Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 16. jūlijā

ES Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Viviānas Redingas aicinājums pilsoņu dialogam Heidelbergā: "ES ir nepieciešams vairāk demokrātijas"

"Eiropā valda demokrātija, tomēr, ja tā vēlas iegūt jaunas kompetences, nākotnē tai jākļūst vēl demokrātiskākai."

Tāds ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Viviānas Redingas viedoklis, gatavojoties diskusijai ar pilsoņiem, kas notiks šodien, 16. jūlijā, Heidelbergā, piedaloties arī Bādenes-Virtembergas ministru prezidentam Vinfrīdam Krečmanim (Winfried Kretschmann). Diskusija ir daļa no Komisijas īstenotajiem pilsoņu dialogiem par Eiropas nākotni. Pēc aizvadītiem 24 dialogiem 14 Eiropas Savienības dalībvalstīs tagad ir pienākusi Heidelbergas kārta – otrdien 400 pilsoņu varēs politiķiem izteikt savu viedokli, piezīmes, un redzējumu par Eiropas nākotni, ekonomiskās krīzes sekām un savām ES pilsoņu tiesībām un uzdot jautājumus.

"Bādene-Virtemberga vēlas plašāk iesaistīt pilsoņus. Es to atbalstu. Tāpat mums nepieciešama plašāka pilsoņu līdzdalīa Eiropas jautājumu risināšanā. Ar dalībniekiem Heidelbergā mēs vēlamies apspriest, kā mēs to vislabāk varētu īstenot," teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre. "1848. gada Heidelbergas sanāksme bija atskaites punkts ceļā uz sanāksmi Pāvila baznīcā Frankfurtē, un tādējādi pamatakmens demokrātijas veidošanā Vācijā. Līdzīgs grūdiens demokrātijas attīstībā mums nepieciešams arī tagad Eiropā."

Pilsoņu dialogs notiks šodien, 16. jūlijā, no plkst. 19:00 līdz 21:00 Heidelbergā, Halle02. Tas būs vērojams tiešsaistē. Vadītājs būs radio SWR žurnālists Matiass Curavskis (Mathias Zurawski). Pilsoņi no visas Eiropas var arī piedalīties debatēs, izmantojot Twitter (birka: (#EUdeb8). Pirms pasākuma interesenti Twitter @EU_Muenchen un Facebook var iegūt papildu informāciju un diskutēt.

Vispārīga informācija

Ko apspriež dialogos ar pilsoņiem?

Eiropas Komisija janvārī uzsāka Eiropas Pilsoņu gadu (IP/13/2), kas ir veltīts pilsoņiem un viņu tiesībām. Visa gada garumā ES komisāri, Eiropas Parlamenta deputāti un augsta līmeņa dalībvalstu politiķi visās 28 ES dalībvalstīs tiekas ar cilvēkiem, lai apspriestu, ko viņi sagaida attiecībā uz Eiropas nākotni.

Pēc pasākumiem Berlīnē (10.11.2012.) un Diseldorfā (8.5.2013.) pilsoņu dialogs Heidelbergā ir jau trešais dialogs, kas notiks Vācijā. Līdz šim ir notikuši pilsoņu dialogi Kadisā, Grācā, Dublinā, Turīnā, Koimbrā, Salonikos, Briselē, Ešā pie Alzetes, Varšavā un Krētā. Lai diskusijās par Eiropas nākotni iesaistītu maksimāli plašu Savienības pilsoņu loku, pirms paredzētā Heidelbergas pilsoņu dialoga četru nedēļu laikā tika noorganizēti pilsoņu forumi Tībingenē, Karlsrūē, Manheimā, Erbahā un Darmštatē. Debatēm var sekot šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/debate-future-europe/index_en.htm.

Visos pilsoņu dialogos tiek apspriests, kādu cilvēki redz Eiropas Savienības nākotni, vai būtu jādara vairāk, lai ikdienā labāk īstenotu Savienības pilsoņu tiesības, piemēram, attiecībā uz pārvietošanās brīvību. Diskusiju rezultātus paredzēts ietvert Komisijas priekšlikumos par Eiropas Savienības turpmāko attīstību, kurus paredzēts iesniegt 2014. gadā.

Kāpēc Komisija organizē šo dialogu tieši tagad?

Eiropa pašlaik ir krustcelēs. Eiropas nākotne ir ļoti aktuāls jautājums. Bieži tiek runāts politisku savienību, Nacionālu valstu federāciju vai Eiropas Savienotajām Valstīm. Turpmākie mēneši un gadi būs izšķirošie Eiropas Savienības attīstībai. Turpmākai Eiropas integrācijai jānotiek vienlaikus ar Savienības demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu.

Turklāt pilsoņi atzīst, ka bieži viņi nejūtas informēti par savām ES pilsoņu tiesībām. Jaunākā Eirobarometra aptauja liecina, ka 74 % pilsoņu (Vācijā 63 %) apzinās sevi kā Eiropas iedzīvotājus, taču 42 % (Vācijā 54 %) nezina, kādas tiesības ir saistītas ar to.

Dialogi ir laba iespēja informēt ES pilsoņus par viņu tiesībām, vienlaikus saņemot atgriezenisku informāciju par Savienības turpmāko attīstību, lai labāk sagatavotos Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā.

Kā pilsoņi var ietekmēt ES lēmumu pieņemšanu?

Reizi piecos gados tiek vēlēts Eiropas Parlaments – nākamās vēlēšanas būs 2014. gada maijā.

Savukārt Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Eiropadomes priekšsēdētāja priekšlikumu, apstiprina Eiropas Komisijas priekšsēdētaju. Pēc Eiropas Parlamenta apstiprinoša balsojuma Eiropadome apstiprina Eiropas Komisijas sastāvu kopumā. Turklāt Komisija ir ierosinājusi, ka politiskās partijas savu kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam paziņo jau pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām (IP/13/215).

Katram Savienības pilsonim ir tiesības iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentā par jautājumiem, kas ir ES kompetencē un kas tieši skar šo pilsoni.

Ar pilsoņu iniciatīvu, kurā piedalās vismaz viens miljons pilsoņu no vismaz septiņām dalībvalstīm, var aicināt ES Komisiju pieņemt tiesību aktu.

Komisija par konkrētam tēmām regulāri rīko apspriešanas, kurās var piedalīties ikviens pilsonis.

Sīkāka informācija

Debates ar pilsoņiem par Eiropas nākotni (ES pilsoņu dialogi):

http://ec.europa.eu/debate-future-europe/index_en.htm.

2013. gads – Eiropas Pilsoņu gads:

http://europa.eu/citizens-2013/lv/home

Eiropas pilsoņu iniciatīva:

http://ec.europa.eu/citizens-initiative/public/welcome

Eiropas Komisijas apspriešanas, emuāri un paziņojumi par ES pilsoņu tiesībām:

http://europa.eu/citizens-2013/lv/about/your-eu-rights

Tiešsaistes apspriešanas par Savienības pilsoņu tiesībām rezultāti:

http://ec.europa.eu/justice/citizen/files/eu-citizen-brochure_lv.pdf

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/index_de.htm

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Redingas Twitter konts: @VivianeRedingEU

Piedalieties debatēs, izmantojot Twitter: #EUdeb8

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

PIELIKUMS

1. Gados jauni vācieši piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo viņiem ir svarīga demokratija.

Quelle: Flash Eurobarometer 375: Telefonbefragung von Teilnehmern im Alter von 15 bis 30 Jahren im April 2013

2. Vācieši apzinās sevi kā Eiropas iedzīvotājus, bet pietiekami labi nepārzina ar to saistītās tiesības.

Quelle: Standard-Eurobarometer 78:

3. Vācieši sagaida no ES rīcību galvenokārt ekonomiskās krīzes seku novēršanā un dalībvalstu sadarbības nostiprināšanā.

Quelle: Standard-Eurobarometer 78


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website