Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 18. jūnijā

ES augsta līmeņa darba grupa iesaka gādāt par augstskolu pasniedzēju turpmāku izglītošanos pasniegšanā

ES augstākās izglītības modernizācijas augsta līmeņa darba grupa šodien publicējusi savu pirmo ziņojumu par pasniegšanas un mācīšanās kvalitātes uzlabošanu augstskolās. Šī grupa, kuru vada Īrijas agrākā prezidente Mērija Makalīze, sniedz 16 ieteikumus (sk. 1. pielikumu). Piemēram, tiek aicināts ieviest prasību, ka profesoriem un citiem augstskolu pasniedzējiem obligāti jābūt ieguvušiem oficiāli atzītu izglītību, vairāk orientēties uz studentu uzņēmējdarbības un inovācijas prasmju attīstīšanu un izveidot Eiropas Pedagoģisko un zināšanu apguves akadēmiju.

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu norādīja: “Veidojot šo grupu, mans mērķis bija veicināt jaunu domāšanu un idejas. Tās ieteikumi nāk īsti laikā, ir praktiski īstenojami, un to izpildei nav obligāti vajadzīgi lieli papildu izdevumi. Kvalitatīvas mācīšanas metodes mūsu augstākās izglītības un mācību sistēmās ir ļoti svarīgs priekšnoteikums tam, lai studenti iegūtu prasmju kopumu, kas vajadzīgs viņu tālākajā personiskajā un profesionālajā attīstībā. Komisija darīs visu, kas ir tās spēkos, lai atbalstītu šo ieteikumu īstenošanu.”

Darba grupas priekšsēdētāja Mērija Makalīze piebilda: “Pasniegšanas un zināšanu apguves kvalitāte ir atkarīga no katra atsevišķā cilvēka un iestādes apņēmības, un kvalitāti veicina arī politika, kurā īpaša uzmanība pievērsta mācīšanai un apguvei. Augstskolu mācībspēkiem jānodrošina iespējas mācīties un atbalsts, kas vajadzīgs, lai viņi spētu izcili veikt savu darbu. Mūsu ziņojumā parādīts, ka tas ir izdarāms.”

Darba grupa, kuru komisāre A. Vasiliu izveidoja pērnā gada septembrī, ir apspriedusies ar daudzām ieinteresētajām personām. Tā konstatēja, ka daudzās augstākās izglītības iestādēs salīdzinājumā ar pētniecību nepietiekamu uzmanību pievērš mācīšanai, kaut arī abi šie uzdevumi ir vienlīdz svarīgi. “Jāpanāk līdzsvars. Nosakot akadēmiskos nopelnus un jo īpaši izlemjot, kurus darbiniekus paaugstināt amatā, vairāk jāuzsver un jāatzīst mācīšanas nozīme”, teica komisāre. “Pilnībā piekrītu ierosinājumam, ka visiem augstskolu pasniedzējiem būtu jāiemāca, kā labāk mācīt.”

Turpmākie pasākumi

Tagad augsta līmeņa darba grupa pievērsīsies savam otrajam uzdevumam, proti, apsvērs, kā gūt maksimālu labumu no jaunajām augstākās izglītības piedāvāšanas metodēm, piemēram, masveida tiešsaistes atvērtajiem kursiem (MOOCs), ar kuru palīdzību iedzīvotāji var iegūt augstāko izglītību mājās. Partneri no 11 valstīm ir apvienojuši spēkus, lai ar Eiropas Komisijas atbalstu nesen uzsāktu pirmo Eiropas mēroga MOOCs (IP/13/349). Augsta līmeņa grupas nākamais ziņojums tiks publicēts 2014. gada jūnijā.

Vispārīga informācija

Šīs augsta līmeņa darba grupas darbība ietilpst Komisijas stratēģijā, kuras mērķis ir veicināt augstākās izglītības modernizāciju ES dalībvalstīs. Šajā jomā jau ir sperts liels solis uz priekšu. Piemēram, Boloņas process ir atvieglojis studentiem studiju iespējas ārzemēs un ir veicinājis viņu kvalifikācijas atzīšanu visā Eiropā. Nākamā gada sākumā savus secinājumus publicēs jauna augstskolu reitinga sistēma, kuru izveidot ierosināja Komisija. Ar šāda reitinga palīdzību būs vieglāk salīdzināt augstskolas, līdz ar to studenti, izvēloties mācību iestādi, būs labāk informēti.

Augstākas izglītības sistēmu modernizācijas Eiropas programmā, ko ES dalībvalstu izglītības ministri pieņēma 2011. gada 28. un 29. novembrī, ir noteiktas prioritārās jomas, kurās ES valstīm aktīvāk jādarbojas kopīgo mērķu sasniegšanā, un ir izklāstīts, kā Eiropas Savienība var atbalstīt modernizācijas politiku. Šīs jomas ir augstākās izglītības kvalitātes un atbilstības uzlabošana, lai mācību programmas atbilstu studentu, darba ņēmēju un karjeras vajadzībām, kā arī absolventu skaita palielināšana. Tā sekmē ciešāku sadarbību starp augstskolām, uzņēmumiem un pētniecības centriem. Minētā programma ir daļa no Komisijas plašākas stratēģijas darbvietu un izaugsmes veicināšanai Eiropā. Šīs stratēģijas nosaukums ir “Eiropa 2020”, un tajā izglītībai ir izšķirīga nozīme.

Erasmus visiem” ir jauna izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma, kuru sāks īstenot janvārī un kura atbalstīs politikas reformu dalībvalstīs, īpaši pievēršoties politikas veidošanai izmantotās zinātnisko pierādījumu bāzes nostiprināšanai un paraugprakses apmaiņai. Gaidāms, ka šīs programmas budžets no 2014. gada līdz 2020. gadam būs apmēram 14,5 miljardi eiro (tātad par 40 % vairāk nekā pašreizējām programmām), un tā nodrošinās stipendijas 4 miljoniem cilvēku, lai viņi varētu iegūt starptautisku pieredzi un prasmes studējot, piedaloties kursos vai veicot brīvprātīgo darbu ārzemēs.

Sīkāka informācija

Austākās izglītības modernizācijas programma

Ziņojums ir pieejams šeit:

http://ec.europa.eu/education/higher-education/doc/modernisation_en.pdf

MEMO/13/581

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu lapa

Sekojiet Andrulai Vasiliu “Twitter” @VassiliouEU

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58);“Twitter”: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

Augstākās izglītības modernizācijas augsta līmeņa darba grupa

Ieteikumi, kā uzlabot pedagoģiskā un apguves procesa kvalitāti

Savā ziņojumā augsta līmeņa grupa ir norādījusi veidus, kā uzlabot pasniegšanas un apguves kvalitāti. Paturot prātā augstākās izglītības iestāžu un valstu dažādos izejas punktus, mēs esam centušies piedāvāt plašu instrumentu, līdzekļu un praktisku piemēru klāstu, lai parādītu, kā var noderēt dažādas — un bieži vien diezgan vienkāršas — pieejas. Atgriežoties pie mūsu sākumpunkta: mācīšanai ir nozīme. Tai ir tikpat liela nozīme kā pētniecībai. Pasniegšanas un apguves kvalitāte ir jāizvirza centrā.

Šim nolūkam piedāvājam vairākus ieteikumus.

1. ieteikums

Valsts varasiestādēm, kuras ir atbildīgas par augstāko izglītību, jārūpējas par ilgtspējīgu un labi finansētu struktūru, lai palīdzētu augstākās izglītības iestādēm uzlabot mācīšanas un apguves kvalitāti.

2. ieteikums

Visām augstskolām jāizstrādā un jāīsteno stratēģija, kā atbalstīt un uzlabot mācīšanas un apguves kvalitāti. Tām šim uzdevumam jāatvēl nepieciešamie cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, šī prioritāte jāiekļauj savā vispārējā uzdevumā un izglītošanai jāvelta tikpat liela uzmanība kā pētniecībai.

3. ieteikums

Augstākās izglītības iestādēm jāveicina, jāatbalsta un jāņem vērā studentu atsauksmes, ja tas varētu palīdzēt laicīgi konstatēt problēmas mācību un apguves vidē un ātrāk un efektīvāk šo vidi uzlabot.

4. ieteikums

Visiem augstskolu pasniedzējiem 2020. gadā jābūt ieguvušiem oficiāli atzītu pedagoģisko izglītību. Augstākās izglītības pasniedzējiem jāuzliek par pienākumu nepārtraukta profesionālā pilnveidošanās.

5. ieteikums

Lemjot par akadēmiskā personāla pieņemšanu darbā un paaugstināšanu amatā, papildus citiem faktoriem jāņem vērā arī viņu pedagoģiskās spējas.

6. ieteikums

Augstskolu direktoriem un rektoriem jāizsaka atzinība augstākās izglītības pasniedzējiem un viņi jāatalgo (piemēram, ar stipendijām un balvām), ja viņi ar savu praktisko vai pētniecisko darbu iegulda lielas pūles, lai uzlabotu mācīšanas un apguves kvalitāti.

7. ieteikums

Mācību programmas jāizstrādā un jāpārrauga, mācību personālam, studentiem, augstskolu beidzējiem un darba tirgus dalībniekiem diskutējot un sadarbojoties. Jāizmanto jaunas pedagoģiskās un apguves metodes, lai studenti iegūtu vajadzīgās prasmes, kas viņiem palīdzēs atrast darbu.

8. ieteikums

To, cik labi studenti ir apguvuši vielu, jāpārbauda, par pamatu ņemot skaidrus un kopīgi apstiprinātus sagaidāmos mācību procesa rezultātus, kas definēti sadarbībā ar visiem attiecīgo priekšmetu pasniedzējiem.

9. ieteikums

Augstākās izglītības iestādēm un valstu politikas veidotājiem sadarbībā ar studentiem jāievieš konsultēšanas, ieteikumu sniegšanas, darbu vadīšanas un studentu grupēšanas sistēmas, lai studentus atbalstītu augstākās izglītības iegūšanā un pēc diploma saņemšanas.

10. ieteikums

Augstākās izglītības iestādēm jāievieš un jāsekmē vairāku priekšmetu aptverošas un starpdisciplīnu pieejas pasniegšanai, apguvei un novērtēšanai, lai studentiem palīdzētu padziļināt izpratni un attīstīt inovatīvu uzņēmēja domāšanas veidu.

11. ieteikums

Augstākās izglītības iestādēm ar valsts pārvaldes un ES atbalstu jāpalīdz saviem pasniedzējiem attīstīt pasniegšanas iemaņas internetā un mācīšanas un apguves formas, kuras ir kļuvušas iespējamas šajā digitalizācijas laikmetā. Tām arī jāizmanto jaunās tehnoloģijas, lai uzlabotu pasniegšanas un apguves kvalitāti.

12. ieteikums

Augstākās izglītības iestādēm savā vispārējā uzdevumā un funkcijās jāiekļauj holistisku internacionalizācijas stratēģiju izstrāde un īstenošana. Lielāka studentu un mācību spēka mobilitāte, studiju programmu starptautiskā dimensija, fakultātes starptautiskā pieredze, pietiekamas angļu un otras svešvalodas prasmes un starpkultūru iemaņas, transnacionāla kursu pasniegšana un grādu piešķiršana un starptautiskas alianses jāpadara par neatņemamiem augstākās izglītības elementiem Eiropā un citur pasaulē.

13. ieteikums

Eiropas Savienībai jāatbalsta šo ieteikumu īstenošana, it īpaši veicinot šo:

inovatīvas pasniegšanas un apguves metodes un pedagoģiskās pieejas;

ieteikumu sniegšanas, konsultēšanas un sagatavošanas metodes;

uzlabotu programmu izstrādi, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas par to, kā cilvēks apgūst zināšanas;

akadēmiskā personāla un palīgpersonāla profesionalizēšanu un izaugsmi;

akadēmiskā personāla mobilitātes un apmaiņas programmas ilgiem periodiem;

sistemātisku un regulāru datu vākšanu par faktoriem, kuri ietekmē pasniegšanas un apguves kvalitāti.

14. ieteikums

Eiropas Savienībai jāpalīdz izveidot Eiropas pedagoģisko un zināšanu apguves akadēmiju, kuru vadītu ieinteresētās personas un kuras pamatā būtu šajā ziņojumā atspoguļotā labā prakse.

15. ieteikums

Pētniekiem, kuri saņem atbalstu no Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un kuri vēlas veidot akadēmisku karjeru, jādod iespēja iegūt pedagoģisku izglītību un jāpalīdz strādāt par pasniedzējiem līdztekus izpētes darbam.

16. ieteikums

Dalībvalstis sadarbībā ar reģioniem ir aicinātas savos partnerību nolīgumos struktūrfondu ietvaros prioritāti piešķirt iniciatīvām, kas atbalsta pedagoģisku iemaņu attīstību, programmu izstrādi un īstenošanu atbilstoši sociālā un darba tirgus vajadzībām un augstākās izglītības, uzņēmējdarbības un pētniecības nozares partnerattiecību nostiprināšanu.

Augstākās izglītības modernizācijas augsta līmeņa darba grupas locekļi

Mērija Makalīze (Mary McAleese), priekšsēdētāja

Mērija Makalīze 1997. —2011. gadā bija Īrijas prezidente. 1973. gadā viņa Karalienes Universitātē (Queen’s University) Belfāstā absolvēja tiesību zinātņu fakultāti un 1974. gadā tika uzņemta Ziemeļīrijas advokātu asociācijā Northern Ireland Bar. 1975. gadā viņa Dublinas Triniti koledžā (Trinity College Dublin) tika iecelta par krimināltiesību, kriminoloģijas un penoloģijas profesori, un 1987. gadā viņa atgriezās Karalienes Universitātē, lai strādātu par profesionālo tiesību zinātņu institūta direktori. 1994. gadā viņa bija pirmā sieviete, kas šajā universitātē kļuva par prorektori.
Agneta Blāda (Agneta Bladh)

Dr. Blāda vada Jenšēpingas Medicīnas zinātņu skolu un Stokholmas Universitātes bibliotēkas padomi. Viņa ir arī Upsalas Universitātes valdes un Oslo un Ākešhusas Lietišķo zinātņu koledžas Norvēģijā padomes, kā arī padomes, kas Norvēģijā gatavo šo abu universitāšu apvienošanu, locekle. Dr. Blāda ir Dānijas Akreditācijas padomes un Zviedrijas Augstākās izglītības iestādes konsultatīvās padomes locekle. No 2004. gada februāra līdz 2009. gada decembrim Dr. Blāda bija Kalmaras Universitātes Zviedrijā rektore. No 1998. līdz 2004. gadam viņa bija valsts sekretāre Zviedrijas Izglītības un zinātnes ministrijā, kas atbild par augstāko izglītību un pētniecību, un no 1995. līdz 1998. gadam viņa ieņēma Augstākās izglītības valsts aģentūras ģenerāldirektores amatu. Agneta Blāda Stokholmas Universitātē (1988. gadā) ir ieguvusi doktora grādu politikas zinātnē.

Vincents Beržers (Vincent Berger)

Vincents Beržers ir Parīzes Didro universitātes rektors. 1990.–2001. gadā viņš strādāja Laboratoire Central de Recherches kā starptautiskā aviācijas nozares uzņēmuma Thales (bijušais Thomson CSF) pārstāvis. 2001. gadā viņš uzsāka profesora darbu Didro Parīzes 7. universitātē un līdz 2006. gadam vadīja kvantu parādību un materiālu laboratoriju. 2002. gadā viņš saņēma Fabrī De Gramona (Fabry-De Gramont) balvu un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Jauno izgudrotāju (MIT Young Innovator) balvu. Viņš ir publicējis ap 150 darbu starptautiskajos žurnālos, un viņam pieder 16 patenti. 2012. gadā izglītības ministre Ženevjēva Fioraso (Genevieve Fioraso) viņu iecēla par Francijas galveno referentu valsts augstākās izglītības un pētniecības jautājumos.

Kristiāns Bode (Christian Bode)

Kristiāns Bode 20 gadus (1990.–2010. g.) bija Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta ģenerāldirektors. Kristiāns Bode studēja jurisprudenci un 1971. gadā Bonnas Universitātē ieguva doktora grādu šajā jomā. Laikā no 1972. līdz 1982. gadam viņš federālajā Izglītības un zinātnes ministrijā ieņēma dažādus vadošus amatus. No 1982. līdz 1990. gadam viņš bija Vācijas rektoru konferences ģenerālsekretārs. Viņš bija viens no Akadēmiskās sadarbības asociācijas Briselē dibinātājiem un vairākas reizes bija tās priekšsēdētāja vietnieks.

Kristiāns Bode ir plaši publicētu darbu autors par visiem augstākās izglītības politikas aspektiem, īpašu uzmanību pievēršot universitāšu starptautiskai sadarbībai. Viņš ir vairāku Vācijas un ārvalstu (Minhenes, Berlīnes, Muskatas, Šanhajas) universitāšu valžu un profesionālo apvienību loceklis.

Jans Mīlfeits (Jan Muehlfeit)

Jans Mīlfeits ir Microsoft Corporation priekšsēdētājs Eiropā. Uzņēmumā Microsoft viņš dažādos amatos strādā vairāk nekā 20 gadus — no 1993. līdz 2000. gadam tā meitasuzņēmumā Čehijā/Slovākijā, un no 2000. līdz 2005. gadam viņš bija atbildīgs par darbību Centrāleiropā un Austrumeiropā. 2005. gadā viņš bija Microsoft valsts sektora komandas priekšsēdētāja vietnieks un 2006. gadā — korporatīvās un valdības stratēģijas priekšsēdētāja vietnieks Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Mīlfeita kungs ir akadēmijas „Uzņēmējdarbība sabiedrībā” (Academy of Business in Society) priekšsēdētāja vietnieks, Junior Achievement valdes loceklis, Eiropas e-prasmju asociācijas līdzpriekšsēdētājs, studentu organizācijas AIESEC (Association Internationale des Etudiants en Sciences Economiques et Commerciales) valdes loceklis un konsultants uzņēmumā Ovum, kas specializējas tehnoloģiju analīzes un konsultāciju sniegšanas jomā. Viņš ir bijis vairāku Eiropas valstu valdību konsultatīvo padomju loceklis informāciju tehnoloģiju, valstu konkurētspējas un izglītības jomā. Viņš arī pārstāv Microsoft Transatlantiskajā biznesdialogā un ir konsultants dažādiem Pasaules Ekonomikas foruma, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Eiropas Politikas centra projektiem. Viņš ir arī Čehijas Nacionālā muzeja valdes loceklis un Starptautiskā uzņēmumu vadītāju foruma (International Business Leaders Forum) uzņēmumu vadītāju padomes loceklis. Viņš ir absolvējis Čehijas Tehnisko universitāti un vēlāk pabeidza vadošo darbinieku sagatavošanas programmas Vortonā, Londonas Ekonomikas skolā un Hārvardā.

Tea Petrina (Tea Petrin)

Tea Petrina ir profesore Ļubļanas Universitātes Slovēnijā ekonomikas fakultātē un arī vada uzņēmējdarbības nodaļu. Viņa ir šīs universitātes senāta locekle. Petrinas kundze ir viesprofesore Masačūsetsas Universitātē Amerstā un Hāsa Uzņēmējdarbības skolā Kalifornijas Universitātē Bērkli. Viņa bija arī Fulbraita profesore Kalifornijas Universitātes Bērkli Starptautisko pētījumu institūtā un Masačūsetsas Universitātes Louelā Rūpniecības konkurētspējas centrā. Viņa ir plaši atzīta uzņēmējdarbības un inovācijas politikas un reģionālo attīstības programmu eksperte. No 1999. līdz 2004. gadam viņa bija Slovēnijas ekonomikas ministre. No 2004. līdz 2008. gadam viņa bija Slovēnijas vēstniece Nīderlandē un ir savas valsts pārstāve Eiropas Mazo uzņēmumu padomē, kā arī Starptautiskās Mazo uzņēmumu padomes locekle. Viņa ir Konkurētspējas institūta konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece, Eiropas Uzņēmējdarbības pētniecības foruma akadēmiskās konsultatīvās padomes locekle un Akadēmiskās pētniecības tīkla valdes locekle. Viņa ir vadījusi Kopu politikas grupu Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorātā (2009.–2010. g.), bijusi Sinerģiju ekspertu grupas locekle Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā (2010.–2011. g.) un laikā no 2013. gada janvāra līdz 2015. gada decembrim — ANO Attīstības politikas komitejas locekle.

Alesandro Skiezaro (Alessandro Schiesaro)

Alesandro Skiezaro ir latīņu literatūras profesors Romas Sapjenzas Universitātē un Sapjenzas Padziļināto studiju skolas direktors. Pēc studijām Pizā, Bērkli un Oksfordā Alesandro Skiezaro lasīja lekcijas Savienotajās Valstīs, tostarp kā klasikas darbu profesors Prinstonā un latīņu valodas profesors Karaļa koledžā (King´s College) Londonā, Apvienotajā Karalistē. Kopš 2008. gada viņš vada Itālijas Universitāšu un pētniecības ministrijas tehnisko sekretariātu.

Luks Cukalis (Loukas Tsoukalis)

Luks Cukalis ir Eiropas integrācijas profesors Atēnu Universitātē un viesprofesors Eiropas koledžā Brigē. Viņš ir Grieķijas Eiropas un ārpolitikas fonda prezidents un ir bijis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja īpašais padomdevējs. Viņš ir bijis pasniedzējs Oksfordas Universitātē, Londonas Ekonomikas skolā, Sciences Po Parīzē un Florensas Eiropas Universitātes institūtā. Viņš ir sarakstījis daudz grāmatu un rakstu par Eiropas integrāciju un starptautisko politikas ekonomiku, kas ir tulkoti vairākās valodās.

Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website