Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 8. janvārī

Nodarbinātība un sociālā joma: pieaugošas atšķirības un lielāks ilgstošas atstumtības risks

Pēc piecu gadu ilgas ekonomikas krīzes un atkārtotas ekonomikas lejupslīdes 2012. gadā bezdarbs sasniedz jaunus rekordus, kas nav pieredzēti gandrīz divdesmit gadus, mājsaimniecību ienākumi ir samazinājušies, un pieaug nabadzības un atstumtības risks, jo īpaši dalībvalstīs Dienvideiropā un Austrumeiropā, kā minēts 2012. gada pārskatā par nodarbinātību un sociālo attīstību Eiropā (“Employment and Social Developments in Europe Review”). Krīzes ietekme uz sociālo situāciju ir jūtamāka, jo ir pavājinājusies sākotnējā aizsardzība, kas tika panākta, izmantojot samazinātus nodokļu ieņēmumus un augstākus sociālo pabalstu izmaksas līmeņus (t.s. “automātiskos stabilizatorus”). Sākas jauna dalīšanās starp dalībvalstīm, kuras šķiet iesprostotas lejupslīdē ar samazinātu izlaidi, strauji augošu bezdarbu un sarūkošiem mājsaimniecību ienākumiem, un dalībvalstīm, kuras līdz šim ir labi tikušas galā ar krīzes ietekmi vai vismaz ir izrādījušas zināmu pretestību, jo tajās parasti ir labāk funkcionējoši darba tirgi un spēcīgākas labklājības sistēmas.

“2012. gads Eiropai bija vēl viens ļoti slikts gads bezdarba un sociālās situācijas pasliktināšanās ziņā,” teica Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors. „Tomēr mūsu analīze rāda, kā atbilstošas darba tirgus reformas un uzlabojumi labklājības sistēmu izstrādē var sekmēt dalībvalstu noturību pret ekonomiskiem triecieniem un veicināt ātrāku izkļūšanu no krīzes. Turklāt ir maz ticams, ka sociāli ekonomiskā situācija Eiropā ievērojami uzlabosies 2013. gadā, ja vien ES nepanāks lielāku progresu, pārliecinoši atrisinot eirozonas krīzi, atrodot resursus ļoti nepieciešamajām investīcijām, tostarp darbinieku prasmēs, nodarbināmībā un sociālajā iekļaušanā, un liekot finansēm strādāt reālās ekonomikas labā”.

Pieaugošas atšķirības eirozonā

ES vidējais bezdarba līmenis ir pieaudzis līdz gandrīz 11 %. Ziņojums liecina par jaunu atšķirību modeli, kurā atšķirības ir visizteiktākās starp eirozonas ziemeļiem un dienvidiem. Bezdarba līmeņa atšķirība starp šīm divām zonām 2000. gadā bija 3,5 punkti, tā samazinājās līdz nullei 2007. gadā, bet pēc tam strauji pieauga līdz 7,5 punktiem 2011. gadā. Ārpus eirozonas atšķirības, lai gan pieaug, tomēr ir ievērojami mazākas. Šī satraucošā tendence norāda uz to, ka ir steidzami jāatrod efektīvāki mehānismi makroekonomikas stabilizēšanai; šādu vajadzību atspoguļo arī notiekošās diskusijas par padziļinātu un patiesu ekonomikas un monetāro savienību. Analīze arī liecina, ka dalībvalstīs, kurās tika veiktas būtiskas reformas darba tirgus dinamikas uzlabošanai, bezdarbniekiem ir saglabājušās daudz labākas izredzes atrast jaunu darbavietu pat krīzes laikā. Ar Komisijas 2012. gada aprīļa nodarbinātības paketi un 2013. gada izaugsmes pētījumu dalībvalstis tiek aicinātas veikt šādas reformas, un tās tiks detalizētāk apskatītas 2013. gada “Eiropas pusgadā” un tā ieteikumos dalībvalstīm.

Mājsaimniecību ienākumu samazināšanās, ilgstošas atstumtības risks

Nabadzības risks un iespējas izkļūt no nabadzības dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Dažas iedzīvotāju grupas ir apdraudētākas – ilgstoša nabadzība vairāk apdraud jauniešus, sievietes bezdarbnieces un vientuļās mātes. Tas, ka nenotiek reāla atgūšanās no krīzes, negatīvi ietekmē mājsaimniecību ienākumus lielākajā daļā dalībvalstu un palielina ilgstošas atstumtības risku. No 2009. līdz 2011. gadam divās trešdaļās ES valstu, par kurām ir pieejami dati, tika konstatēts mājsaimniecību bruto izmantojamo ienākumu kritums; lielākais samazinājums bija Grieķijā (17 %), Spānijā (8 %), Kiprā (7 %) un Igaunijā un Īrijā (5 %). Šīs pārmaiņas spilgti kontrastē ar situāciju Ziemeļvalstīs, Vācijā, Polijā un Francijā, kur sociālās drošības sistēmas un elastīgāki darba tirgi ir ļāvuši palielināt kopējos ienākumus arī krīzes periodā. Taču ieilgusī krīze palielina ilgstošas atstumtības risku visur.

Lai nepieļautu, ka pieaugoša nabadzība un ilgstoša atstumtība kļūst par pastāvīgu parādību, politika jāpielāgo situācijai attiecīgajās valstīs un apdraudētākajām iedzīvotāju grupām. 2013. gada sākumā Komisija laidīs klajā Sociālo ieguldījumu paketi, kurā būs ietvertas norādes dalībvalstīm, lai ieviestu adekvātu, ilgtspējīgu un efektīvu sociālo politiku, kas stiprina cilvēkkapitālu un sociālo kohēziju, ņemot vērā aizvien pieaugošu spiedienu uz privātajiem un publiskajiem resursiem, ko izmanto, lai risinātu šīs problēmas.

Izšķiroša nozīme sociālās drošības sistēmu un nodokļu sistēmu uzbūvei

Nabadzības mazināšanas efektivitātes ziņā valstu sociālās drošības sistēmu uzbūvei ir tikpat liela nozīme kā šo sistēmu izmēram – līdzīgi dalībvalstu sociālie izdevumi dod ļoti atšķirīgus rezultātus nabadzības mazināšanā. Nodokļu atvieglojumu sistēmas var ievērojami ietekmēt nodarbinātību, ja tās nodrošina, piemēram, bērnu aprūpes pakalpojumus, kas ir spēcīgs faktors, lai atvieglotu jo īpaši sieviešu iesaistīšanos darba tirgū. Vienlīdz nozīmīga ir arī labklājības valsts ieņēmumu daļas uzbūve. Pārceļot nodokļu slogu, kā ierosināts nodarbinātības paketē un 2012. gada ieteikumos dalībvalstīm, no darbaspēka uz citiem avotiem, piemēram, CO2 emisijām un patēriņu un īpašumu, tiek veicināta nodarbinātība. Tomēr nodokļu pārplānošanā sadales aspektiem ir jāpieiet piesardzīgi, meklējot alternatīvus avotus, lai aizstātu ieņēmumus, kas zaudēti, samazinot darbaspēkam uzliktos nodokļus. Analīzē konstatēts, ka, lai gan no integrētas nodarbinātības un sociālās politikas viedokļa nav optimāla risinājuma nodokļu pārcelšanai, atbilstoša sociālās drošības sistēmu uzbūve attaisno noteiktu nodokļu pārcelšanu.

Algas ir ne tikai izmaksu faktors, bet arī nodrošina cilvēkiem ienākumus preču un pakalpojumu iegādei. Samazinot algas, varētu uzlabot konkurētspēju, tomēr tas arī samazinās iekšzemes pieprasījumu pēc uzņēmumu produkcijas, un tas varētu likvidēt darbavietas. Pēdējās desmitgades laikā Eiropā darbinieku radīto ienākumu īpatsvars kopējos ekonomikas radītajos ienākumos ir krities, bet plaisa starp labi un slikti apmaksātu darbu ir palielinājusies. Sieviešu un vīriešu atalgojums vēl joprojām ievērojami atšķiras (2010. gadā ES vidēji par 16,4 %), un šai atšķirībai ir tendence palielināties, pieaugot personas vecumam. Ziņojuma analīze par minimālo algu liecina, ka valstis ar lielāku minimālo algu nav izstūmušas no darba tirgus mazkvalificētos darbiniekus, bet gluži pretēji – tajās parasti ir augstāks šo personu nodarbinātības līmenis. Minimālās algas arī ļauj samazināt darba samaksas atšķirības starp dzimumiem. Tāpēc 2012. gada nodarbinātības paketē ir uzsvērts, ka darba tirgus strukturālajām reformām jābūt vērstām uz to, lai nodrošinātu pienācīgu un ilgtspējīgu atalgojumu un izvairītos no zemu algu slazdiem, tostarp nosakot pienācīgu minimālo algu.

Prasmes

Cilvēkiem nepieciešamas attiecīgām darbavietām atbilstošas prasmes. Ziņojumā veiktā analīze liecina, ka dažās dalībvalstīs, jo īpaši ES dienvidos, prasmes slikti atbilst darba vietām un/vai šī atbilsme ir pasliktinājusies. Šī problēma ir īpaši aktuāla lielam un joprojām pieaugošam skaitam jauniešu, kuri nestrādā, nemācās un neiegūst prasmes. Ar Jaunatnes nodarbinātības paketi (skatīt IP/12/1311 un MEMO/12/938) ierosināto priekšlikumu mērķis ir risināt šo problēmu, nodrošinot, ka visi jaunieši, kas ir bez darba, var turpināt izglītoties, piedalīties mācību kursos vai kvalitatīvās prakses un apmācību programmās, tādējādi palielinot savas izredzes atrast darbu.

Lai mazinātu neatbilstības starp prasmēm un pieprasījumu, valstīm efektīvāk jāiegulda izglītībā un apmācībā, racionālāk jātērē līdzekļi aktīvā darba tirgus politikā un jāatbalsta augsti kvalificētu darba vietu radīšana izaugsmes nozarēs, piemēram, zaļajā ekonomikā un videi nekaitīgu tehnoloģiju nozarē, IKT un veselības aprūpē. Nesen atklātajā tīmekļa vietnē ES prasmju panorāma (skatīt IP/12/1329) sīki izklāstīts, kur ir vajadzīgi darbinieki ar dažādu līmeņu prasmēm. Ja attiecīgajā valstī nav vakanču, brīvas darbavietas bieži vien ir citās dalībvalstīs, taču darba ņēmējiem ir grūti uzzināt par šīm vakancēm. Komisija nesen pieņēma lēmumu modernizēt un pilnveidot ES nodarbinātības dienestu tīklu EURES (skatīt IP/12/1262, MEMO/12/896, MEMO/12/897). EURES reformas mērķis ir atvieglot darba meklētāju saziņu ar darba devējiem visās dalībvalstīs, kuri meklē darbiniekus ar konkrētām prasmēm, pievērsties nozarēm un profesijām, kurās jūtams prasmju trūkums, un atbalstīt jauniešiem paredzētas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas.

Papildu informācija

MEMO/13/1

Gada pārskats par nodarbinātību un sociālo situāciju

Tīmekļa vietne par nodarbinātību un sociālajiem pētījumiem

Lāslo Andora tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/andor/.

Lāslo Andors Tviterī: http://twitter.com/#!/LaszloAndorEU.

Bezmaksas jaunumi pa e-pastu: http://ec.europa.eu/social/e-newsletter.

Kontaktpersonas:

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Nadège Defrère (+32 2 296 45 44)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site