija šodien ierosināja stiprināt Eiropas Savienības spēju vērsties pret “legālām apreibinošām vielām”, t.i., jaunām psihoaktīvām vielām, ko izmanto kā alternatīvu nelikumīgajām narkotikām, piemēram, kokaīnam un ekstazī. Saskaņā ar Komisijas šodien ierosinātajiem noteikumiem kaitīgas psihoaktīvās vielas tiks bez kavēšanās izņemtas no tirgus, neapdraudot to daudzveidīgo likumīgo izmantošanu rūpnieciskos un komerciālos nolūkos. Komisijas priekšlikums ir sagatavots, ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) un Eiropola brīdinājumus par problēmas mērogu un 2011. gada ziņojumu, kurā konstatēts, ka nepieciešams stiprināt ES pašreizējo mehānismu jaunu psihoaktīvo vielu apkarošanai (IP/11/1236).

Ar priekšlikumu šodien nāca klajā Komisijas priekšsēdētāja vietniece Redinga līdz ar priekšsēdētāja vietnieku Tajāni un komisāru Borgu.

“Eiropā pieaug "legālo apreibinošo vielu" problēma, un tā visvairāk apdraud jauniešus. Pastāvot iekšējam tirgum bez robežām, mums ir nepieciešami kopīgi ES noteikumi, lai risinātu šo problēmu,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. “Šodien mēs ierosinām stingru ES tiesisko regulējumu attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām, pateicoties kuram ES varēs ātrāk un efektīvāk vērsties pret tām, tostarp kaitīgās vielas nekavējoties uz laiku izņemot no tirgus.”

Jaunas psihoaktīvās vielas ir arvien lielāka problēma. Laikā no 2009. gada līdz 2012. gadam ES konstatētais jaunu psihoaktīvo vielu skaits ir trīskāršojies. Līdz šim 2013. gadā ik nedēļu ziņots par vairāk nekā vienu jaunu vielu. Tā ir problēma, kam ir nepieciešams risinājums Eiropas mērogā. Jaunas psihoaktīvās vielas ir arvien plašāk pieejamas internetā un strauji izplatās starp ES valstīm - 80 % no šīm vielām ir konstatētas vairāk nekā vienā ES valstī.

Visvairāk apdraudēti ir jaunieši: Eirobarometra 2011. gada ziņojums "Jauniešu attieksme pret narkotikām" liecina, ka ES vidēji 5 % jauniešu ir lietojuši šādas vielas vismaz vienreiz mūžā. Visaugstākais rādītājs - 16 % - ir Īrijā, un Polijā, Latvijā un Apvienotajā Karalistē tas ir gandrīz 10 %. Šīs vielas rada ievērojamu risku attiecībā uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā (sk. 2. pielikumu).

Jaunu psihoaktīvo vielu lietošana var būt nāvējoša. Piemēram, saskaņā ar pieejamo informāciju tikai piecu mēnešu laikposmā no 2012. gada aprīļa līdz augustam vielas "5-IT" lietošanas rezultātā četrās ES dalībvalstīs miruši 24 cilvēki. Ar vielu "4-MA", kas ir amfetamīna atdarinājums, 2010.-2012. gadā ir saistīts 21 nāves gadījums četrās ES dalībvalstīs.

Eiropas reakcijai ir jābūt stingrai un izlēmīgai. 2005. gadā izveidotā un pašlaik pastāvošā sistēma šādu jaunu narkotiku atklāšanai un aizliegšanai vairs neatbilst izvirzītajam mērķim. Komisijas priekšlikums sekmēs un paātrinās Savienības spēju apkarot jaunas psihoaktīvās vielas, paredzot vairākus jauninājumus.

    Ātrāka procedūra. Pašlaik kādas vielas aizliegšanai ES ir nepieciešami vismaz divi gadi. Nākotnē Savienība varēs to panākt 10 mēnešu laikā (skat. 1. pielikumu). Īpaši smagos gadījumos procedūra būs pat īsāka, jo būs iespējams vielas nekavējoties izņemt no tirgus uz vienu gadu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka viela vairs nav pieejama patērētājiem, kamēr tiek veikts pilnīgs riska novērtējums. Pašreizējās sistēmas ietvaros nav paredzēti pagaidu pasākumi, un Komisijai jānogaida, līdz ir pabeigts pilnīga riska novērtējums, pirms iesniegt priekšlikumu par ierobežojumu noteikšanu kādai vielai.

  • Samērīgāka sistēma. Jaunā sistēma paredz diferencētu pieeju, saskaņā ar kuru vielām, kuras rada mērenu risku, tiks noteikti ierobežojumi patēriņa tirgū, bet vielām, kas rada lielu risku, tiks noteikti visaptveroši tirgus ierobežojumi. Tikai viskaitīgākajām vielām, kas rada nopietnu risku patērētāju veselībai, tiks piemēroti krimināltiesību noteikumi tāpat kā nelegālajām narkotikām. Saskaņā ar pašreizējo sistēmu Savienībai ir divas iespējas: vai nu nerīkoties ES līmenī vai arī noteikt visaptverošus tirgus ierobežojumus un kriminālsodus. Pastāvot tik ierobežotam iespēju lokam, Savienība pašlaik nevēršas pret dažām bīstamām vielām. Pateicoties jaunajai sistēmai, Savienība varēs risināt lielāku skaitu problēmjautājumu un to darīt samērīgāk, pielāgojot savus pasākumus attiecīgajam riskam un ņemot vērā vielu likumīgo izmantošanu komerciālos un rūpnieciskos nolūkos.

Lai Komisijas priekšlikumi stātos spēkā kā tiesību akti, tie tagad ir jāpieņem Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm Eiropas Savienības Padomē.

Vispārīga informācija

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā 2013.-2020. gadam ir izvirzītas ES narkotiku apkarošanas politikas prioritātes. Tajā ir norādīts, ka jaunu psihoaktīvo vielu radīšana un straujā izplatīšanās ir jauns problēmjautājums, kurš ir enerģiski jārisina, tostarp stiprinot pašreizējos ES tiesību aktus.

Pēdējos gados ES ik nedēļu tiek konstatēta vidēji viena jauna psihoaktīva viela, un paredzams, ka šie rādītāji turpmākajos gados paaugstināsies. Kopš 1997. gada dalībvalstis ir konstatējušas vairāk nekā 300 vielas, un to skaits trīskāršojās laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam (no 24 vielām 2009. gadā līdz 73 vielām 2012. gadā).

Saskaņā ar pašreizējo ES instrumentu — Padomes Lēmumu 2005/387/TI - Komisija var dalībvalstīm ierosināt attiecībā uz jaunām narkotikām piemērot kriminālsodus. Pateicoties šim mehānismam, attiecībā uz deviņām vielām ir noteikti ierobežojoši pasākumi un kriminālsodi. Jaunākie no šiem gadījumiem ir Komisijas 2010. gadā ierosinātais un panāktais ES mēroga aizliegums narkotiskajai vielai mefedronam, kas līdzinās ekstazī (MEMO/10/646) un 2013. gadā - narkotiskajai vielai "4-MA", kas līdzinās amfetamīnam (IP/13/75). 2013. gada jūnijā Komisija ierosināja arī aizliegt sintētisko narkotisko vielu "5-IT" (IP/13/604).

2011. gada ziņojumā secināts, ka pašreizējās sistēmas ietvaros ir bijis grūti reaģēt uz jaunu vielu parādīšanos tirgū tik lielā skaitā. Lai tikai vienai vielai noteiktu ierobežojošus pasākumus, nepieciešami divi gadi. Noziedznieki var apiet kontroles pasākumus, veicot nelielas izmaiņas vielas ķīmiskajā struktūrā, kas nemazina to ļoti kaitīgo ietekmi. Turklāt pašreizējās sistēmas raksturs, kurā paredzētas tikai divas iespējas - noteikt kriminālsodu vai neveikt nekādus pasākumus -, ierobežo Savienības spēju rīkoties. Pašreizējā sistēmā trūkst iespējas noteikt efektīvus kontroles pasākumus, proti, rīkoties ātri un mērķtiecīgi.

Šodien sniegtie priekšlikumi ir reakcija uz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) un Eiropola nerimstošiem brīdinājumiem. Tajos ņemti vērā arī Eiropas Parlamenta un dalībvalstu (sk. Padomes 2011. gada secinājumus) aicinājumi atjaunināt Padomes Lēmumu 2005/387/TI.

Sīkāka informācija

Eiropas Komisija – Narkotiku kontroles politika:

http://ec.europa.eu/justice/anti-drugs/index_lv.htm

Eirobarometra 2011. gada ziņojums "Jauniešu attieksme pret narkotikām":

http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_330_en.pdf

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2013. gada ziņojums par situāciju narkotiku jomā Eiropā:

http://www.emcdda.europa.eu/edr2013

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

1. pielikums.

2. pielikums.

Jaunu psihoaktīvo vielu (JPV) izplatīšanās visā ES

Dalībvalsts

Paziņojumii EMCDDA kopš 2005. gada

Pirmreizējie paziņojumiii EMCDDA kopš 2005. gada

Lietošanas izplatība (15-24 gadu vecumā), Eirobarometra 2011. gada rādītāji

Austrija

43

11

4 %

Beļģija

79

8

4,8 %

Bulgārija

108

8

3,4 %

Kipra

0

0

1,6 %

Horvātija

41

0

nav datu

Čehijas Republika

60

3

4 %

Dānija

62

10

3,8 %

Igaunija

0

0

6,2 %

Somija

98

49

1 %

Francija

61

10

5,2 %

Vācija

127

35

3,7 %

Grieķija

34

0

1,6 %

Ungārija

91

10

1,9 %

Īrija

18

4

16,3 %

Itālija

65

4

0,8 %

Latvija

30

8

8,8 %

Lietuva

4

1

5,2 %

Luksemburga

3

0

6,8 %

Malta

18

1

0,3 %

Nīderlande

6

5

3,4 %

Polija

28

12

9 %

Portguāle

4

0

5,8 %

Rumānija

2

0

3,3 %

Slovākija

35

0

3,1 %

Slovēnija

23

0

6,6 %

Spānija

24

4

4,9 %

Zviedrija

116

33

3,3 %

Apvienotā Karaliste

123

58

8,2 %

Kopā

1303

274

ES vidējais rādītājs 5 %

Avoti: EMCDDA, Eiropas datubāze par jaunajām narkotiskajām vielām, un Eiropas Komisija, Eirobarometra zibensaptauja Nr. 330 "Jauniešu attieksme pret narkotikām", 2011. gads.

i :

Dalībvalstīm nav pienākuma paziņot EMCDDA par visām konstatētajām JPV, bet tās tiek mudinātas par to ziņot. Tāpēc domājams, ka JPV skaits katrā dalībvalstī ir augstāks.

ii :

Pirmais paziņojums EMCDDA par šādu vielu.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website