Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Nodokļu maksātāju naudas aizsardzība pret krāpšanu: Komisija ierosina izveidot Eiropas Prokuratūru un stiprina OLAF procesuālās garantijas

Commission Européenne - IP/13/709   17/07/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 17. jūlijā

Nodokļu maksātāju naudas aizsardzība pret krāpšanu: Komisija ierosina izveidot Eiropas Prokuratūru un stiprina OLAF procesuālās garantijas

Šodien, ierosinot izveidot Eiropas Prokuratūru, Eiropas Komisija tiecas uzlabot to noziedznieku saukšanu pie atbildības Savienības mērogā, kuri krāpj ES nodokļu maksātājus. Eiropas Prokuratūras pamatuzdevums būs veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES budžetu, un vajadzības gadījumā tā būs tiesīga virzīt kriminālprocesu dalībvalstu tiesās. Eiropas Prokuratūra būs neatkarīga iestāde, kam piemēros demokrātisku pārraudzību.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: „Kā solīts manā 2012. gada uzrunā par stāvokli Savienībā, Komisija šodien ierosinājusi izveidot Eiropas Prokuratūru. Šī iniciatīva apliecina Komisijas apņēmību sargāt tiesiskumu. Tā būtiski uzlabos nodokļu maksātāju naudas aizsardzību un ļaus efektīvi apkarot krāpšanu saistībā ar ES līdzekļiem. Komisija turklāt ir izpildījusi savu apņemšanos stiprināt OLAF procedūras attiecībā uz procesuālajām garantijām, tās pielāgojot garantijām, ko piemēros Eiropas Prokuratūra.

“Šodien sniedzot šo priekšlikumu, Eiropas Komisija izpilda solījumu piemērot „absolūtas neiecietības” politiku attiecībā uz krāpšanu saistībā ar ES budžetu. Nodokļu maksātājiem svarīgs ir katrs eiro un vēl jo vairāk pašreizējos ekonomikas apstākļos,” sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga. „Noziedznieki, kuri savā labā izmanto juridiskās nepilnības, lai savas kabatas piepildītu ar nodokļu maksātāju naudu, nedrīkstētu izsprukt nesodīti tā iemesla dēļ, ka mums nav atbilstošu līdzekļu, lai viņus sauktu pie atbildības. Mums jāsaprot - ja mēs, ES, neaizsargāsim savu federālo budžetu, mūsu vietā to nedarīs neviens cits. Es aicinu dalībvalstis un Eiropas Parlamentu atbalstīt šo svarīgo projektu, lai Eiropas Prokuratūra varētu sākt darbību 2015. gada 1. janvārī.”

Eiropas Prokuratūra panāks, ka ES budžeta aizsardzībai tiek piešķirta pienācīga prioritāte visā Eiropā. Tā mazinās plaisu starp dalībvalstu krimināltiesību sistēmām, kuru kompetence beidzas pie valstu robežām, un Savienības struktūrām, kas nevar veikt kriminālizmeklēšanu," sacīja ES krāpšanas apkarošanas komisārs Aļģirds Šemeta. „OLAF tikmēr turpinās savu svarīgo darbu krāpšanas apkarošanai jomās, kas nav jaunās Eiropas Prokuratūras kompetencē. Pateicoties šodien izklāstītajām idejām, kā uzlabot biroja pārvaldību, un nesenajām reformām, OLAF šo darbu varēs veikt efektīvāk un ar lielāku pārskatatbildību. Tādējādi būtiski palielināsies mūsu panākumi cīņā pret krāpšanu saistībā ar ES budžetu un tās novēršanā.”

Pamatojums priekšlikumam par Eiropas Prokuratūru ir vienkāršs: ja pastāv „federāls budžets”, kurā ieplūst nauda no visām ES dalībvalstīm un kuru pārvalda saskaņā ar kopīgiem noteikumiem, nepieciešami arī „federāli līdzekļi” šāda budžeta efektīvai aizsardzībai visā Savienībā. Pašlaik visā ES pastāv ļoti nevienmērīgs aizsardzības un izpildes līmenis attiecībā uz krāpšanas apkarošanu saistībā ar ES budžetu. Dažādās dalībvalstīs ir ievērojami atšķirīgi rādītāji par sekmīgu kriminālvajāšanu attiecībā uz nodarījumiem pret ES budžetu, un ES vidējais rādītājs ir tikai 42,3% (skatīt pielikumu). Daudzos gadījumos vainīgos vispār nesauc pie kriminālatbildības, tā ļaujot krāpniekiem savā labā izmantot juridiskās nepilnības un piesavināties iedzīvotāju naudu. Pat gadījumos, kad vainīgos sauc pie kriminālatbildības, starp dalībvalstīm pastāv ļoti atšķirīgi notiesāšanas rādītāji attiecībā uz nodarījumiem pret ES budžetu.

Eiropas Prokuratūra nodrošinās, ka visos gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu saistībā ar ES budžetu, tiek veikti nepieciešamie pasākumi un lieta tiek pilnībā izskatīta, tādējādi noziedzniekiem liekot saprast, ka viņi tiks saukti pie atbildības tiesā. Tam būs spēcīga preventīva iedarbība.

Saskaņā ar ES Līgumiem Dānija nepiedalīsies Eiropas Prokuratūrā. Nepiedalīsies arī Apvienotā Karaliste un Īrija, ja vien tās brīvprātīgi un nepārprotami neizlems tam par labu („opt in”).

Paralēli Eiropas Prokuratūras izveidošanai Komisija ierosina pārveidot Eiropas Savienības aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un nāk klajā ar paziņojumu par ES Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pārvaldību.

Decentralizēta un rentabla struktūra

Eiropas Prokuratūrai būs decentralizēta struktūra, kas iekļaujas valstu tiesu sistēmās. Pilnvarotie Eiropas prokurori veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecīgajās dalībvalstīs, šajā nolūkā nodarbinot vietējo personālu un piemērojot valstu tiesību aktus. Viņu darbību koordinēs Eiropas Prokurors, kura uzdevums ir nodrošināt vienotu pieeju visā ES, kas ir ļoti svarīga, jo īpaši pārrobežu gadījumos. Visas struktūras pamatā ir pašreizējie resursi, un tāpēc tai nevajadzētu radīt būtiskas papildu izmaksas.

Eiropas Prokuratūras aktus varēs pārsūdzēt valstu tiesās. Ar priekšlikumu vienlaikus tiek ievērojami nostiprinātas procesuālās tiesības aizdomās turētajiem, kuriem būs jāsaskaras ar Eiropas Prokuratūras veikto izmeklēšanu.

"Kolēģija" desmit locekļu sastāvā, kurā ietilps Eiropas Prokurors, tā četri vietnieki un 5 pilnvarotie prokurori, nodrošinās pilnīgu saskaņotību starp ES un valstu līmeņiem, īpaši vienojoties par vispārējiem noteikumiem par lietu sadali.

Stingras procesuālās tiesības

Personām, uz kurām attiecas Eiropas Prokuratūras izmeklēšana, priekšlikumā ir garantēta stingrāka procesuālo tiesību aizsardzība, nekā pašlaik pastāv valstu sistēmās. Tas ietver, piemēram, tiesības uz mutisku un rakstisku tulkojumu, tiesības uz informāciju, tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem vai tiesības uz piekļuvi advokātam aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā.

Turklāt noteikumos, saskaņā ar ko izveido Eiropas Prokuratūru, ir paredzētas arī citas tiesības, kas vēl nav saskaņotas ar ES tiesību aktiem un kuru uzdevums ir nodrošināt stingrus procesuālo tiesību aizsardzības pasākumus. Starp šīm tiesībām ir tiesības klusēt un nevainīguma prezumpcija, tiesības uz juridisko palīdzību, tiesības iesniegt pierādījumus un uzklausīt lieciniekus.

Priekšlikumā ir iekļauti arī skaidri, saskaņoti noteikumi par izmeklēšanas darbībām, ko Eiropas Prokuratūra var izmantot izmeklēšanas gaitā, kā arī noteikumi par pierādījumu vākšanu un izmantošanu.

Uzlabota OLAF pārvaldība un stingrākas procesuālās garantijas

Komisija ierosina pilnveidot OLAF pārvaldību un stiprināt procesuālās garantijas izmeklēšanas gaitā, ņemot vērā priekšlikumus saistībā ar Eiropas Prokuratūru. Šajā ziņā ir iecerētas divas galvenās izmaiņas. Pirmkārt, tiktu izveidots Procesuālo garantiju kontroliera amats, lai uzlabotu iespējas pārsūdzēt OLAF izmeklēšanas darbības. Otrkārt, paredzēts īpašs procesuālo tiesību aizsardzības pasākums – kontroliera atļauja veikt smagākas izmeklēšanas darbības (biroju kratīšana, dokumentu izņemšana), ko OLAF varētu būt jāveic ES iestādēs.

Līdz ar Eiropas Prokuratūras izveidošanu mainīsies OLAF loma.

Tas joprojām būs atbildīgs par administratīvu izmeklēšanu jomās, kas neietilpst Eiropas Prokuratūras kompetencē. Tas ietver pārkāpumus, kas skar ES finanšu intereses, un ES iestāžu personāla izdarītus smagus pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus bez finansiālām sekām.

OLAF vairs neveiks administratīvu izmeklēšanu par krāpšanu saistībā ar ES budžetu vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses. Šādi nodarījumi pēc Eiropas Prokuratūras izveidošanas būs tās ekskluzīvā kompetencē. Ja OLAF radīsies aizdomas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, tam būs pienākums par to pēc iespējas ātrāk ziņot Eiropas Prokuratūrai. Lai gan OLAF vairs neveiks izmeklēšanu šajā jomā, tas arī turpmāk pēc pieprasījuma sniegs atbalstu Eiropas Prokuratūrai (tāpat kā pašlaik valstu prokuroriem). Šādas izmaiņas paātrinās izmeklēšanas procesu un palīdzēs novērst administratīvas izmeklēšanas un kriminālizmeklēšanas pārklāšanos attiecībā uz vieniem un tiem pašiem apstākļiem. Tādā veidā tiks uzlabotas izredzes saukt vainīgos pie atbildības.

Turpmākie pasākumi

Pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas regulas priekšlikums Padomē būtu vienprātīgi jāpieņem dalībvalstīm.

Ja Padomē neizdodas panākt vienprātību, Līgumos paredzēts, ka dalībvalstu grupa, kurā ir vismaz deviņas dalībvalstis, var izveidot ciešāku sadarbību (LESD 86. pants).

Vispārīga informācija

Dalībvalstis ziņo, ka katru gadu saistībā ar iespējamu krāpšanu tiek zaudēti ES izdevumi un ieņēmumi aptuveni 500 miljonu eiro apmērā.

Pamats Eiropas Prokuratūras izveidošanai (LESD 86. pants) un Eurojust stiprināšanai (LESD 85. pants) ir Lisabonas līgums. Komisijas priekšsēdētājs Barrozu Komisijas apņemšanos īstenot šo ieceri atkārtoti uzsvēra savā 2012. gada septembra uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā (SPEECH/12/296).

Francijas un Vācijas tieslietu ministri 2013. gada 20. martā kopīgā dokumentā pauda atbalstu Eiropas Prokuratūras izveidošanai.

2011. gada maijā Komisija pieņēma Paziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu, kurā ir ietverts priekšlikums uzlabot ES finanšu interešu aizsardzību (skatīt IP/11/644).

2012. gada jūlijā Komisija ierosināja direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar ES budžetu, izmantojot krimināltiesības (IP/12/767, MEMO/12/544). Tajā ir ietvertas kopīgas definīcijas noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu, saskaņotas minimuma sankcijas (tostarp brīvības atņemšana par smagiem nodarījumiem) un noteikti kopīgi noilguma termiņi.

Sīkāka informācija

MEMO/13/693

Informācija presei

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/criminal/news/130717_en.htm

Eiropas Komisija – krimināltiesību politika:

http://ec.europa.eu/justice/criminal/criminal-law-policy

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Komisāra Aļģirda Šemetas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/semeta/index_en.htm

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Emer Traynor (+32 2 292 15 48)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Natasja Bohez Rubiano (+32 2 296 64 70)

1. PIELIKUMS: Pārskats par dalībvalstīm pārsūtīto lietu skaitu, tiesu nolēmumiem un notiesājošiem spriedumiem 2006.-2011. gadā

Dalībvalstīm pārsūtīto lietu skaits

Lietas, kurās pieņemts tiesas nolēmums

Lietu, kurās pieņemts tiesas nolēmums, skaits, izteikts % no izskatīšanai nodoto lietu skaita

Notiesājoši spriedumi

Notiesājošu spriedumu skaits, izteikts % no to lietu skaita, kurās pieņemts tiesas nolēmums

Austrija

8

4

50%

4

100%

Beļģija

56

28

50%

18

64,3%

Bulgārija

37

14

37,8%

6

42,9%

Kipra

1

0

0%

0

dati nav pieejami

Čehijas Republika

23

8

34,8%

2

25%

Dānija

4

3

75%

1

33,3%

Igaunija

3

1

33,3%

1

100%

Somija

12

12

100%

11

91,7%

Francija

29

12

41,4%

9

75%

Vācija

168

114

67,9%

65

57%

Grieķija

86

26

30,2%

5

19,2%

Ungārija

10

1

10%

0

0%

Īrija

0

0

dati nav pieejami

0

dati nav pieejami

Itālija

112

37

33%

14

37.8%

Latvija

4

0

0%

0

dati nav pieejami

Lietuva

9

9

100%

8

88,9%

Luksemburga

2

1

50%

1

100%

Malta

5

0

0%

0

dati nav pieejami

Nīderlande

29

16

55,2%

5

31,3%

Polija

90

17

18,9%

6

35,3%

Portugāle

21

9

42,9%

6

66,7%

Rumānija

225

128

56,9%

30

23,4%

Slovākija

16

9

56,3%

0

0%

Slovēnija

2

0

0%

0

dati nav pieejami

Spānija

54

5

9,3%

0

0%

Zviedrija

5

4

80%

4

100%

Apvienotā Karaliste

19

13

68,4%

3

23,1%

Kopā

1030

471

45,7%

199

42,3%

Avots: OLAF 2011. gada ziņojums: Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai Divpadsmitais darbības pārskats (2011. gada 1. janvāris—31. decembris), 6. tabula, 22. lpp.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site