Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropieši cenšas arvien vairāk izmantot mobilos platjoslas pakalpojumus, taču bažījas par izmaksām

European Commission - IP/13/776   13/08/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 13. augustā

Eiropieši cenšas arvien vairāk izmantot mobilos platjoslas pakalpojumus, taču bažījas par izmaksām

Saskaņā ar jaunākā apsekojuma rezultātiem ES mērogā eiropieši arvien vairāk vēlas izmantot jaunas tehnoloģijas. Lai gan, kā liecina dati par jaunu interneta pieslēgumu skaitu un interneta izmantošanas intensitāti balss zvanu veikšanai, eiropieši labprāt izmanto jaunu rīku un pakalpojumu sniegtās iespējas, minēto pakalpojumu izmaksu dēļ viņi tomēr rūpīgi pārdomā, pirms ķerties pie tālruņa vai pavadīt laiku tiešsaistē.

Mobilie tālruņi tagad ir visur, taču tikai puse no tiem ir "viedi". Zviedrijā, Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā un Nīderlandē 55 % tālruņa pieslēgumu ietver piekļuvi internetam, savukārt Beļģijā, Grieķijā, Ungārijā, Kiprā, Rumānijā, Bulgārijā un Portugālē šī daļa nepārsniedz 35 %. Retāka viedtālruņu izplatība ir daudzu tādu valstu iezīme, kurās mobilā interneta lietotāji ierobežo tiešsaistē pavadīto laiku, bažījoties par pakalpojuma tarifiem — šādu valstu vidū ir Ungārija (35 %), Portugāle (58 %), Grieķija (53 %), Kipra (52 %), Beļģija (47 %) un Rumānija (45 %). Bažījoties par izmaksām, vairāk nekā puse ES iedzīvotāju ierobežo mobilo tālruņu zvanus gan adresātiem pašu valstī (55 %), gan ārzemēs (54 %). Dažās valstīs vairāk nekā 70 % patērētāju ierobežo zvanus adresātiem pašu valstī — šādu valstu vidū ir Grieķija (81 %), Portugāle (79 %), Īrija (72 %) un Rumānija (71 %).

Trim ceturtdaļām mājsaimniecību faktiski ir piekļuve platjoslas pakalpojumiem — 72,5 % ES mājsaimniecību tagad ir platjoslas pieslēgums, un šī daļa ir palielinājusies no 67,3 % 2011. gadā (avots: Eurostat). Rumānijā minētā daļa strauji palielinājās par 20 procentiem, savukārt Slovākijā — par 16,7 procentiem, un šobrīd visās dalībvalstīs vairāk nekā 50 % mājsaimniecību ir platjoslas pieslēgums. Turklāt tālruņa un interneta atšķirības strauji izzūd — 34 % izmanto internetu, lai veiktu balss zvanus (IP balss pārraide jeb "VoIP"); šī daļa 2012. gadā palielinājās par 7 procentiem. 28 % izmanto internetu bezmaksas sarunām VoIP tīklā ar citiem tā lietotājiem, un 4 % izmanto VoIP, lai veiktu lētākus starptautiskos zvanus. Balss zvani internetā ir ļoti populāri Bulgārijā (57 %), Kiprā (55 %), Igaunijā (54 %), kā arī Lietuvā un Latvijā (51 %). Citās valstīs VoIP lieto retāk, piemēram, Portugālē (18 %), Itālijā (26 %), Spānijā (28 %) un Grieķijā (29 %). Tomēr tas kļūst populārāks, un tā lietošana kopš 2011. gada ir pieaugusi vidēji par 7 procentiem. VoIP izmantošanas pieaugums, šķiet, ir saistīts ar platjoslas lietošanas pieaugumu. Piemēram, Kiprā 2012. gadā bija par 11 % vairāk mājsaimniecību ar pieslēgumu, un VoIP izmantošana pieauga par 16 procentiem.

"Nodrošināt, lai patērētāju vēlmes varētu apmierināt par pieņemamu cenu — tas ir viens no "Savienotā kontinenta" tiesību aktu kopuma mērķiem, ar kuru Komisija nāks klajā septembrī," sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Digitalizācijas programmas jomā Nēlī Krusa.

Vispārīga informācija

Jūlija sākumā tika sniegts ieskats apsekojuma rezultātos (skat. IP/13/660), kuri jo īpaši parāda to, ka interneta lietotāji ātrumu atzīst par vienu no galvenajiem aspektiem. 45 % Eiropas interneta lietotāju vēlas uzlabot pieslēgumu vai izvēlēties citu interneta pakalpojumu paketi, lai iegūtu lielāku ātrumu.

Mājsaimniecību apsekojums par elektroniskajiem sakariem tiek veikts katru gadu kopš 2006. gada. Apsekojuma mērķis ir palīdzēt politikas pilnveidē elektronisko sakaru jomā, šādam nolūkam regulāri apkopojot faktus un tendences, kas liecina par mājsaimniecību un privātpersonu attieksmi pret galveno elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu.

Šā apsekojuma datu vākšana uz vietas tika pabeigta 2013. gada martā. 26 786 respondenti, kas pārstāvēja dažādas reprezentatīvas ES iedzīvotāju sociālās un demogrāfiskās grupas, tika personīgi intervēti mājās. Tā kā intervijas notika, pirms Horvātija oficiāli pievienojās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā, rezultāti uzrādīti atsevišķi par ES 27 dalībvalstīm un Horvātiju un ES vidējos rādītājos ņemti vērā tikai dati par ES 27 dalībvalstīm.

Noderīgas saites

Pilnīgs apsekojums: https://ec.europa.eu/digital-agenda/news-redirect/10099

Digitalizācijas programmas rezultātu apkopojums

Digitalizācijas programma

Nēlī Krusa

Sekojiet Nēlī Krusai Tviterī, izmantojot atsauces tagu #ConnectedContinent

Kontaktdati:

E-pasts — comm-kroes@ec.europa.eu, Tālr. — +32.229.56361, Tviteris@RyanHeathEU


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website