Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 23. jūlijā

Patēriņa rezultātu apkopojums: vajadzīga apņēmīgāka rīcība, lai patērētājiem nodrošinātu īstu vienotu tirgu

Patērētāju tiesību aizsardzības līmenis dažādās ES valstīs joprojām ir ļoti atšķirīgs. Tikai 35 % eiropiešu jūtas droši, pērkot preces tiešsaistē no citām ES dalībvalstīm, un septiņi no desmit patērētājiem nezina, kā rīkoties, saņemot preces, ko nav pasūtījuši.

Šie dati ir iekļauti 2013. gada patēriņa rezultātu apkopojumā, ko šodien publicējusi Eiropas Komisija. Apkopojuma rezultāti liecina, ka ir nepieciešams jauns stimuls, lai patērētājiem nodrošinātu iespēju vienlīdz droši iepirkties visās ES valstīs gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Viens no galvenajiem novērojumiem ir tāds, ka patērētāju uzticība samazinās un vienlaikus palielinās tiesiskās aizsardzības pieprasījumu skaits.

Eiropas patērētāju politikas komisārs Nevens Mimica rezultātu apkopojumu novērtēja atzinīgi un sacīja: "Ir gūti panākumi, jo īpaši saistībā ar e-komercijas popularizēšanu, taču citās jomās vēl ir nepieciešami uzlabojumi. Rezultātu apkopojums ir atskaites punkts, pēc kura būtu jāvadās, plānojot turpmāko rīcību. Tā ir mūsu iespēja ielūkoties tirgus norisēs. Iegūtie rezultāti būs pamatā manai turpmākajai rīcībai, kas ietver platformas izveidi strīdu risināšanai tiešsaistē un stingrāku noteikumu piemērošanu pret negodīgu komercpraksi."

Rezultātu apkopojuma galvenie konstatējumi

E-komercija pieaug, jo īpaši vietējā tirgū.

  1. To patērētāju skaits, kas izmanto e-komercijas iespējas, lai iepirktos savā valstī, ir pieaudzis no 38 % līdz 41 %, savukārt citās ES valstīs pirkumus veic 11 % patērētāju (iepriekš 9,6 %). Tomēr patērētāji, pērkot preces tiešsaistē no pārdevēja citā ES valstī, joprojām jūtas nedrošāk, nekā iepērkoties savā valstī (35 % pretstatā 59 %). Viens no iemesliem ir iespējamība, ka pirkumu neizdosies veikt, jo konkrētais pārdevējs neveic piegādi uz patērētāja valsti vai nepieņem ārvalstu norēķinu kartes. Tas būtiski apgrūtina pārrobežu iepirkšanos tiešsaistē.

  2. Komisija ir sākusi darbu pie tā, lai sekmētu e-komercijas potenciāla pilnīgāku izmantošanu, radot patērētājiem labvēlīgu vidi. Jaunie tiesību akti par strīdu risināšanu tiešsaistē ļaus patērētājiem, kas iepērkas savā valstī un citās ES dalībvalstīs, risināt strīdus ar tirgotājiem ātrāk un lētāk, turklāt neejot uz tiesu. Patērētāju tiesību direktīvā, kas līdz 2014. gada jūnijam stāsies spēkā visās dalībvalstīs, cita starpā saskaņoti noteikumi par preču atpakaļsūtīšanas politiku tālpārdošanā. Komisija sadarbojas ar ieinteresētajām personām, lai uzlabotu tiešsaistē izmantojamo preču salīdzināšanas rīku kvalitāti un vienkāršotu pārrobežu salīdzināšanu, tādējādi palīdzot patērētājiem izvēlēties izdevīgākos darījumus.

Patērētāju tiesību aizsardzība dažādās ES valstīs ievērojami atšķiras.

  1. To patērētāju īpatsvars, kuri uzskata, ka esošie pasākumi nodrošina tiem pienācīgu aizsardzību, svārstās no 18 % līdz 76 %. Kopumā patērētājiem labvēlīgākā tirgus situācija ir Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs.

  2. Pēdējie trīs rezultātu apkopojumi liecina, ka lielākajā daļā valstu, kas ES pievienojās pēc 2004. gada, situācija patērētāju tiesību aizsardzības jomā pa šo laiku ir uzlabojusies. Šie uzlabojumi varētu būt saistīti ar šajās valstīs organizētajām ES informācijas kampaņām. 2014. gadā šāda kampaņa tiks rīkota Horvātijā.

Pastāv arī būtiskas sociāldemogrāfiskas atšķirības.

  1. Vismazāk labuma no savām tiesībām un pieejamām iespējām gūst gados vecāki respondenti, kā arī personas ar zemu izglītības līmeni, bezdarbnieki, strādnieki un patērētāji, kuriem mājās nav interneta pieslēguma.

  2. Viens no pasākumiem šīs problēmas risināšanai ir gaidāmais Komisijas pētījums par patērētāju neaizsargātību galvenajos tirgos. Šā pētījuma mērķis būs konstatēt faktorus, kas sekmē neaizsargātību, tostarp sociāldemogrāfiskās iezīmes. Tajā arī tiks piedāvāti labāki rīki neaizsargātības mehānismu izpētei.

Joprojām pastāv nelikumīga komercprakse.

  1. Pamatojoties uz patērētāju un mazumtirgotāju novērtējumiem, nav iemesla uzskatīt, ka aizvadīto četru gadu laikā būtu ievērojami samazinājies nelikumīgas kompercprakses līmenis. Vairāk nekā 50 % patērētāju apgalvo, ka ar šādiem gadījumiem viņi visticamāk varētu saskarties internetā.

  2. Pamatojoties uz 2013. gada Eiropas Patērētāju samitu, Komisija meklē veidu, kā labāk pastiprināt tiesību aktu piemērošanu patērētāju tiesību jomā. Valsts iestāžu sadarbību reglamentējošās regulas pārskatīšanas ietvaros 2013. gada septembrī sāksies sabiedriskā apspriešana par šīs sadarbības uzlabošanu.

Zināšanas par patērētāju tiesībām joprojām ir ļoti nepilnīgas.

  1. Septiņi no katriem desmit patērētājiem nezina, kā rīkoties, saņemot preces, ko nav pasūtījuši, un mazāk nekā trešdaļa aptaujāto mazumtirgotāju nebija informēti par tiesību aktiem, kas nosaka, cik ilgā laikā patērētāji var sūtīt atpakaļ preces, kuras jāremontē.

  2. Lai sekmētu pusaudžu izglītošanu patērētāju tiesību jomā, Komisija ir izstrādājusi interaktīvu tīmekļa vietni skolotājiem – Consumer Classroom. Turklāt Eiropas pilsoņu gada ietvaros tiks sākta uz patērētājiem un uzņēmumiem vērsta ES līmeņa kampaņa par patērētāju tiesībām. Komisija izvēlētos patēriņa tirgos veiks pētījumu par garantijām, lai noskaidrotu, vai ES tiesību aktu īstenošana visās ES valstīs ir noritējusi saskaņoti.

Pieaug "zaļo pirkumu" apjoms.

  1. Četri no katriem desmit patērētājiem apgalvo, ka viņu izvēli ir iespaidojusi preces vai pakalpojuma ietekme uz vidi. Galvenie faktori, kas attur patērētājus no "zaļo preču" iegādes, ir informācijas trūkums, augstāka cena un neuzticība apgalvojumiem par preces nekaitīgumu videi.

  2. Komisija sadarbojas ar ieinteresētajā personām, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt pamatotu izvēli, nodrošinot tiem nepieciešamo informāciju par "zaļajām precēm". Komisija ir atbalstījusi ieinteresēto personu iniciatīvu izstrādāt ziņojumu, kurā ietverti konkrēti ieteikumi attiecībā uz apgalvojumiem par nekaitīgumu videi.

Vispārīga informācija

Rezultātu apkopojums ir regulārs ziņojums, kurā izsekota ES iekšējā mazumtirdzniecības tirgus integrācija no patērētāju skatupunkta un apsekota patērētāju vides kvalitāte valstīs. Šim rezultātu apkopojumam pievienotie valstu ziņojumi sniedz sīki izstrādātu patēriņa statistiku par katru valsti. Rezultātu apkopojuma datus izmanto valstu iestādes un patērētāju organizācijas, lai izstrādātu un izvērtētu savas darbības.

Pirmo reizi kopā ar pārējām 27 dalībvalstīm, Islandi un Norvēģiju rezultātu apkopojumā ir iekļauta Horvātija. Vēl viens šā gada jaunievedums ir Eiropas Parlamenta pieprasītais rezultātu sadalījums pēc sociāldemogrāfiskajiem faktoriem.

Plašāka informācija

Viss rezultātu apkopojums

Patērētāju politikas komisāra Nevena Mimicas tīmekļa vietne

Sekojiet mums tviterī:

@EU_Consumer

@NevenMimicaEU

Kontaktpersona:

David Hudson (+32 229 68335)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website