Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 1. jūlijā

Eiropas makroreģionālais eksperiments: pirmais novērtējums

Eiropas Komisija šodien publicēja pirmo pētījumu, kurā tika izvērtēti divu ES makroreģionālo stratēģiju sasniegumi un sniegti ieteikumi saistībā ar to nākotni.

ES stratēģijas Donavas un Baltijas jūras reģioniem, kas aptver 20 ES un ārpuseiropas valstis, ir ieviesušas jauna veida sadarbību, kuras pamatā ir iecere, ka kopīgas problēmas vides, ekonomikas vai drošības u. c. jomās, ar ko saskaras konkrēti reģioni, vislabāk ir risināt kopā, un tādēļ ir pamatoti veikt kopīgu plānošanu, lai pēc iespējas efektīvāk izlietotu pieejamos līdzekļus.

Komentējot Komisijas ziņojumu, ES reģionu politikas komisārs Johanness Hāns sacīja: Šis pētījums parāda mūsu makroreģionālo stratēģiju neapstrīdamo vērtību. Reģionu pastiprinātas sadarbības rezultātā Donavas un Baltijas jūras reģionos tika izveidoti burtiski simtiem jaunu projektu un jaunu tīklu. Vissvarīgākais, ka to dalībnieki mums stāsta, ka ir ievērojami pastiprinājusies sadarbība, tostarp ar ārpussavienības valstīm.

Bet, ja vēlamies nodrošināt ilgstošus panākumus, šī pieeja jāpadara par valdību un plānotās reģionu politikas galveno prioritāti, jo īpaši izstrādājot jaunas programmas un projektus nākamajam finanšu periodam, kā arī tās atbalstam jāpiešķir pietiekami resursi. Reģioniem pašiem jāuzņemas lielāka iniciatīva, pieņemot skaidrākus lēmumus un uzlabojot redzamību.

Attiecībā uz jaunām stratēģijām komisārs Hāns piebilda: „Esošās stratēģijas kalpo par noderīgu paraugu iespējamajiem jaunajiem makroreģioniem. Pirms jebkādas jaunas stratēģijas izveides mums būtu rūpīgi jāapsver tās mērķi, tās potenciālā pievienotā vērtība un finansēšanas avoti. Pieredze rāda, ka sākumā ir lietderīgi koncentrēties uz noteiktu prioritāšu skaitu. Protams, katrs reģions ir unikāls, un jauni makroreģioni varētu izmēģināt jaunas pieejas sadarbības stiprināšanai.”

Ziņojumā sniegts kopumā pozitīvs līdzšinējo stratēģiju vērtējums. Tajā uzsvērts, ka šīs stratēģijas ir izveidojušas simtiem jaunu projektu un palīdzējušas noformulēt kopīgas politikas mērķus tādās jomās, kas attiecīgajiem iesaistītajiem reģioniem ir ārkārtīgi svarīgas. Makroreģionālā pieeja ir arī veicinājusi vairāku kopīgu iniciatīvu un tīklu izveidi, kā arī kolektīvu politisku lēmumu pieņemšanu.

Ziņojumā norādīts, ka ir ievērojami pastiprināta sadarbība starp iesaistītajām ES dalībvalstīm un ārpussavienības kaimiņvalstīm, kā rezultātā pieejamie resursi tika izmantoti efektīvāk.

Taču ziņojumā valdībām tiek atgādināta politiskās apņemšanās nepieciešamība un tas, ka šīs stratēģijas jānosaka par prioritāti visās attiecīgajās politikas jomās, tādējādi nodrošinot, ka tās tiek ietvertas turpmākajās Eiropas strukturālo un investīcijas fondu programmās, kā arī citās atbilstīgajās ES, reģionālajās un valstu politikas pamatnostādnēs. Tajā arī uzsvērts administratīvo resursu nozīmīgums mērķu sasniegšanā.

Attiecībā uz turpmākajām makroreģionālajām stratēģijām ziņojumā uzsvērts, ka jaunas iniciatīvas būtu jāuzsāk tikai tādēļ, lai risinātu īpašu nepieciešamību uzlabot un izveidot augsta līmeņa sadarbību. Ir jābūt gatavībai politisko apņemšanos pārvērst administratīvajā atbalstā, un jaunajām stratēģijām būtu skaidri jāparāda, ka ES līmenī tām ir īpaša pievienotā vērtība.

Vispārīga informācija

ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) pieņēma 2009. gadā. ES stratēģiju Donavas reģionam (ESSDR) pieņēma 2011. gadā. Ir pausts lūgums izstrādāt stratēģiju Adrijas jūras un Jonijas jūras reģionam.

ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) aptver 8 dalībvalstis (Zviedriju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Vāciju, Latviju, Lietuvu un Poliju), kuras ir apvienojušas savus spēkus, lai risinātu šim reģionam raksturīgas problēmas, jo īpaši attiecībā uz Baltijas jūras vides stāvokli. Šī stratēģija arī atbalsta sadarbību ar kaimiņvalstīm, tostarp Krieviju un Norvēģiju.

Daži no stratēģijas galvenajiem projektiem:

Baltic Deal — darbs ar lauksaimniekiem, lai palīdzētu mazināt barības vielu noplūdes saimniecībās un saglabātu ražošanu un konkurētspēju.

EfficienSea („Efektīva, droša un ilgtspējīga satiksme jūrā”) — padara Baltijas jūras reģionu par eksperimentālu e-navigācijas projektu; tā ietvaros tiek izstrādāta un testēta infrastruktūra un pakalpojumi e-navigācijas jomā, un notiek plaša apmaiņa ar labo praksi.

Baltic Manure — pārvērš kūtsmēslus no vides problēmas par uzņēmējdarbības inovācijas iespēju. Šā projekta ietvaros tiek ražota atjaunojamā enerģija un organiskie mēslošanas līdzekļi.

BSR Stars mērķis ir veicināt reģionu strauju konkurētspēju un izaugsmi, veidojot starptautiskus kontaktus pētniecības un inovāciju jomā: tas risina kopīgus izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, enerģētika un ilgtspējīgs transports.

ES stratēģija Donavas reģionam (ESSDR)

ES stratēģija Donavas reģionam (ESSDR) aptver 9 ES valstis (Vāciju, Austriju, Ungāriju, Čehijas Republiku, Slovākijas Republiku, Slovēniju, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju) un 5 ārpussavienības valstis (Serbiju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Ukrainu un Moldovu).

Daži no stratēģijas projektiem:

Sadarbība ir palīdzējusi pabeigt Vidinas-Kalafatas tiltu starp Bulgāriju un Rumāniju, kas ir būtisks augstākās prioritātes ceļa savienojums Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Šis ir tikai otrais tilts 630 km garajā upes posmā, kas ir daļa no robežas.

Projekta Danube Shipwreck Removal („Kuģu vraku aizvākšana no Donavas”) mērķis ir no Donavas, Savas un Tisas Serbijā, Rumānijā un Bulgārijā aizvākt kuģu vrakus, tādējādi uzlabojot navigāciju un ekoloģisko situāciju.

Danube Region Business Forum („Donavas reģiona uzņēmēju forums”) nodrošina svarīgu tīkla platformu vairāk nekā 300 MVU. Tas mudina uzņēmumus rīkot savstarpējas sanāksmes un atbalsta sadarbības izveidi ar tādiem zināšanu sniedzējiem kā pētniecības institūti un universitātes.

Ir sācies darbs pie Donavas Pētniecības un inovāciju fonda izveides, kas apvienos valstu un reģionu līdzekļus un kura pamatā ir pieredze, kas gūta Baltijas jūras makroreģiona programmā BONUS.

Projekts Danube Floodrisk popularizē sadarbības metodes ar 19 iestādēm 8 Donavas reģiona valstīs, daloties ar datubāzēm un plūdu kartēšanu. Eiropas Plūdu informācijas sistēma (EFAS) veic papildu darbu.

Jaunas stratēģijas

Pēc Eiropadomes lūguma Komisija līdz 2014. gada beigām iepazīstinās ar jaunu ES stratēģiju Adrijas jūras un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR)1. Tā aptver 8 valstis — 4 ES dalībvalstis (Grieķiju, Itāliju, Slovēniju un Horvātiju) un 4 ārpussavienības valstis (Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Serbiju).

Pēdējos divus gadus ir notikušas dažādas diskusijas par iespēju īstenot makroreģionālo stratēģiju Alpu reģionā, turklāt Eiropas Parlaments par šo jautājumu nesen izdeva rezolūciju.

Plašākai informācijai

ES stratēģija Baltijas jūras reģionam

www.balticsea-region-strategy.eu

Eiropas Savienības stratēģija Donavas reģionam

http://www.danube-region.eu/

Kontaktpersonas:

Shirin Wheeler (+32 2 296 65 65)

Annemarie Huber (+32 2 299 33 10)

1 :

Eiropadomes 2012. gada 12.–13. decembra secinājumi (par makroreģionālo stratēģiju koncepcijas novērtējumu, kā to paredz Padomes 2011. gada 13. aprīļa secinājumi).


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website