Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 26. jūnijā

Platjoslas internets Eiropā: faktiskais interneta ātrums neatbilst tam, par ko maksā patērētāji

Eiropā reālais interneta darbības ātrums neatbilst tam, par ko maksā patērētāji. Jauns Eiropas Komisijas pētījums par fiksētu platjoslas tīklu veiktspēju liecina, ka patērētāji saņem vidēji tikai 74 % no reklāmās solītā interneta ātruma, par ko viņi maksā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa saka: “Salīdzināmi un uzticami dati no visām ES dalībvalstīm pirmo reizi apstiprina, ka pastāv atšķirība starp solīto un faktisko platjoslas interneta darbības ātrumu.” Situācija dažādu Eiropas valstu tirgos būtiski atšķiras, lielākoties tas saistīts ar reklāmas paņēmieniem. Krusa teica: “Patērētājiem vajag vairāk šādu datu, lai viņi būtu informēti, veicot izvēli, tāpēc mēs šos pētījumus atkārtosim. Iegūtos pirmos rezultātus uzskatīsim par vēl vienu pierādījumu, ka nepieciešams reāli savienots iekšējais tirgus.”

Piedāvājam dažus no pētījuma galvenajiem rezultātiem.

  • Ātrdarbības ziņā visuzticamākie ir kabeļu tīkli. Eiropas vidējais rādītājs 74 % slēpj lielas atšķirības dažādu tehnoloģiju veiktspējā. xDSL pakalpojumi sasniedza tikai 63,3 % no solītā datu lejupielādes ātruma, taču kabeļu tīkliem šis rādītājs bija 91,4 % un optiskā interneta tīkliem — 84,4 % (skatīt pielikumu).

  • Mērot galīgos skaitļos, vidējais lejupielādes ātrums visintensīvākā noslogojuma stundās visās valstīs un visām tehnoloģijām bija 19,4 Mbit/s. Optisko tīklu pakalpojumi bija visātrākie — 41,02 Mbit/s. Kabeļu tīklos ātrums sasniedza 33,10 Mbit/s, bet xDSL tīkli krietni atpalika — vidēji 7,2 Mbit/s.

  • Augšupielādes ātrums tik ļoti neatšķiras no solītā. Visā Eiropā vidējais augšupielādes ātrums bija 6,20 Mbit/s (tas atbilst 88 % no reklamētā augšupielādes ātruma). Optiskie tīkli bija visātrdarbīgākie — 19,8 Mbit/s. Tas izskaidrojams ar to, ka daudzos optiskā interneta tīklos datu augšupielādes ātrums ir daudz tuvāks lejupielādes ātrumam. Kabeļu un xDSL tīklos šis rādītājs bija daudz pieticīgāks: attiecīgi 3,68 Mbit/s un 0,69 Mbit/s.

    Rezultāti iegūti, izvērtējot rezultātus visintensīvākā noslogojuma stundās, proti, darbdienās no plkst. 19.00 līdz 23.00. Šie rezultāti attiecas uz pētījumā izmantoto izlasi, nevis konkrēto valstu platjoslas interneta faktisko tirgu.

Vajadzīgi brīvprātīgie!

Pētījums turpināsies līdz 2014. gada beigām, plānotas vēl divas mērījumu kārtas. Eiropas patērētāji var izmērīt sava interneta pieslēguma ātrumu, pievienojoties brīvprātīgo grupai no visām 27 ES valstīm, Horvātijas, Islandes un Norvēģijas. Vairākiem no viņiem nosūtīs nelielu ierīci, ko varēs pievienot mājas interneta pieslēgumam. Kad līnija netiks izmantota, ierīce veiks automātisku testu sēriju. Tā noteiks platjoslas interneta pieslēguma darbības ātrumu un veiktspēju. Iepazīstieties ar plašāku informāciju.

Vispārīga informācija

Platjoslas interneta ātrumu reklamē, izmantojot norādi “līdz XX Mbit/s”. Šo ātrumu dēvē par “reklamēto”, “solīto”, “nominālo”, “deklarēto”, un to mēs redzam piedāvātāju reklāmās. Taču var būt liela starpība starp solīto ātrumu un reālo ātrumu, kas pieejams patērētājiem. Lejupielādes veiktspējas atšķirības starp dalībvalstīm lielākoties ir izskaidrojamas ar to, kādas tehnoloģijas tur agrāk tika ieviestas.

Pētījumi liecina, ka 27 līdz 41 % Eiropas interneta pieslēguma īpašnieku uzskata, ka viņu novērotais datu lejupielādes ātrums neatbilst tam, kas minēts līgumos par interneta pakalpojumu nodrošināšanu. Gandrīz puse ES interneta pieslēguma īpašnieku apgalvo, ka nepietiekama ātruma vai veiktspējas dēļ viņiem dažkārt ir grūti piekļūt interneta saturam un lietotnēm.

Šis ir pirmais pētījums par platjoslas interneta veiktspēju, kas, izmantojot vienādu metodi, veikts visās ES dalībvalstīs, ieskaitot Horvātiju, kura drīzumā par tādu kļūs, kā arī Norvēģijā un Islandē. Projektu vada uzņēmums SamKnows, kas specializējies platjoslas interneta veiktspējas testēšanā un jau ir īstenojis līdzīgus projektus Lielbritānijā un ASV.

Izmantotā metodika balstās uz īpašas aparatūras lietošanu un sniedz ļoti precīzus un objektīvus rezultātus par interneta veiktspēju neatkarīgi no piekļuves tehnoloģijas un mājās izmantotās aparatūras. Šo metodiku izmanto arī ASV, Lielbritānijas, Brazīlijas un Singapūras valsts regulatoriestādes.

Pirmais posms noritēja, nesadarbojoties ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, tomēr viņi tiek aicināti piedalīties otrajā posmā (plašāku informāciju var uzzināt pa e‑pastu ec@samknows.com).

Rezultāti tika iegūti 2012. gada martā, apsekojot 9104 dalībniekus. Pavisam tika izpildīti 75 978 173 atsevišķi testi, kuros veica 3 065 341 850 mērījumus.

Noderīgas saites

Pētījums un tā ziņojums

Digitalizācijas programmas rezultātu pārskats

Digitalizācijas programma

Nēlī Krusa

Sekojiet Nēlī Krusai tviterī

Kontaktpersonas:

Ryan Heath (+32 2 296 17 16), tviterī: @RyanHeathEU

Linda Cain (+32 2 299 90 19)

Pielikums

Dažas valstis diagrammās nav iekļautas, jo tajās nelieto attiecīgo tehnoloģiju vai arī nepietiek datu punktu, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus.

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED
Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED
Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website