Navigation path

Left navigation

Additional tools

Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku Eiropas aizsardzības un drošības nozari

European Commission - IP/13/734   24/07/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 24. jūlijā

Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku Eiropas aizsardzības un drošības nozari

Lai Eiropai būtu lielāka ietekme, vajadzīga stipra un aktīva kopējā ārējā un drošības politika, kam, savukārt, vajadzīga konkurētspējīgāka un efektīvāka aizsardzības un drošības nozare. Tas, ka aizsardzības budžets Eiropā vairākkārt ir samazināts un aizsardzības tirgus joprojām ir sadrumstalots, apdraud Eiropas spēju uzturēt efektīvas aizsardzības spējas. Šie faktori apdraud arī aizsardzības rūpniecības konkurētspēju. Tie mazina arī Eiropas spēju novērst jaunus draudus patstāvīgi un iedarbīgi. Tāpēc Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar paziņojumu, kurā iekļauts rīcības plāns, kura mērķis ir vairot Eiropas aizsardzības un drošības nozares efektivitāti un konkurētspēju. Minētajā paziņojumā paredzēts veikt pasākumus, lai nostiprinātu iekšējo aizsardzības tirgu, stimulētu aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un veicinātu sinerģiju starp civilo un militāro pētniecību. Paziņojumā arī analizēts, kādas ir iespējas rīkoties arī citās nozarēs, piemēram, enerģētikā, kosmosa nozarē un saistībā ar tehnoloģijām, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem. Komisija aicina valstu un valdību vadītājus šo paziņojumu apspriest Eiropadomes sanāksmē šā gada decembrī kopā ar ziņojumu, kuru sagatavojusi Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (MEMO/13/722).

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu teica: “Bez kopējas aizsardzības politikas mums pasaulē nebūs tās ietekmes, kas mums vajadzīga. Lai šo politiku atbalstītu, mums jānostiprina sava aizsardzības un drošības nozare. Konkurētspējīgāka aizsardzības tehnoloģija un rūpniecības bāze un dinamiskāks aizsardzības tirgus ir arī svarīgi soļi ceļā uz ekonomikas izaugsmi. Pašlaik, kad resursi ir ierobežoti, liela nozīme ir sadarbībai un mums jāpielāgo savas ambīcijas un resursi un jāizvairās no programmu dublēšanās. Pienācis laiks darīt vairāk kopā un vairāk iesaistīties ar aizsardzību saistītā sadarbībā. To es ceru redzēt Eiropadomes sanāksmē, kas notiks decembrī.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni sacīja: Eiropas aizsardzības rūpniecībai un tās rūpnieciskajai bāzei ir vairākas ļoti nopietnas problēmas, turklāt situāciju pasliktina arī jaunu programmu trūkums. Ja Eiropa vēlas saglabāt savas rūpniecības spēju mūs arī turpmāk apgādāt ar militāro spēju uzturēšanai vajadzīgajām lietām un tādējādi atbalstīt kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), lai tā būtu uztverama nopietni, Eiropai ir jārīkojas vienoti. Skaidrs ir arī tas, ka tikai ar ražošanu un tirgu saistītu problēmu risināšana dos ierobežotus rezultātus, ja nebūs panākta nozīmīga vienošanās ES mērogā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas aizsardzības rūpniecība arī nākotnē būtu viens no pasaulē vadošajiem ražošanas un inovācijas centriem, kas rada izaugsmi un darbvietas augsti kvalificētiem speciālistiem. Tas ir tā plāna mērķis, ar kuru nācām klajā šodien.”

Par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgais komisārs Mišels Barnjē norādīja: “Lai Eiropa varētu garantēt savu drošību un pildīt savus pienākumus citur pasaulē, tai ir vajadzīga efektīva KDAP. Lai mūsu KDAP par tādu padarītu, mums ir jānostiprina mūsu aizsardzības rūpniecība un aizsardzības tirgus. Jo īpaši laikos, kad budžets ir ierobežots, šā mērķa sasniegšanai vajadzīga dziļāka sadarbība un integrācija. Aizsardzība joprojām ir nozare, kurā valstis īsteno savu suverenitāti, un ir gluži dabiski, ka dalībvalstīm šajā jomā ir vadošā loma. Tomēr Komisija var dalībvalstīm palīdzēt un mobilizēt to īstenoto politiku, lai nostiprinātu nozari. Šis Komisijas paziņojums ir uzskatāms piemērs. Tas ir ieguldījums, kas noderēs Eiropadomes sanāksmē decembrī un būs mūsu rīcības orientieris nākotnē.”

Eiropas Savienības Augstais pārstāve ārlietās un drošības politikā, Komisijas priekšsēdētāja vietniece Ketrīna Eštone: “ES vēlas būt miera nesēja kaimiņvalstīs un citur pasaulē, lai aizsargātu pašu intereses un veicinātu mieru un drošību pasaulē. Tālab mums ir jāattīsta rīcībspēja un tās pamats — aizsardzības rūpniecības bāze. Tas ir svarīgi arī nodarbinātībai, izaugsmei un inovācijai. 2013. gada Eiropadomē varēs apspriest turpmāko drošības un aizsardzības politiku, un Komisija ir būtiski sekmējusi pūliņus, kuriem jābūt kopējiem un tādiem, kas vieno dalībvalstis, Eiropas Ārējās darbības dienestu un Eiropas Aizsardzības aģentūru”.

Kāpēc ES ir jārīkojas?

Skaidrs, ka nākotnē nepieciešamo svarīgo tehnoloģiju un spēju attīstīšana un uzturēšana nav pa spēkam dalībvalstīm katrai atsevišķi. Lai arī aizsardzība un drošība joprojām ir jautājums, kas ir valstu kompetencē, Komisija uzskata, ka ir iespējams darīt vairāk, lai veicinātu Eiropas mēroga sadarbību.

Jo vairāk būtiski tas ir tāpēc, ka pašreizējā krīzē šī nozare, kas ir stratēģiski svarīga visai Eiropai, ir smagi cietusi. Tā ir arī svarīga rūpniecības nozare, kuras apgrozījums 2012. gadā vien bija 96 miljardi eiro. Tajā nodarbināti 400 000 cilvēku, bet netiešā veidā tā nodrošina vēl 960 000 darbvietu. Ļoti novatoriskā pētniecība, ko veic šajā nozarē, netieši ietekmējusi arī citas nozares, piemēram, elektroniku, kosmosa un civilo aviāciju. Tā nodrošina izaugsmi un nodarbina tūkstošiem ļoti kvalificētu speciālistu.

Lai šajā nozarē stimulētu sadarbību un vairotu aizsardzības rūpniecības efektivitāti, Komisija iecerējusi īstenot šādas iniciatīvas:

1) pabeigt vienotā aizsardzības un drošības tirgus izveidi. Pamatojoties uz divām spēkā esošajām direktīvām par iepirkumiem aizsardzības jomā un aizsardzības preču nodošanu ES teritorijā (IP/07/1860), Komisija arī novērsīs tirgus izkropļojumus un vairos apgādes drošību starp dalībvalstīm;

2) stiprināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Šajā nolūkā Komisija izstrādās aizsardzības rūpniecības politiku, kurai ir divi pamatprincipi:

  • atbalsts konkurētspējai, tostarp tādu “hibrīdstandartu” izstrāde, kuri palīdz drošības un aizsardzības tirgum, un pētījumi, kā vislabāk izstrādāt militārā lidojumderīguma Eiropas sertifikācijas sistēmu;

  • atbalsts MVU, tostarp Eiropas Stratēģiskās klasterpartnerības izveide, lai izveidotu saikni ar citiem klasteriem un palīdzētu aizsardzības jomā strādājošiem MVU izturēt globālo konkurenci;

3) izmantot sinerģiju starp civilo un militāro sfēru. Paredzēts cik vien iespējams izmantot šādu sinerģiju, lai nodrošinātu, ka ES nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota vislietderīgāk. Pirmām kārtām iecerēts:

  • censties panākt abpusēji auglīgu mijiedarbību starp civilo un militāro pētniecību un pievērsties kosmosa iespējamai izmantošanai gan civiliem, gan militāriem mērķiem;

  • palīdzēt bruņotajiem spēkiem samazināt energopatēriņu;

4) izpētīt jaunus darbības virzienus. Panākt Eiropā notiekošās stratēģiskās diskusijas virzību uz priekšu un sagatavot augsni plašākai un dziļākai Eiropas sadarbībai. Pirmām kārtām šādos veidos:

  • izvērtējot iespēju, ka ES varētu piederēt divējāda izmantojuma (proti, gan civila, gan militāra) spējas, kuras dažās ar drošību saistītās jomās varētu papildināt valstu spējas un kļūt par efektīvām un izmaksu ziņā izdevīgām aizsardzības spēju vairotājām;

  • piedāvājot veidus, kā atbalstīt ar KDAP saistītu pētniecību tajās jomās, kurās ES aizsardzības spējas ir vajadzīgas visvairāk.

Kas būs ieguvēji, un kāds būs ieguvums?

Dalībvalstis ietaupīs laiku un naudu, pateicoties ES standartiem un sertifikācijai, klasteriem sniegtajam atbalstam, lomu konkrētākam sadalījumam, kopīgai pētniecībai un iepirkumiem, energoefektīvākām armijām un lietderīgākai kosmosa infrastruktūras izmantošanai.

Aizsardzības nozarē strādājoši Eiropas uzņēmumi, tostarp MVU, arī būs ieguvēji, jo viņiem būs vieglāk piekļūt citiem tirgiem (gan ES, gan ārpus tās). Pateicoties pamatīgākai standartizācijai un sertifikācijai, tie varēs gūt apjomradītus ietaupījumus, un ES finansējums būs vieglāk pieejams.

ES nodokļu maksātājiem būs šādas priekšrocības: aizsardzībai līdzekļus tērēs lietderīgāk, pētniecība un izstrāde civilām un militārām vajadzībām retāk dublēsies, kosmosa infrastruktūru izmantos efektīvāk, savukārt videi nāks par labu tas, ka Eiropas bruņotie spēki tērēs mazāk enerģijas.

Minētais paziņojums būs Komisijas ieguldījums gaidāmajā Eiropadomes diskusijā par aizsardzību, kas notiks 2013. gada decembrī atbilstīgi Eiropadomes 2012. gada 14. decembra secinājumiem. 2012. gada oktobrī Komisija paziņoja, ka tā sagatavos Eiropas aizsardzības nozares stratēģiju. 2011. gadā izveidotajai Komisijas darba grupai aizsardzības jomā ir svarīga loma šajā procesā, un ar darba grupu cieši sadarbojas arī Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).

Papildinformācija:

Paziņojums

Aizsardzības nozare – Kopīgais darbs, lai stiprinātu Eiropas aizsardzību

Iepirkumi aizsardzības jomā

Pamazām tiek atvērts ES iekšējais aizsardzības tirgus

Kontaktpersonas:

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70)

Carlo Corazza (+32 2 295 17 52) “Twitter”: @ECspokesCorazza

Chantal Hughes (+32 2 296 44 50)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website