Navigation path

Left navigation

Additional tools

Vide – komunālo notekūdeņu apsaimniekošanā vērojamas pozitīvas tendences

European Commission - IP/13/768   07/08/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 7. augustā

Vide – komunālo notekūdeņu apsaimniekošanā vērojamas pozitīvas tendences

Jaunākie dati par notekūdeņu attīrīšanu Eiropā liecina, ka to savākšana un attīrīšana uzlabojas, lai gan stāvoklis dalībvalstīs joprojām būtiski atšķiras. Līderes – Austrija, Vācija un Nīderlande – ir lielā mērā panākušas atbilstību ES minimālajiem standartiem notekūdeņu attīrīšanas jomā, un vairākas citas dalībvalstis daudz neatpaliek. Savākšana un attīrīšana kopumā ir uzlabojusies arī jaunākās dalībvalstīs, kurās sākotnējais stāvoklis bija sliktāks, lai gan jāteic, ka šo valstu atbilstības rādītāji joprojām ir zemāki. Šāds progress panākts ar ievērojamu ES investīciju atbalstu, kas 2007.–2013. gadā sasniedza 14,3 mljrd. eiro.

Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: “Notekūdeņu attīrīšana ir viens no pamatjautājumiem, uz kuriem jāatbild sabiedrībai: vai rūpīgi sakopjam vai tomēr piesārņojam vidi, no kuras esam atkarīgi? Jūtos atvieglots, redzot pozitīvas tendences, un priecājos arī par to, ka Komisijas darbība, proti, finansiālais atbalsts un – vajadzības gadījumā – stingra tiesvedība, ir nākusi par labu Eiropas iedzīvotājiem.”

Ziņojumā teikts, ka lielajās ES pilsētās stingrāku attīrīšanu veic lielākajai daļai (91 %) notekūdeņu, un tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējā ziņojumā atspoguļoto stāvokli (77 %).

Turklāt labāka notekūdeņu attīrīšana un retāki gadījumi, kad vidē nonāk neattīrīti notekūdeņi, nepārprotami ir uzlabojuši arī peldūdeņu kvalitāti (sk. IP/13/445). 20. gs. 90. gadu sākumā tikai aptuveni 60 % peldvietu bija izcila ūdens kvalitāte, turpretī patlaban šis rādītājs ir 78 %.

Saskaņā ar ES tiesību aktu, kas pieņemts 1991. gadā, dalībvalstīm ir pienākums izveidot komunālo notekūdeņu savākšanas sistēmas, un tām jānodrošina, ka ūdeņiem, kas nonāk savākšanas sistēmās, tiek veikta atbilstoša otrreizējā attīrīšana, lai atdalītu piesārņotājus. Notekūdeņiem, kuri nokļūst jutīgās zonās (piemēram, peldvietās vai dzeramā ūdens krātuvēs), vajadzīga papildu – stingrāka attīrīšana.

Jaunākais ziņojums aptver 2009.–2010. gadu. Turpmāk izklāstīti tā galvenie secinājumi.

  • Savākšanas rādītāji ir ļoti augsti, proti, 15 dalībvalstīs tiek savākti 100 % notekūdeņu. Visas dalībvalstis ir saglabājušas vai uzlabojušas iepriekšējos rezultātus, lai gan Bulgārijā, Kiprā, Igaunijā, Latvijā un Slovēnijā atbilstības rādītājs joprojām ir zemāks par 30 %.

  • Otrreizējā attīrīšana tiek veikta 82 % notekūdeņu, t. i., par četriem procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu. Tomēr pastāv ievērojamas atšķirības starp ES-15 dalībvalstīm, kurās šis rādītājs svārstījās 90–100 % robežās, un ES-12 dalībvalstīm, kurās vidējais rādītājs bija 39 %.

  • Stingrāka attīrīšana, kuras mērķis ir cīnīties pret eitrofikāciju vai samazināt bakterioloģisko piesārņojumu, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību, kopumā tiek veikta 77 % notekūdeņu. ES-12 dalībvalstīs atbilstoši attīrīti tiek vidēji tikai 14 % notekūdeņu, bet Austrijā, Vācijā, Grieķijā un Somijā šis rādītājs ir 100 %.

  • ES teritorijas daļa, kura noteikta par jutīgo zonu, kopš iepriekšējā ziņojuma ir pieaugusi par diviem procentpunktiem, sasniedzot teju 75 %. Lielākais pieaugums panākts Francijā un Grieķijā.

Ziņojumā teikts, ka lielajās ES pilsētās stingrāku attīrīšanu veic lielākajai daļai (91 %) notekūdeņu, un tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējā ziņojumā atspoguļoto stāvokli (77 %). Taču ziņojuma pielikumā, kurā salīdzināta situācija 27 Eiropas galvaspilsētās, iekļauta norāde, kas liek aizdomāties: tikai 11 no 27 galvaspilsētām ir izveidota adekvāta savākšanas un attīrīšanas sistēma, neraugoties uz to, ka standarti tika noteikti vairāk nekā pirms 20 gadiem.

Vispārīga informācija

Saskaņā ar Direktīvu par komunālo notekūdeņu attīrīšanu lielpilsētās, mazpilsētās un citās apdzīvotās vietās visā Eiropas Savienībā ir jāsavāc un jāattīra komunālie notekūdeņi. Neattīrīti notekūdeņi var būt piesārņoti ar kaitīgām baktērijām un vīrusiem un tādējādi apdraudēt sabiedrības veselību. Tie satur arī barības vielas, piemēram, slāpekli un fosforu, kas var nodarīt kaitējumu saldūdeņiem un jūras videi, veicinot aļģu pārmērīgu augšanu, kuras rezultātā iet bojā citi dzīvie organismi. Šo procesu sauc par eitrofikāciju.

Direktīva paredz, ka jāveic notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana, direktīvā saukta par “otrreizējo attīrīšanu”, un īpaši jutīgu ūdeņu sateces baseinos – stingrāka attīrīšana. Visi direktīvā noteiktie termiņi ES-15 dalībvalstīm ir beigušies, bet ES-12 dalībvalstīm termiņi ir pagarināti, un pēdējais no tiem beigsies 2018. gadā.

Būtiska nozīme direktīvas īstenošanā ir Kohēzijas fondam un Eiropas Reģionālās attīstības fondam. 2009. gadā notekūdeņu infrastruktūras projektiem tika atvēlēti 3,5 mljrd. eiro un 2010. gadā 9,7 mljrd. eiro, no kuriem Polija saņēma 3,3 mljrd. eiro, Rumānija 1,2 mljrd. eiro un Ungārija 600 milj. eiro. Visā 2007.–2013. gada plānošanas periodā ES ieguldījums, kas saistīts ar investīcijām notekūdeņu sistēmās, tiek lēsts aptuveni 14,3 mljrd. eiro apmērā.

Atbilstības rādītāji būtu augstāki, ja tiktu atgūtas izmaksas un īstenots princips “maksā piesārņotājs”. Komisija veicina prasību ievērošanu, nemitīgi uzturot dialogu un vajadzības gadījumā ierosinot pārkāpuma procedūras, no kurām dažas datējamas pat ar 1997. gadu. Pret 10 dalībvalstīm ierosinātās lietas joprojām tiek izskatītas.

Plašāka informācija

Saite uz ziņojumu:

http://ec.europa.eu/environment/water/water-urbanwaste/implementation/implementationreports_lv.htm.

Sk. arī:

http://ec.europa.eu/environment/water/water-urbanwaste/index_en.html.

Kontaktpersonas:

Joe Hennon (+32 2 295 35 93)

Monica Westeren (+32 2 299 18 30)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website