Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Komisija ierosina Vienoto noregulējuma mehānismu banku savienībai

Commission Européenne - IP/13/674   10/07/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 10. jūlijā

Komisija ierosina Vienoto noregulējuma mehānismu banku savienībai

Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar priekšlikumu Vienotajam noregulējuma mehānismam banku savienībai. Šis mehānisms papildinās Vienoto uzraudzības mehānismu (IP/12/953), saskaņā ar kuru pēc tā darbības uzsākšanas 2014. gada nogalē Eiropas Centrālajai bankai tiks piešķirtas pilnvaras tieši uzraudzīt bankas eirozonā un citās dalībvalstīs, kas nolems pievienoties banku savienībai. Vienotais noregulējuma mehānisms nodrošinās, ka gadījumā, ja, neraugoties uz stingrāku uzraudzību, banka, uz kuru attiecas Vienotais uzraudzības mehānisms, saskaras ar nopietnām grūtībām, tās noregulējumu var efektīvi risināt ar minimālām izmaksām nodokļu maksātājiem un reālajai ekonomikai.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: "Ar šo priekšlikumu banku savienībai ir pieejami visi elementi, lai izveidotu stabilāku pamatu šai nozarei, atjaunotu uzticību un pārvarētu finanšu tirgu sadrumstalotību. Mēs jau esam vienojušies par banku kopīgu uzraudzību Eiropas līmenī eirozonā un citās dalībvalstīs, kas vēlas piedalīties. Šodienas priekšlikums papildina to ar spēcīgu un integrētu vienotu sistēmu rīcībai attiecībā uz grūtībās nonākušām bankām. Mēs nevaram novērst risku, ka nākotnē bankas var nonākt grūtībās, bet, izveidojot Vienoto noregulējuma mehānismu un noregulējuma fondu, turpmāk bankas būs tās, kam būs jāuzņemas zaudējumu slogs, nevis Eiropas nodokļu maksātāji."

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: "Mēs redzējām, cik ātri banku krīzes var izplatīties pāri robežām, spirālveidā mazinot uzticību visā eirozonā. Mēs arī redzējām, kā lielākās pārrobežu bankas sabrukums var radīt sarežģītu un nenoteiktu situāciju: Dexia noregulējums nav priekšzīmīgs piemērs. Mums ir vajadzīga sistēma, kas ļauj ātri un efektīvi pieņemt lēmumus, neradot šaubas par ietekmi uz valsts finansēm un ievērojot noteikumus, kuri rada noteiktību tirgū. Tas ir šodienas priekšlikuma Vienotajam noregulējuma mehānismam mērķis. Nodrošinot, ka uzraudzība un noregulējums ir saskaņoti centrālā līmenī, iesaistot visus attiecīgos dalībniekus valsts līmenī, un papildinot to ar atbilstošu noregulējuma finansēšanas kārtību, banku savienībā būs iespējams efektīvi risināt banku krīzes, un tas palīdzēs pārtraukt saikni starp valsts parāda krīzēm un grūtībās nonākušām bankām."

Pastiprinātā uzraudzības sistēma Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, kā arī prudenciālās prasības (sk. MEMO/13/272) uzlabos banku drošību. Tomēr nav iespējams pilnībā novērst risku, ka bankas saskaras ar smagām likviditātes vai maksātspējas problēmām. Banku uzraudzība un noregulējums ir jāsaskaņo un jāveic vienā centrālajā līmenī, lai mazinātu nenoteiktību un novērstu masveida naudas izņemšanu no bankām un negatīvo ietekmi uz citām eirozonas daļām.

Ar ierosināto Vienoto noregulējuma mehānismu banku savienībā tiks piemēroti materiāltiesiskie noteikumi par banku sanāciju un noregulējumu (sk. IP/12/570), kas tiks pieņemti drīzumā. ES Finanšu ministru padome 27. jūnijā panāca vienošanos par vispārējo pieeju attiecībā uz šiem jaunajiem noteikumiem (MEMO/13/601), un Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja 20. maijā pieņēma ziņojumu. Drīz sāksies sarunas starp Padomi un Eiropas Parlamentu, un galīgā vienošanās par banku sanācijas un noregulējuma direktīvu būtu jāpanāk šā gada rudenī.

Vienotais noregulējuma mehānisms darbosies šādā veidā.

  • Eiropas Centrālā banka kā uzraudzības institūcija ziņos, ja kādai bankai eirozonā vai valstī, kas ir banku savienības dalībniece, radīsies būtiskas finansiālas grūtības, un tā būs jānoregulē.

  • Vienotā noregulējuma kolēģija, kas sastāv no ECB, Eiropas Komisijas un attiecīgo valstu (to valstu, kurās ir bankas galvenā mītne, kā arī filiāles un/vai meitasuzņēmumi) iestāžu pārstāvjiem, sagatavos bankas noregulējumu. Tai būs plašas pilnvaras analizēt un noteikt pieeju bankas noregulējumam, proti, kādus instrumentus izmantot un kā būtu jāiesaista Eiropas Noregulējuma fonds. Valstu noregulējuma iestādes tiks cieši iesaistītas šajā darbā.

  • Pamatojoties uz Vienotās noregulējuma kolēģijas ieteikumu vai pēc savas iniciatīvas Komisija nolems, vai un kad sākt bankas noregulējumu, un izstrādās sistēmu noregulējuma instrumentu un fonda izmantošanai. Juridisku apsvērumu dēļ kolēģija nevar pieņemt galīgo lēmumu.

  • Valstu noregulējuma iestādes būs atbildīgas par noregulējuma plāna izpildi, un to uzraudzīs Vienotā noregulējuma kolēģija.

  • Vienotā noregulējuma kolēģija pārraudzīs noregulējumu. Tā uzraudzīs, kā valstu noregulējuma iestādes izpilda plānu valstu līmenī, un gadījumā, ja valsts noregulējuma iestāde nepildīs tās lēmumus, kolēģija varēs izdot rīkojumus, kas adresēti tieši grūtībās nonākušajām bankām.

  • Vienotās noregulējuma kolēģijas uzraudzībā tiks izveidots vienots banku noregulējuma fonds, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību vidējā termiņā bankas pārstrukturēšanas laikā. Fondu finansēs no banku sektora iemaksām, aizstājot eirozonas dalībvalstu noregulējuma fondus un fondus valstīs, kas ir banku savienības dalībvalstis, kuri izveidoti, pamatojoties uz banku sanācijas un noregulējuma direktīvas projektu.

Komisijas uzdevums būs vienīgi pieņemt lēmumus par banku noregulējuma sākšanu un lēmumus par noregulējuma sistēmu, tādējādi nodrošinot konsekvenci ar vienoto tirgu un ES noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī nodrošinot vispārējā mehānisma neatkarību un pārskatatbildību.

Eiropadomes sanāksmē 27. un 28. jūnijā ES vadītāji izvirzīja mērķi panākt vienošanos par mehānismu līdz 2013. gada beigām, lai to varētu pieņemt Eiropas Parlamenta pašreizējo pilnvaru laikā, kas beidzas 2014. gadā. Tas ļautu no 2015. gada janvāra piemērot mehānismu līdz ar banku sanācijas un noregulējuma direktīvu.

Līdz brīdim, kad mehānisms stāsies spēkā, banku krīzes turpinās risināt saskaņā ar valstu noteikumiem. Tomēr šie noteikumi tiks arvien vairāk pieskaņoti noregulējuma principiem, par ko ir panākta vienošanās, proti, banku zaudējumu segšanas pārnešanu no nodokļu maksātājiem uz akcionāriem un kreditoriem. Tas ir panākts ar pārskatītajām pamatnostādnēm par valsts atbalstu bankām, kas arī ir pieņemtas šodien (sk. IP/13/672), no vienas puses, un ar iespēju tieši rekapitalizēt bankas Eiropas Stabilizācijas mehānisma ietvaros, no otras puses. Abos gadījumos ir nepieciešams, lai daļu no sloga uzņemtos privāti banku investori, kas ir nosacījums tam, lai saņemtu publiskā sektora atbalstu no valsts un Eiropas Stabilizācijas mehānisma resursiem.

Vispārīga informācija

Vienoto noregulējuma mehānismu Komisija minēja 2012. gada septembra paziņojumā "Ceļvedis virzībā uz banku savienību" un 2012. gada novembra Plānā padziļinātas un patiesas ekonomikas un monetārās savienības izveidei.

Eiropadome 2012. gada decembrī atzina, ka ir nepieciešams izveidot Vienoto noregulējuma mehānismu kopā ar Vienoto uzraudzības mehānismu banku savienībā. Tā 2013. gada martā apņēmās pabeigt banku savienības izveidi, veicot vairākus pasākumus, un apstiprināja, ka Komisijas priekšlikums Vienotajam noregulējuma mehānismam ir jāizskata prioritārā kārtībā, lai to varētu pieņemt pirms Eiropas Parlamenta pašreizējā pilnvaru termiņa beigām 2014. gadā.

Eiropas Parlaments nemitīgi aicināja panākt lielāku integrāciju attiecībā uz noteikumiem par banku noregulējumu un 2013. gada 13. jūnijā pieņemtajā rezolūcijā mudināja Komisiju pēc iespējas ātrāk pieņemt priekšlikumu Vienotā noregulējuma mehānisma izveidei.

Sk. MEMO/13/675 un MEMO/13/679.

Vairāk informācijas:

http://ec.europa.eu/internal_market/finances/banking-union/index_en.htm

Kontaktpersonas:

Chantal Hughes (+32 2 296 44 50)

Carmel Dunne (+32 2 299 88 94)

Audrey Augier (+32 2 297 16 07)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site