Navigation path

Left navigation

Additional tools

ES ieguldījumi izglītībā un jaunatnes nodarbināmībā atmaksājas, teikts ESAO ziņojumā

European Commission - IP/13/603   25/06/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 25. jūnijā

ES ieguldījumi izglītībā un jaunatnes nodarbināmībā atmaksājas, teikts ESAO ziņojumā

Eiropas Komisija šodien pauda gandarījumu par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2013. gada izglītības apskatu, kurā analizētas 34 ESAO dalībvalstu (to vidū ir, piemēram, 21 ES valsts, Argentīna, Brazīlija, Dienvidāfrika, Indija, Indonēzija, Krievija, Ķīna un Sauda Arābija) izglītības sistēmas. Ziņojumā apzinātas Eiropas izglītības sistēmu problēmas, kas jārisina, ES sadarbojoties ar tās dalībvalstīm, un uzsvērts, cik svarīga ir politika, kas tiecas modernizēt izglītības sistēmas un rada plašākas iespējas jauniešiem mācīties vai iziet praksi ārzemēs.

“Šis ziņojums ir lielisks informācijas un faktu avots politikas veidotājiem un palīdzēs dziļāk izprast problēmas, ar kurām saskaramies. Ieguldījumi izglītībā ilgtermiņā vienmēr atmaksājas, un dalībvalstis to nedrīkst piemirst, lemjot par valsts budžeta sadalījumu. Kā minēts ziņojumā, samazinot izglītībai atvēlētos izdevumus kopumā un skolotāju algas it īpaši, mēs radām šķēršļus, kas kavē nospraustā mērķa īstenošanu — nodrošināt efektīvu augstas kvalitātes izglītības sistēmu,” sacīja Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.

“Mums tagad jāgādā, lai jauniešiem būtu motivācija un 21. gadsimtā vajadzīgās prasmes, kā arī uzņēmēju gars, kas palīdzēs Eiropai atgriezties uz izaugsmes ceļa. Jābūt gataviem īstenot reformas, lai mūsu izglītības sistēmas piederētu pie vislabākajām pasaulē, — un tas nozīmē, ka vajadzīgas investīcijas. Tomēr ziņojumā ir skaidri redzams, ka dažām valstīm labāk nekā citām izdodas nesamazināt izglītībai atvēlētos līdzekļus.”

Ieguldījumi izglītības un apmācības kvalitātē ir viens no galvenajiem jautājumiem ES politikas darba kārtībā, it īpaši tagad, kad valda augsts jauniešu bezdarbs. Nākamajā Eiropadomes sanāksmē 27.–28. jūnijā liela uzmanība tiks pievērsta jautājumam par jauniešu nodarbinātības uzlabošanu. Gatavojoties nākamās nedēļas sanāksmei, Komisija ir nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu “Sadarbība Eiropas jauniešu labā”. Tajā noteikti pasākumi, ko ES ir veikusi vai grasās veikt, lai palīdzētu dalībvalstīm modernizēt un uzlabot savas izglītības sistēmas, — šī pieeja atbilst 2013. gada izglītības apskata rezultātiem.

Ar 2013. gada izglītības apskatu šodien Briselē iepazīstina ESAO Izglītības un prasmju nodaļas direktora vietnieks Andreass Šleihers, bet Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Ksavjē Pratss Monē komentēs apskata svarīgākos atzinumus par Eiropas Savienību.

Kas 2013. gada izglītības apskatā teikts par Eiropu?

ESAO ik gadu izstrādā izglītības apskatu, balstoties uz Eiropas Statistikas biroja Eurostat un ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO datiem. Apskatā apkopoti dati par izglītību 34 ESAO valstīs, kuru vidū ir 21 ES dalībvalsts. Sešas ES dalībvalstis — Bulgārija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta un Rumānija — nav ESAO dalībvalstis un tāpēc nav iekļautas apskatā.

Komisija ir gandarīta par apskata pieņemšanu, ņemot vērā pastiprināto sadarbību, kas izglītības sistēmu analīzes jomā noris starp ESAO Izglītības nodaļu un Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātu. Apskatā apstiprināti rezultāti, ko Komisija jau bija ieguvusi, analizējot Eiropas izglītības sistēmu tendences. Tanī pat laikā tas skaidri parāda, ka starp dalībvalstīm šajā jomā pastāv visnotaļ izteiktas atšķirības.

Naudas summa, ko valsts tērē uz vienu izglītojamo, lielākajā daļā ES valstu turpina sarukt, lai gan tā joprojām mazliet pārsniedz ESAO vidējo rādītāju. 2010. gadā vidējie izdevumi uz izglītojamo visos izglītības līmeņos bija 7200 eiro 21 ES dalībvalstī, kas ietilpst ESAO (salīdzinājumā ar 6900 eiro ESAO kopumā). Tas raisa bažas, turklāt ES pašas dati par valsts tēriņiem izglītībai, izsakot tos procentos no IKP, liecina, ka no 2008./2009. gada piecās ES valstīs (Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Rumānijā un Slovākijā) zemu ieguldījumu līmeni absolūtā izteiksmē papildina negatīva tendence izglītībai atvēlētajos izdevumos.

Vidēji 15 % jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem 2011. gadā nedz strādāja, nedz mācījās, — tas gan ir mazliet labāk nekā vidējais ESAO rādītājs (16 %). Tomēr Grieķijā, Itālijā, Īrijā un Spānijā šādā situācijā bija vairāk nekā 20 % jauniešu. Jaunākie ES dati liecina, ka 2012. gadā stāvoklis minētajās trijās Dienvideiropas valstīs šajā ziņā ir pasliktinājies. Lai nerastos “zudusī paaudze”, liela nozīme ir īpašām izglītības un apmācības programmām, tādām kā kvalitatīvu prakses vai mācekļa vietu programmām ES iniciatīvā “Garantija jauniešiem”.

ES dalībvalstīs ir liels to skolēnu īpatsvars, kas vidusskolas kursu apgūst arodizglītības programmās, — daudz augstāks par ESAO vidējo rādītāju. Tomēr dažādās dalībvalstīs aina ir visai atšķirīga. 2011. gadā šādu skolēnu īpatsvars Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Slovākijā un Somijā pārsniedza 70 %. Taču Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Lielbritānijā, Portugālē un Ungārijā šādās programmās mācījās ne vairāk par 40 % skolēnu, tas pats bija vērojams arī ārpussavienības valstīs, izņemot Austrāliju. Eiropas Komisija mudina dalībvalstis izvērst ieguvumus, ko piedāvā mācīšanās darbavietā, lai jauniešiem pēc skolas beigšanas atvieglotu pāreju uz darba dzīvi. Komisāre Andrula Vasiliu un komisārs Lāslo Andors 2. jūlijā Leipcigā atklās Eiropas Māceklību aliansi, kas nostiprinās māceklības un arodizglītības kvalitāti, piedāvājumu un tēlu visā ES.

Skolotāji ES valstīs vidēji pelna 77 % līdz 89 % no algas, ko saņem pilna laika darba ņēmēji ar līdzvērtīgu izglītību, turklāt viņu alga no 2009. līdz 2011. gadam reālajā izteiksmē ir samazinājusies par 4 %. Ja šī tendence turpināsies, tas var apdraudēt jaunās motivētu skolotāju paaudzes ienākšanu darba tirgū, lai aizstātu novecojošo darbaspēku, kas drīzumā dosies pensijā.

Dzimumu līdzsvars ES valstu augstākajā izglītībā uzlabojas, lai gan tas atkarīgs no konkrētās jomas. Kā teikts apskatā, Eiropā nu jau kādu laiku jauno bakalauru un maģistru vidū sieviešu ir vairāk nekā vīriešu, un sieviešu īpatsvars turpina palielināties (2011. gadā šis rādītājs bija 60 % no visiem augstskolu beidzējiem 21 ES dalībvalstī, kas ietilpst ESAO, salīdzinājumā ar 55 % 2000. gadā). Tomēr tādās svarīgās disciplīnās kā matemātika, zinātne un tehnoloģija sieviešu īpatsvars ir palielinājies vien nedaudz — no 40 līdz 42 % (izņemot Čehiju, Slovākiju un Vāciju, kur šis rādītājs ir pieaudzis par vairāk nekā 10 procentpunktiem), savukārt inženierzinātnēs viņu īpatsvars ir 28 % (tas gan ir vairāk nekā agrākie 23 %). Darba iespējas vīriešiem un sievietēm ar augstāko izglītību ir krietni labākas salīdzinājumā ar citiem izglītības līmeņiem, tomēr nodarbinātības rādītāji starp vīriešiem un sievietēm ar augstāko izglītību vecumā no 25 līdz 64 gadiem 21 ES valstī vidēji atšķīrās par veseliem 7 procentpunktiem (ESAO kopumā šis rādītājs bija 9 procentpunkti).

Plašāka informācija

Andreasa Šleihera un Ksavjē Pratsa Monē preses konferences tiešraide internetā

2013. gada izglītības apskata pilns teksts ir pieejams ESAO tīmekļa vietnē.

2013. gada izglītības apskata indikatori: ESAO indikatori

Eiropas Māceklību alianse

Eiropas Komisija: ES mērķi izglītībā un apmācībā

Eiropas Komisijas 2012. gada pārskats par izglītību un apmācību

Brošūra par izglītības un apmācības kritērijiem

Eurydice ziņojums par izglītības finansējumu Eiropā

Eurydice ziņojums “Svarīgākie dati par skolotājiem Eiropā

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58), tviterī: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

1. pielikums. Valsts izdevumi izglītībai uz izglītojamo (2010. gads)

2. pielikums. Tādu jauniešu īpatsvars, kuri nedz strādā, nedz mācās (2008. un 2011. gads)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website