Navigation path

Left navigation

Additional tools

Politiska vienošanās par jaunām kopējās lauksaimniecības politikas vadlīnijām

European Commission - IP/13/613   26/06/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 26. jūnijā

Politiska vienošanās par jaunām kopējās lauksaimniecības politikas vadlīnijām

Eiropas Parlaments, ES Ministru Padome un Eiropas Komisija ir panākušas vienošanos par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu laikposmam pēc 2013. gada. „Esmu ļoti gandarīts par šo vienošanos, kas kopējo lauksaimniecības politiku ievirza jaunā gultnē: tādā, kurā lielākā mērā tiktu ņemts vērā, ko sabiedrība no šīs politikas sagaida, kas, savukārt, tika noskaidrots sabiedriskās apspriešanas laikā 2010. gada pavasarī. Šī vienošanās nesīs būtiskas pārmaiņas: tā uzlabos tiešo maksājumu taisnīgumu, uzlabos to ekoloģiskos raksturlielumus, pastiprinās lauksaimnieku lomu pārtikas aprites ķēdē un palielinās KLP efektivitāti un pārredzamību. Šie lēmumi ir skaidra un nepārprotama ES reakcija uz problēmām, ar ko tai jāsaskaras saistībā ar nodrošinātību ar pārtiku, klimata pārmaiņām, ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību lauku apgabalos. KLP sniegs neatsveramu ieguldījumu vispārējā mērķa sasniegšanā — sekmēt ilgtspējīgu, viedu un iekļaujošu izaugsmi,” sacīja Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs.

Taisnīgāka KLP

Tiešo maksājumu sadale starp dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniekiem būs taisnīgāka, pārtraucot izmantot vēsturiskos atsauces datus.

  1. Konverģence: KLP budžets tiks sadalīts tā, lai līdz 2019. gadam neviena dalībvalsts nesaņemtu mazāk par 75 % no Kopienas vidējā rādītāja1. Vienas dalībvalsts vai pat viena reģiona robežās starp saimniecībām tiks mazinātas atbalsta līmeņa atšķirības: atbalsts par hektāru nedrīkstēs būt mazāks par 60 % no vidējā izmaksāto atbalstu apjoma līdz 2019. gadam viena administratīvā vai agronomiskā apgabala robežās. Dalībvalstis lielāku atbalstu varēs piešķirt par saimniecības „pirmajiem hektāriem” tā, lai vairāk palīdzētu mazām un vidējām struktūrām. Jaunajām dalībvalstīm SAPS (vienotā platībmaksājuma shēmas) darbību varēs pagarināt līdz 2020. gadam.

  2. Ienākumu atbalstu varēs saņemt vienīgi aktīvie lauksaimnieki (saraksts ar darbībām, uz kurām šis pasākums neattiecas).

  3. Jaunie lauksaimnieki: pūliņi tiks veltīti tam, lai sekmētu jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanu, paredzot atbalsta piemaksu 25 % apmērā pirmajos piecos darbības uzsākšanas gados, kas tiks ieviesta visās dalībvalstīs. Šie atbalsta pasākumi papildinās jau pieejamos ieguldījumu pasākumus jauno lauksaimnieku labā.

  4. Dalībvalstis varēs piešķirt pastiprinātu atbalstu arī mazāk labvēlīgiem apgabaliem. Saistītos maksājumus varēs atvēlēt ierobežotākam skaitam produktu, īpašu sasaisti 2 % apmērā paredzot par augu olbaltumvielām, lai mazinātu ES atkarību no importa šajā jomā.

Tāda KLP, kas pastiprina lauksaimnieku lomu pārtikas aprites ķēdē

Uzlabojot Eiropas lauksaimniecības orientēšanos uz tirgu, tiks iedibināti jauni līdzekļi, kurus uzticēs lauksaimniekiem, lai nostiprinātu to pozīcijas pārtikas aprites ķēdē.

  1. Ar īpašiem noteikumiem konkurences tiesību jomā dažās nozarēs (tādās kā piensaimniecība, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, graudaugi) tiks veicināta nozares vai starpnozaru organizāciju darbība. Šīm organizācijām būs tiesības vest sarunas par pārdošanas līgumiem šo organizāciju locekļu vārdā un tādējādi veidot efektivitātes ieguvumus.

  2. 2017. gadā likvidēs cukura kvotas, vienlaikus šās nozares organizāciju stiprinot ar obligātiem starpnozaru līgumiem un vienošanos.

  3. Ar 2016. gadu stādīšanas tiesības vīna nozarē aizstās ar dinamisku stādīšanas atļauju pārvaldes mehānismu, kurā lielākā mērā iesaistīsies paši nozares pārstāvji un kuru piemēros līdz 2030. gadam, nosakot stādīšanas limitu — ik gadus 1 % no vīna dārza.

Turklāt tiks ieviesti jauni krīzes pārvaldības instrumenti:

  1. Komisija varēs pagaidu kārtā atļaut ražotājiem apsaimniekot tirgū nonākušās produkcijas apjomus;

  2. tiks izveidota rezerve krīzes situācijām (papildināta ar vispārēju ārkārtas klauzulu);

  3. lauku attīstības programmu satvarā dalībvalstis varēs skubināt lauksaimniekus piedalīties riska novēršanas mehānismos (ieņēmumu apdrošināšana vai kopfondi) un izstrādāt apakšprogrammas sektoros, kas saskaras ar īpašām grūtībām.

Videi draudzīgāka KLP

Ikviena dalībvalsts, ikviens lauksaimnieks, ikviena teritorija sniegs savu ieguldījumu, lai stātos pretī problēmām saistībā ar ilgtspējību, cīņu pret klimata pārmaiņām u. c., ieviešot vienkāršus pasākumus ar pārbaudītu pozitīvu ietekmi. Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam vairāk nekā 100 miljardi eiro tiks ieguldīti, lai palīdzētu lauksaimniecībai risināt problēmas, kas attiecas uz augsnes kvalitāti, ūdens kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām:

  1. ekoloģiskais komponents” — 30 % to tiešo maksājumu būs saistīti ar trīs šādiem videi draudzīgas lauksaimniecības prakses veidiem: kultūraugu diversifikācija, pastāvīgo ganību uzturēšana un ekoloģiskas nozīmes platību saglabāšana 5 %, bet vēlāk 7 % apmērā, sākot ar 2018. gadu, vai arī citiem tādiem pasākumiem, kas uzskatāmi par līdzvērtīgiem videi nestā labuma izteiksmē;

  2. vismaz 30 % lauku attīstības programmu rīcībā esošā budžeta būs jāatvēl agrovides pasākumiem, atbalstam bioloģiskajai lauksaimniecībai vai projektiem, kas saistīti ar videi draudzīgiem ieguldījumiem vai inovāciju pasākumiem;

  3. tiks pastiprināti agrovides pasākumi. Šiem pasākumiem būs jāpapildina lauksaimniecības prakse, kas ir ieteicama saistībā ar minēto „ekoloģizāciju”. Šīm programmām vajadzēs būt vērienīgākām un attiecīgi arī efektīvākām vides aizsardzības ziņā (un tām būs jāgarantē, ka finansējums nedublējas).

KLP — iedarbīgāka un pārredzamāka

KLP rīcībā būs tādi rīki, ar kuriem ES dalībvalstis varēs iedarbīgākā veidā un elastīgāk pildīt savus kopīgos mērķus, lai ņemtu vērā visu 27 dalībvalstu — drīzumā jau 28 — daudzveidību:

  1. tiks divkāršoti līdzekļi, kas atbalsta pētniecību, inovāciju un zināšanu apmaiņu;

  2. lauku attīstības programmas tiks sekmīgāk koordinētas ar citiem Eiropas fondiem, savukārt pašreizējo pieeju, kas balstīta uz nozari, aizstās ar daudz elastīgāku, respektīvi, valsts vai reģiona mēroga stratēģisku pieeju;

  3. tās dalībvalstis, kuras to vēlēsies, varēs izmantot vienkāršotu atbalsta shēmu mazo saimniecību lauksaimniekiem;

  4. visi KLP satvarā izmaksātie atbalsti tiks publiskoti, izņemot nelielas summas, ko piešķirs mazo saimniecību lauksaimniekiem.

Reformas jaunos elementus sāks piemērot no 2014. gada 1. janvāra. Vienīgais aspekts, kuru piemēros no 2015. gada, ir jaunā tiešo maksājumu struktūra („zaļie" maksājumi, papildu atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem utt.), lai tādējādi dalībvalstu rīcībā būtu vairāk laika lauksaimnieku informēšanai par jauno KLP un informātikas sistēmu pielāgošanai KLP pārvaldībai.

Plašākai informācijai

MEMO/13/621

Kontaktpersonas:

Fanny Dabertrand (+32 2 299 06 25)

Roger Waite (+32 2 296 14 04)

1 :

Šis aspekts vēl jāapstiprina sarunās par daudzgadu finanšu shēmu.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website