Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 30. augustā

Klimata politika: palīdzība Klusā okeāna salu valstīm cīņā pret klimata pārmaiņām

Eiropas klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda no šā gada 3. līdz 5. septembrim pārstāvēs Eiropas Savienību sanāksmē ikgadējā Klusā okeāna salu forumā Māršala Salu galvaspilsētā Madžuro. Šā gada sanāksmē galvenā uzmanība tiks veltīta Klusā okeāna salu valstu rīcībai, reaģējot uz klimata pārmaiņām. 6. septembrī viņa apmeklēs Manilu, kur piedalīsies sarunās ar Filipīnu valdības un Āzijas Attīstības bankas pārstāvjiem.

Komisāre Hēdegorda sacīja: “Mans mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība un Klusā okeāna salu valstis sadarbotos starptautisko klimata pārmaiņu jautājumu risināšanā. Klusā okeāna salu valstis var paļauties uz mērķtiecību un sadarbību ar Eiropu klimata pārmaiņu jomā. Mēs ceram, ka Klusā okeāna salu valstis mums nākotnē palīdzēs iegūt visu lielāko valstu atbalstu vērienīga klimata plāna izveidē, kas jāpabeidz 2015. gadā. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku, ja vēlamies novērst to, ka klimata pārmaiņu izraisītās dabas katastrofas top par ikdienu".

Klusā okeāna salu forums

Klusā okeāna salu forums tika dibināts 1971. gadā un ir galvenā politikas un ekonomiskās politikas institūcija reģionā. Foruma oficiālais uzdevums ir stiprināt reģionālo sadarbību un integrāciju, un tas pilda arī starpvaldību struktūras funkcijas. Klusā okeāna salu forumā ir 16 dalībvalstis: 14 Klusā okeāna salu valstis, kā arī Austrālija un Jaunzēlande.

Šā gada foruma sanāksmes temats ir "Klusā okeāna reģiona rīcība ar klimatu saistīto problēmu risināšanā".

Māršala Salas, uzņemot šo forumu, vēlas, lai sanāksmē tiktu pieņemta "Madžuro deklarācija par līderību klimata jomā", cerot, ka tā dos jaunu impulsu reģionam cīņā pret klimata pārmaiņām. Klusā okeāna valstu vadītāji ir konstatējuši, ka klimata pārmaiņas ir vienīgais lielākais drauds šai reģionā. Klusā okeāna salas, kas atrodas pavisam nedaudz virs jūras līmeņa, ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu izraisīto jūras līmeņa paaugstināšanos. Turklāt šopavasar Māršala Salu ziemeļdaļā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis klimata pārmaiņu izraisītā sausuma seku dēļ.

Komisāre Hēdegorda ne vien piedalīsies oficiālajā foruma sanāksmē, bet arī atsevišķi tiksies ar vairākiem Klusā okeāna salu valstu vadītājiem. Tajās galvenā uzmanība tiks pievērsta klimata pārmaiņu radītajām sekām reģionā, kā arī tam, kā noris starptautiskās sarunas, lai 2015. gadā pabeigtu jauno starptautisko nolīgumu klimata jomā un līdz 2020. gadam pastiprinātu rīcību globālā klimata jomā.

Filipīnas

Filipīnas ir Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dibinātājvalsts. Starptautiskajās sarunās klimata jomā tā darbojas līdzīgi domājošu jaunattīstības valstu grupā.

Manilā komisāre Hēdegorda tiksies ar Filipīnu prezidentu Beninjo Akino, Filipīnu Klimata pārmaiņu komisijas pārstāvjiem un Āzijas Attīstības bankas vadību. Vizītes laikā viņa piedalīsies arī lietišķajās pusdienās ar Filipīnu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Filipīnas ir īpaši neaizsargātas pret nopietnām un biežām ekstremālām dabas parādībām. Pasaules Banka paudusi brīdinājumu, ka klimata pārmaiņas kavē attīstību un apgrūtina nabadzības izskaušanu visā pasaulē. Nesen publiskotajā ziņojumā "Cīņa pret klimata pārmaiņām Filipīnās" norādīts, ka tā ir trešā neaizsargātākā valsts pasaulē ekstremālu laikapstākļu un jūras līmeņa paaugstināšanās ziņā.

ES atbalsts Klusā okeāna salu valstīm

ES un tās dalībvalstis ir lielākais līdzekļu devējs pasaulē un otrs lielākais līdzekļu devējs Klusā okeāna reģionā pēc Austrālijas. Tiek lēsts, ka ES finansējums attīstības sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK valstis) un aizjūras valstīm un teritorijām laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam ir 750 miljoni eiro. ES finansiāli atbalsta divpusējas palīdzības programmas, kā arī reģionālās programmas, ko administrē Klusā okeāna salu valstu reģionālās organizācijas.

ES un Klusā okeāna salu valstis ir ilgtermiņa partneri, kuriem ir kopīgas intereses, kas skar klimata pārmaiņas un okeāna aizsardzību, kā arī citos starptautiskos jautājumos. Sadarbība klimata pārmaiņu jomā ir ES un Klusā okeāna salu valstu partnerības pamatā. Kopš 2008. gada, kad ES un Klusā okeāna salu forums pieņēma kopīgu deklarāciju par klimata pārmaiņām, sadarbība starp šiem partneriem klimata pārmaiņu jomā ir ievērojami paplašinājusies gan politiskā, gan finansiālā ziņā. Atjaunotā ES un Klusā okeāna salu valstu attīstības partnerība, ko pagājušajā gadā pieņēma Komisija un ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, nodrošina pamatu sadarbības un koordinācijas veicināšanai cīņā pret klimata pārmaiņām.

Papildus attīstībai un klimata pārmaiņām paredzētajiem līdzekļiem, kas sākotnēji tika piešķirti ĀKK valstīm laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam, ES kā papildu līdzekļus saistībā ar klimata pārmaiņām kopš 2008. gada ir darījusi pieejamu finanšu piešķīrumu 110 miljonu eiro apmērā. Visas Klusā okeāna mazo salu jaunattīstības valstis gūst labumu no finanšu un tehniskā atbalsta, ko nodrošina ES Pasaules klimata pārmaiņu alianses (GCCA) iniciatīva, tieši valstu programmu veidā vai netieši ar savām Klusā okeāna salu valstu reģionālajām programmām.

ES atbalsts Āzijai

Eiropas Savienība atbalsta Āzijas valstu, tostarp Filipīnu, rīcību klimata jomā, ko tās īsteno, izmantojot daudz dažādus kanālus, piemēram, Eiropas Komisijas Āzijas ieguldījumu mehānismu, kurā jau paredzēti klimatam labvēlīgi projekti 3 miljardu eiro apmērā un kurš turpmākajos septiņos gados tiks ievērojami paplašināts, Āzijas Attīstības bankā veiktos ieguldījumus, ASEAN paredzēto atbalstu, kuru piešķirot, ES balstīsies uz līdzšinējo pieredzi, kas iegūta jaunas 2014.—2020. gadam paredzētas reģionālās programmas izstrādē, un SWITCH-Asia programmu ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa veicināšanai reģionā.

Sīkāka informācija

Klimata politikas ģeneraldirektorāts, sadarbība ar starptautiskajām iestādēm:

http://ec.europa.eu/clima/policies/international/index_en.htm

Eiropas klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/hedegaard/index_en.htm

Konnija Hēdegorda Tviterī:

https://twitter.com/CHedegaardEU

Kontaktpersonas:

Isaac Valero Ladron (+32 2 296 49 71)

Stephanie Rhomberg (+32 2 298 72 78)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site