Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Nodarbinātība un sociālā situācija ES — ceturkšņa pārskatā izceltas stažēšanās priekšrocības un jaunākās migrācijas tendences

Commission Européenne - IP/13/601   25/06/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 25. jūnijā

Nodarbinātība un sociālā situācija ES — ceturkšņa pārskatā izceltas stažēšanās priekšrocības un jaunākās migrācijas tendences

Eiropas Komisijas jaunākais ceturkšņa pārskats par nodarbinātību un sociālo situāciju liecina, ka pagaidu darba līgumus var uzskatīt par labu iespēju jauniešiem iekļūt darba tirgū, jo īpaši, ja tie ir saistīti ar izglītību vai apmācību (kā tas ir ierasts Vācijā un Austrijā). Tomēr, ja gados jauni pagaidu darbinieki tiek nodarbināti ar īstermiņa līgumiem piespiedu kārtā (piemēram, Spānijā un Polijā), pastāv risks, ka tie nespēs izkļūt no nedrošiem darba apstākļiem. Arvien lielāku bezdarba līmeņu atšķirību kontekstā starp dalībvalstīm to cilvēku skaits, kuri vēlas pārcelties uz citu valsti, ir būtiski palielinājies, bet viņi joprojām saskaras ar šķēršļiem. Turklāt pārskatā arī norādīts, cik svarīga ir kvalitatīva bērnu aprūpe nevienlīdzības mazināšanā jau agrīnā dzīves posmā.

Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors teica: “Eiro krīze ir radījusi atkārtotu lejupslīdi ar postošu sociālo ietekmi, īpaši attiecībā uz "nomaļām" valstīm un uz jauno paaudzi. Taču mūsu jaunākā analīze apstiprina māceklības un stažēšanās priekšrocības, lai palīdzētu jauniešiem iegūt kvalitatīvu darbu. Tas nozīmē, ka ir steidzami nepieciešams visās dalībvalstīs Garantiju jauniešiem padarīt par realitāti līdz 2013. gada beigām.”

Valstīs, kurās nav vai ir tikai neliels samazinājums jauniešu nodarbinātības līmenī (piemēram, Vācija un Austrija), lielākā daļa pagaidu darba līgumu gados jauniem darba ņēmējiem ir saistīti ar izglītību vai apmācību, atspoguļojot šajās valstīs pastāvošās spēcīgās māceklības sistēmas. Tādu māceklības/apmācības līgumu termiņš parasti ir garāks, un tie bieži vien kalpo par atspēriena soli ceļā uz pastāvīgu līgumu. Tomēr valstīs ar lielu kritumu jauniešu nodarbinātības līmenī (piemēram, Spānija un Polija) vairākumam gados jaunu pagaidu darbinieku ir īstermiņa līgumi piespiedu kārtā, un šo līgumu darbības laiks ir īsāks. Tas atspoguļo darba tirgus segmentācijas problēmu, kur ilglaicīgi darbinieki bauda ļoti augstu nodarbinātības aizsardzību un jaunatnācēji ir vai nu bezdarbnieki, vai tiek nodarbināti ar īstermiņa pagaidu līgumu.

Komisija aicina visas dalībvalstis steidzami izveidot Garantiju jauniešiem, ko 2012. gada decembrī Komisija ierosināja kā daļu no Jauniešu nodarbinātības paketes (skatīt IP/12/1311 un MEMO/12/938) un Padome pieņēma 2013. gada aprīlī. Garantijas jauniešiem ietvaros jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, kas nevar atrast kvalitatīvu darbu, ir jāpiedāvā prakses, stažēšanās vai tālākizglītības iespēja četru mēnešu laikā kopš skolas beigšanas vai darba zaudēšanas.

Komisija 2. jūlijā Leipcigā atklās Eiropas Māceklību aliansi, lai pulcētu vienkopus ieinteresētās personas no valsts iestādēm, uzņēmumiem un sociālos partnerus, profesionālās izglītības un apmācības pētniekus un praktiķus, kā arī jaunatnes pārstāvjus. Tā apvienos esošās darbības kopīgā sistēmā un veicinās veiksmīgu māceklības shēmu priekšrocības un to izveides iespējas.

2013. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI), ko Komisija ierosinājusi 29. maijā (sk. IP/13/463), 16 dalībvalstīm ir ieteikts koncentrēties uz profesionālās izglītības un apmācības reformu, paredzot tajā izteiktāku ievirzi – mācīšanās darbavietā. Komisija turklāt ierosināja, ka septiņām dalībvalstīm (Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Spānija un Slovēnija) būtu jāīsteno turpmāki pasākumi, lai risinātu segmentētā darba tirgus problēmu.

Vairāk Dienvideiropas iedzīvotāju vēlas atrast darbu ārzemēs

Pēc strauja krituma krīzes sākumā ES iekšējā mobilitāte pēdējos gados nedaudz palielinājās. Darba ņēmēji no Austrumeiropas un Centrāleiropas ES dalībvalstīm vēl joprojām veido lielāko daļu no tiem cilvēkiem, kas pārceļas uz citu ES valsti, bet viņu prasmes bieži vien paliek nepietiekami izmantotas: daudzi no viņiem ir pārāk augsti kvalificēti darbam, ko viņi dara. Darba ņēmēju skaits, kas pārvietojas no dienvidu uz ziemeļu dalībvalstīm, pieaug ātrāk, bet no zemākas bāzes. To iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir stingra apņēmība migrēt turpmāko 12 mēnešu laikā, ir vairāk nekā divkāršojies — no 0,5 % līdz 1,2 %, t. i., no 2 līdz 5 miljoniem, un vislielākais tas ir Grieķijā. Emigrācija ES pilsoņu vidū pieaug, jo īpaši Īrijā, Grieķijā un Portugālē, vienlaikus saglabājoties zema Spānijā vai Itālijā. Tomēr kopumā šķiet, ka darba tirgus pielāgošanās krīzes apstākļiem ir notikusi ne tik daudz saistībā ar to, ka cilvēki pamet savu valsti, lai meklētu darbu citā, bet gan samazinoties migrējošo darba ņēmēju ienākošajai plūsmai un palielinoties to aizplūšanai (atstājot uzņemošo valsti, lai atgrieztos mājās), jo īpaši Spānijā. Tomēr no 2007. gada līdz 2012. gadam bija vērojama liela jauniešu aizplūšana, jo īpaši no Lietuvas un Latvijas, kā arī Bulgārijas, Polijas, Igaunijas vai Īrijas. Turpretim gados jaunu Itālijas, Spānijas un Grieķijas pilsoņu aizplūšana aizvien ir neliela.

Lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, Komisija veic ES darba meklēšanas tīkla EURES reformu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir gatavi pārcelties uz citu valsti, noteikt, kur pieejami piemēroti darba piedāvājumi, un lai palīdzētu darba devējiem atrast atbilstošus kvalificētus darbiniekus (sk. IP/12/1262, MEMO/12/896, MEMO/12/897). Komisija ir arī ierosinājusi direktīvu, kas atvieglotu darba ņēmējiem brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu (skat. IP/13/372).

Kvalitatīva bērnu aprūpe rada bērnam ilgtermiņa ieguvumu

Jaunākajā ceturkšņa pārskatā analizētais akadēmiskais pētījums liecina, ka kvalitatīva bērnu aprūpe rada bērnam ilgtermiņa ieguvumus. Vislielākā pozitīvā ietekme ir attiecībā uz bērniem, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā, tādējādi bērnu aprūpe var palīdzēt mazināt nevienlīdzību agrīnā posmā. Tomēr bērniem no nelabvēlīgas vides ir ierobežotāka piekļuve bērnu aprūpes pakalpojumiem. Visā ES tikai 23 % bērnu, kas jaunāki par trim gadiem un kas dzīvo nabadzīgās mājsaimniecībās, ir piekļuve oficiālai bērnu aprūpei pretstatā 41 % bērnu, kuri dzīvo citās mājsaimniecībās. Līdzīgi 20 % bērnu, kuru mātēm ir tikai zemākā līmeņa izglītība, saņem bērnu aprūpes pakalpojumus salīdzinājumā ar 40 % bērnu, kuru mātes ir labi izglītotas.

Ieteikums par ieguldījumu bērnos, ko 2013. gada februārī pieņēma kā daļu no Sociālo ieguldījumu paketes (sk. IP/13/125 un MEMO/13/117) aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai nodrošinātu visām ģimenēm efektīvu piekļuvi kvalitatīvai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei. Šis uzaicinājums ir atspoguļots arī ierosinātajos 2013. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos 13 valstīm. Oficiālas bērnu aprūpes pakalpojumi var palīdzēt vecākiem iekļūt un palikt darba tirgū tikai tad, ja tie ir pieejami un kvalitatīvi.

Papildu informācija

Ceturkšņa pārskats par nodarbinātību un sociālo situāciju

2013. gada konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

Jauniešu nodarbinātība

Sociālo ieguldījumu pakete

Tīmekļa vietne par nodarbinātību un sociālajiem pētījumiem

Lāslo Andora tīmekļa vietne

Lāslo Andors tviterī

Saņem bezmaksas biļetenu pa e-pastu

Kontaktpersonas:

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Cécile Dubois (+32 2 295 18 83)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site