Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 10. jūlijā

Eiropas Komisija iegulda 600 miljonus eiro jaunā pētījumā, lai novērstu Eiropas gaisa telpas pārslogotību

— Bieži uzdoti jautājumi

Eiropas gaisa telpas pārslogotība: problēmas

Eiropas gaisa telpai un lidostām draud pārblīvētība. Eiropas lidostās, kuru skaits pārsniedz 440, jau tagad ik gadu tiek apkalpoti apmēram 800 miljoni pasažieru. Katru dienu notiek apmēram 27 000 kontrolētu lidojumu, tātad katru gadu gaisa kuģi Eiropas debesis šķērso 9 miljonus reižu. 80 % šo lidojumu tiek veikti ES.

Pašreizējo situāciju kompetenti pārvalda Eiropas gaisa transporta nozare, taču ir paredzams, ka parastos ekonomikas apstākļos gaisa satiksmes apjoms ik gadu pieaugs par 3 %. Gaidāms, ka nākamajos 10–20 gados lidojumu skaits palielināsies par 50 %.

Ja mēs šo jautājumu nerisinātu, valdītu haoss. Eiropai nāktos ne vien atteikties no lielas daļas iespējamā pieprasījuma, bet arī samierināties ar lidojumu aizkavēšanās un atceltu lidojumu risku vēl nepieredzētā mērogā. Ja mēs turpinātu rīkoties kā līdz šim, pārslogotības radītās izmaksas līdz 2050. gadam palielinātos par aptuveni 50 %.

Galvenā problēma ir tā, ka Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ir sadrumstalotas un darbojas neefektīvi.

ES gaisa telpu joprojām kā mozaīku veido 27 valstu gaisa satiksmes vadības sistēmas, kas sniedz pakalpojumus no aptuveni 60 gaisa satiksmes vadības centriem, savukārt gaisa telpa ir sadalīta vairāk nekā 650 sektoros. Tas nozīmē, ka gaisa telpas struktūras pamatā šobrīd ir valstu robežas, tāpēc lidojumiem bieži vien nav iespējams paredzēt taisnus maršrutus. Eiropā gaisa kuģa lidojums gaisa telpas sadrumstalotības dēļ ir vidēji par 42 km garāks nekā nepieciešams, līdz ar to garāks ir arī lidojuma laiks, rodas aizkavēšanās, jāizmanto vairāk degvielas un ir lielākas CO2 emisijas.

Turklāt šobrīd izmantotās gaisa satiksmes pārvaldība lielākoties ir balstīta uz tehnoloģijām, kuras tika izstrādātas 20. gadsimta 50. gados. Tās ir arhaiskas.

Eiropas sadrumstalotās gaisa telpas radītās nepilnības ik gadu rada papildu izmaksas apmēram 5 miljardu eiro apmērā. Šīs izmaksas netieši sedz gan uzņēmumi, gan pasažieri. Gaisa satiksmes vadības maksa šobrīd veido apmēram 6–12 % no biļetes cenas.

ASV gaisa satiksmes pārvaldības sistēma darbojas divreiz efektīvāk nekā ES sistēma; tajā ar līdzīgām izmaksām, izmantojot apmēram trīsreiz mazāku vadības centru skaitu, tiek pārvaldīts divreiz lielāks skaits lidojumu.

Lai risinātu minētās problēmas, ES 2004. gadā lika pamatus Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīvai ar mērķi ES debesīs likvidēt valstu robežas, lai izveidotu vienotu gaisa telpu:

a) desmitkārtīgi uzlabojot drošību;

b) trīskāršojot gaisa telpas kapacitāti;

c) par 50 % samazinot gaisa satiksmes pārvaldības izmaksas;

d) par 10 % samazinot negatīvo ietekmi uz vidi.

Kā izstrādāt jaunas tehnoloģijas, lai palielinātu Eiropas gaisa telpas kapacitāti un samazinātu izmaksas?

Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes programma (SESAR) ir SES iniciatīvas tehnoloģiskais atzars. SES nodrošina tiesisko pamatu drošības, kapacitātes un efektivitātes prasību izpildei nākotnē Eiropas, nevis valstu līmenī. SESAR ir paredzēts, lai nodrošinātu tehniskus un operatīvus risinājumus SES mērķu sasniegšanai.

Kā SESAR darbojas?

SESAR programma (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes programma) ir SES tehnoloģijas pīlārs. Tās mērķis ir modernizēt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldību (ATM), īstenojot jaunu koncepciju attiecībā uz ATM darbībām un sistēmām, kas nepieciešama, lai sasniegtu SES darbības mērķus. SESAR koncepcijas pamatā ir princips, ka gaisa telpas lietotāji un kontrolētāji, sadarbojoties un veicot informācijas apmaiņu, nosaka optimālu, paredzamu un savlaicīgu gaisa kuģa lidojuma maršrutu. Šīs koncepcijas pamatā ir novatoriskas tehnoloģijas un jaunas operatīvās procedūras, kas radušās triju savstarpēji saistītu, pastāvīgu un progresējošu procesu cikla rezultātā: satura un prioritāšu definēšana, izmantojot kopīgi saskaņotu ceļvedi — Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānu (ATM ģenerālplāns)¹; nepieciešamo tehnoloģisko sistēmu, elementu un operatīvo procedūru pētniecība, izstrāde un apstiprināšana; un visbeidzot — jaunu sistēmu un operatīvo procedūru izvēršana.

Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes (SESAR) kopuzņēmums (kopuzņēmums SESAR) ir 2007. gadā nodibināta publiskā un privātā sektora partnerība. Tas atbild par SESAR projekta pētniecības, izstrādes un apstiprināšanas procesiem atbilstīgi ATM ģenerālplānam, par ko kopuzņēmums SESAR arī ir atbildīgs un ko tas īsteno.

Ar SES politiku tiek risināti tādi jautājumi, kuri pārsniedz valstu un nozaru intereses. Vispārējais mērķis ir gaisa telpā likvidēt iekšējā tirgus šķēršļus. SES politikas mērķis ir paātrināt progresu attiecībā uz efektivitāti, izmaksu lietderību, labvēlīgu ietekmi uz vidi u. c. Pašreizējā ieinteresēto personu partnerība, kurā no visas Eiropas tiek apvienoti gan publisko, gan privāto partneru resursi, ir darbojusies kolaboratīvi un efektīvi, un mūsdienās tās atbalsts ir tikpat būtisks kā tolaik, kad kopuzņēmums SESAR tika nodibināts. Eiropā ATM jomas izpēte jāveic stabili un ilglaicīgi, lai atbalstītu tās laikietilpīgos inovāciju ciklus.

Kopuzņēmuma SESAR mērķi

• Nodrošināt visu atbilstīgo ATM izpētes darbību koncentrēšanu un koordinēšanu Eiropas Savienībā, lai īstenotu ATM ģenerālplānu.

• Piedalīties Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) darbības mērķu sasniegšanā (sk. Informatīvo paziņojumu 13/525).

• Nodrošināt efektīvu īstenošanas instrumentu, lai:

1. sadarbojoties apkopotu un koordinētu pētniecībai paredzēto publisko un privāto ieguldījumu un apvienotu ATM nozares galvenos dalībniekus no visas Eiropas ar mērķi īstenot ATM ģenerālplānu;

2. uzlabotu zināšanu apmaiņu starp dalībniekiem un disciplīnām; kā arī

3. apkopotu nepieciešamos resursus ar mērķi apstiprināt pētniecības darbību rezultātus.

Kas ir kopuzņēmuma SESAR dalībnieki?

Kopuzņēmumu SESAR veido 2 tā dibinātāji (ES un Eurocontrol) un 15 dalībnieki, kuri pārstāv visas ATM ieinteresētās personas: civilās un militārās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, gaisa kuģu ražotāju Airbus, tādus aprīkojumu ražotājus kā Thales, Indra, Alenia Aermacchi, Frequentis, Selex SI un Honeywell un lidostas. Vēl šajā kopuzņēmumā ietilpst gaisa telpas izmantotāji, profesionālā personāla apvienības, zinātniskās iestādes un vairāki asociētie partneri, kuri veic darbības šīs programmas īstenošanai.

Kādi ir kopuzņēmuma SESAR līdzšinējie galvenie sasniegumi?

1. SESAR koncepcijas stūrakmens ir 4D trajektoriju vadība. Būtībā ar to gaisa kuģu trajektoriju vadībā ievieš ceturto dimensiju — laiku. Rezultātā gaisa kuģu trajektorija salīdzinājumā ar līdzšinējām sistēmām ir ļoti precīza un paredzama un kontroles centri ar to var apmainīties, tādējādi nodrošinot optimālus un drošākus lidojumus.

2. Kopuzņēmums SESAR ir veiksmīgi veicis sākotnējos 4D trajektorijas lidojumus darbības vidē ar satelīttehnoloģijas atbalstu.

3. Instruments SWIM (Sistēmaptveroša informācijas vadības infrastruktūra) visā Eiropas ATM sistēmā pilnībā maina informācijas pārvaldības veidu. Paredzams, ka nākotnē tas kļūs par ATM sistēmas iekštīklu, un tā prototips jau ir pierādījis, ka lidostas, meteoroloģisko prognožu sniedzēji, aviokompānijas un gaisa satiksmes vadības centri varēja nekavējoties apmainīties ar informāciju.

4. Pirmais tālvadības tornis jau ir gatavs darbam. Tā ir jauna koncepcija — gaisa satiksmes pakalpojumus lidostā veic no citas vietas, nevis no vietējā vadības torņa. Šī jaunā koncepcija samazinās izmaksas, jo tiks efektīvāk izmantoti cilvēkresursi un dažās vietējās lidostās nebūs jābūvē un jāuztur vadības torņi un iekārtas.

5. Izmantojot SESAR inovatīvos risinājumus, jau ir veikti 10 000 lidojumu, tostarp 500 militāro lidojumu.

6. Reālajā vidē ir tikuši pārbaudīti 80 % SESAR projektu rezultātu.

Kādēļ jāturpina finansēt kopuzņēmumu SESAR un jāpagarina tā pilnvaru termiņš?

Regula (EK) Nr. 219/2007 (Kopuzņēmuma SESAR regula) nosaka, ka kopuzņēmums SESAR beigs pastāvēt 2016. gada 31. decembrī, jo Savienības finansējums šim Kopuzņēmumam bija jāpielīdzina Savienības 2007.–2013. gada finanšu shēmas aptvertajam laikposmam.

Šodien paustā priekšlikuma mērķis ir ietvert pašreizējo sistēmu arī nākamajā finanšu shēmā, konkrētāk, programmā „Apvārsnis 2020”, lai būtu iespējams turpināt koordinētas un ar ATM saistītas pētniecības, izstrādes un apstiprināšanas darbības. Kopuzņēmuma SESAR mērķis patiesībā ir koordinēt visas ar ATM saistītās pētniecības darbības Savienībā. Šie pētniecības pasākumi ir jākoordinē nepārtraukti, lai sasniegtu SES darbības mērķus.

ATM ģenerālplāns ir kopuzņēmuma SESAR darba programmas pamats. Tas organizē SESAR koncepcijas izvēršanu ar 3 progresīviem soļiem: 1. soļa mērķis ir nodrošināt Eiropas ATM sistēmas sinhronizēšanai nepieciešamās tehnoloģijas, efektīvi apmainoties ar informāciju starp visiem dalībniekiem; 2. soļa mērķis ir panākt gaisa kuģu trajektoriju efektīvāku plānošanu; un 3. soļa mērķis ir panākt augstāko efektivitātes līmeni, izmantojot integrētu un nesadrumstalotu gaisa/zemes sistēmu. Pašreizējā kopuzņēmuma SESAR darba programma ir vērsta tikai uz 1. soļa un lielākās daļas 2. soļa īstenošanu. Saskaņā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu veicamie pasākumi aptver 2. soļa augstāko attīstības pakāpi, kuram tehnoloģijas un darbības, paredzams, būs pieejamas laikā līdz 2016. gadam, kā arī 3. soli pilnā apmērā.

Ko sniegs jaunais finansējums?

Jaunā finansējuma mērķi:

1. izstrādāt veidus, lai gaisa kuģiem būtu iespējams lidot pa aviokompāniju izraudzītajiem (tiešākiem) maršrutiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas datu apmaiņai starp gaisu un zemi;

2. gaisa satiksmes pārvaldības sistēmā integrēt jauna veida gaisa kuģus, piemēram, bezpilota lidaparātus;

3. optimizēt satiksmes pārvaldību, jo īpaši uz zemes, piemēram, uzlabot lidaparātu nosēšanās un pacelšanās efektivitāti un drošību visos laikapstākļos.

Orientējoši jaunais budžets atbalstīs ATM virzienpētniecību (6 %), lietišķo pētniecību (47 %), izstrādi pirmsrūpniecības posmā (28 %) un liela mēroga demonstrējumu projektus (9 %).

Kādi ir kopuzņēmuma SESAR darbības ieguvumi?

• Kopuzņēmumā SESAR lēmumu pieņemšanas procesā ir iesaistītas un atbildību dala visas attiecīgās ieinteresētās personas. Pagarinot kopuzņēmuma SESAR pilnvaras, ieinteresētajām personām būs iespējams veidot ciešākas attiecības ar izcilības centriem un pastiprināt stratēģiskās partnerības. Kopuzņēmums SESAR arī varēs stiprināt saikni ar tirgu, jo šajā kopuzņēmumā piedalās arī piegādātāji; attiecībā uz SESAR savlaicīgu īstenošanu tam būs nepārprotamas priekšrocības, izstrādājot nepieciešamos demonstrējumu pasākumus.

• Kopuzņēmums atbild par ar SESAR saistītu pētniecības un inovācijas, kā arī apstiprināšanas pasākumu koordinēšanu, plānošanu un izpildi. Tādējādi tiek nodrošināta pētniecības un inovācijas nepārtrauktība un novērsta to sadrumstalotība. Visaptverošā Eiropas koncepcijā ir iekļauti savstarpējas atkarības un koordinācijas mehānismi starp dalībniekiem un projektiem, savukārt ar daudzpusējiem nolīgumiem tiek nodrošināta šīs sistēmas struktūra.

• Izvēloties publiskā un privātā sektora partnerības pieeju ES līmenī, ir iespējams nodrošināt, ka šajā programmā tiek iekļauti sabiedrībai svarīgi SES mērķi, piemēram, drošība un dekarbonizācija. Šī pieeja ļāva apkopot finansējumu un zinātību, kā arī mazināt sadrumstalotību, ko radīja līdzīgi valstu un reģionālie projekti, kuri attiecīgajos riska dalīšanas pasākumos izmantoja privātā sektora prasmes un inovāciju jaudu.

• SESAR izvēršana varētu sniegt ievērojamu labumu ekonomikai, sociālajai jomai un videi; pēc aplēsēm tā ietekme būtu 428 miljardi eiro². Apkopojot resursus, iesaistot visas ATM ieinteresētās personas un pienācīgi pārvaldot interešu konfliktus, kopuzņēmums SESAR nodrošina SESAR programmas pabeigšanu, kas ir būtiski, lai sasniegtu SES mērķus.

• Kopuzņēmums SESAR, kas ATM sistēmu modernizēšanas jomā tagad ir atzīts atsauces punkts, arī turpmāk ļaus ES saglabāt spēcīgu pozīciju starptautiskajā mērogā kopumā un, konkrētāk, standartizācijas iestādēs.

Kāds ir izmaksu apmērs?

Pašlaik kopuzņēmums SESAR pārvalda ieguldījumu 2,1 miljarda eiro apmērā laikposmam, ko aptver pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (2007.–2013. gadam). Katrs no dibinātājiem (ES un Eurocontrol) piešķir 700 miljonus eiro, un papildu 700 miljonus eiro piešķir nozare. Komisija ierosina no programmas „Apvārsnis 2020” piešķirt līdz pat 600 miljonus eiro³.

Plašākai informācijai

http://www.sesarju.eu/

http://ec.europa.eu/transport/modes/air/sesar/