Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 17. jūnijā

Komisija pārskatā aicina veidot uz nākotni vērstu politiku migrācijas jomā

Kā ES un tās dalībvalstis risina migrācijas radītos uzdevumus un izmanto tās sniegtās iespējas? Izvērtējot norises imigrācijas un patvēruma jomā 2012. gadā un 2013. gada sākumā, Komisija šodien publicētajā pārskatā aicina ES rīkoties saskaņotāk.

Tas ietver labi pārvaldītu legālās imigrācijas un integrācijas politikas nostiprināšanu un darbu pie ceļotāju plūsmu modernākas un efektīvākās pārvaldības pie ārējām robežām. Šajā sakarā nepieciešams arī pastiprināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību un rast labākus risinājumus saistībā ar nelikumīgo migrāciju, vienlaikus nodrošinot, ka tiek garantētas imigrantu un patvēruma meklētāju pamattiesības.

Mēs veidojam kopīgu Eiropas patvēruma sistēmu, kas nodrošina aizsardzību un solidaritāti visneaizsargātākajiem cilvēkiem. Daudzi no viņiem ir augsti kvalificēti cilvēki, kuriem jārada iespējas pilnībā izmantot savu potenciālu jaunajā valstī. Tas pats attiecas uz citām migrantu grupām,” sacīja iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma. „Mūsu pieejā migrācijai ir jāatspoguļo kopīgās prioritātes un turpmākās vajadzības. Uz nākotni vērsta politika un politiskā vadība spēs padarīt migrāciju par dinamisku izaugsmes un progresa virzītājspēku," viņa piebilda.

Migrācija kā izaugsmes līdzeklis

Nav vairs ilgi atlicis līdz brīdim, kad Eiropa sāks izjust iedzīvotāju novecošanas un darbaspēka sarukuma ietekmi. Jau tagad, neraugoties uz augsto bezdarba līmeni, visā ES ir aptuveni divi miljoni brīvu darbavietu tādās jomās kā veselības aprūpe, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, pārdošana un finanšu nozare. Kaut arī imigrācija nav vienīgais risinājums, kā novērst šo prasmju trūkumu, tā nepārprotami ir daļa no kopējā risinājuma ES ekonomiskās izaugsmes stratēģijas atbalstam.

ES tiesību akti migrācijas jomā veicina konkrētu migrantu kategoriju piesaisti, piemēram, Zilās kartes direktīva vienkāršo ieceļošanu un uzturēšanos trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieceļo augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (Komisija līdz 2014. gada vidum publicēs ziņojumu par tās īstenošanu). 2012. gadā pavirzījās uz priekšu direktīvas par uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem un direktīvas par sezonas darba ņēmējiem apspriešana, tomēr nepieciešami turpmāki pūliņi, lai panāktu Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanos.

Komisija arī cer, ka tiks panākts ātrs progress saistībā ar tās priekšlikumu, kurā paredzēti skaidrāki un saskaņotāki noteikumi attiecībā uz ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kas ieceļo ES mācību, zinātniskās pētniecības un citu apmaiņas pasākumu ietvaros (IP/13/275 un MEMO/13/281).

Bet vispirmām kārtām dalībvalstīm ir jānodrošina efektīvi pasākumi integrācijas veicināšanai. Migrantiem vajadzētu būt iespējām pilnībā izmantot savu potenciālu vidē, kurā tiek pilnībā ievērotas viņu pamattiesības un kurā viņi var piedalīties mūsu sabiedrības labklājības veidošanā. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis pareizi īstenotu Vienotas atļaujas direktīvu, kurā tiek paredzētas konkrētas līdzvērtīgas tiesības darba ņēmējiem no trešām valstīm.

Uzdevumi, kas jāņem vērā starptautiskās aizsardzības jomā

Pieņemot jaunos noteikumus un standartus par to, kā uzņemt cilvēkus, kuri lūdz aizsardzību, ES ir spērusi vēl soli tuvāk kopējai telpai, kurā aizsardzība un solidaritāte pieejama visneaizsargātākajiem cilvēkiem. Tagad jāpieliek lieli pūliņi, lai īstenotu šos tiesību aktus un panāktu, ka kopējā sistēma darbojas labi un vienoti.

Komisija 2013. gadā plāno vēl vairāk sekmēt praktisku sadarbību, tostarp ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja starpniecību, un veicināt ES iekšējo solidaritāti (ar Grieķiju, ņemot vērā Sīrijas bēgļu pieplūdumu, un attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmēju iekšēju pārvietošanu ES).

Solidaritāte nedrīkstētu apstāties pie ES robežām. Eiropas Bēgļu fonda ietvaros 2012. gadā tika izveidota kopēja ES pārvietošanas programma. Pirmo reizi dalībvalstis vienojās par konkrētu kopīgu ES prioritāšu sarakstu pārvietošanas jomā 2013. gadam. Šīs programmas ietvaros iesaistītās dalībvalstis ir apņēmušās 2013. gadā pārvietot 3962 bēgļus (2012. gadā šis skaits bija 3083). Pašlaik saistībā ar jauno Patvēruma un migrācijas fondu tiek apspriesti pamatprincipi Savienības Pārvietošanas programmai laikposmam no 2014. gada. Komisija ir iecerējusi panākt, ka tiek izveidots vairāk valstu pārvietošanas programmu, un paplašināt jau esošās.

2012. gadā tika panākts arī būtisks progress cilvēku tirdzniecības jautājumu risināšanā (IP/12/619 un MEMO/12/455) un attiecībā uz aizsardzības nodrošināšanu nepavadītiem nepilngadīgajiem, kas katru gadu ierodas ES.

ES politikas risinājumi attiecībā uz migrācijas spiedienu

Saskanīga pieeja nelikumīgās migrācijas jautājumu risināšanai ir priekšnoteikums ticamai legālās migrācijas un mobilitātes politikai.

Līdz 2012. gada beigām visas valstis, kurām ir saistoša Atgriešanas direktīva1, izņemot Islandi, bija paziņojušas Komisijai, ka ir to pilnībā transponējušas. Tādējādi ES ir ļoti tuvu tam, lai tās rīcībā būtu kopīgi atgriešanas standarti, kuros pilnībā ievērotas pamattiesības. Komisija sniegs Paziņojumu par atgriešanu (tas paredzēts 2013. gada decembrī). Tā arī nodrošinās, ka visas dalībvalstis pareizi īsteno direktīvu par sankcijām pret darba devējiem.

Komisija turpinās darbu pie pamattiesību iekļaušanas ES robežpārvaldības pasākumos. Šajā sakarā būtisks potenciāls piemīt Eiropas Robežu uzraudzības sistēmai (EUROSUR), kas palīdzēs atklāt un izsekot mazos kuģošanas līdzekļus. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi oficiāli vienoties par šo priekšlikumu, lai EUROSUR varētu sākt darboties līdz 2013. gada beigām (IP/11/1528 un MEMO/11/896).

Lietpratīgāka vīzu un robežu kontrole izaugsmes veicināšanai

Ceļošanas atvieglojumu uzlabošana trešo valstu valstspiederīgajiem, kas apmeklē ES, ir vēl viens veids, kā padarīt ES ceļotājiem pievilcīgāku.

Komisija ir iesniegusi priekšlikumus robežpārbaudes procedūru vienkāršošanai un stiprināšanai attiecībā uz ārvalstniekiem, kas ceļo uz ES (Viedrobežu pasākumu kopums – IP/13/162 un MEMO/13/141). Tā arī ierosinās, kā ar vīzu politiku vēl vairāk sekmēt izaugsmi un apmaiņu kultūras jomā, atvieglojot ceļošanu likumīgiem ceļotājiem, piemēram, uzņēmējiem, tūristiem, studentiem un jauniešiem (IP/12/1177 un MEMO/12/838).

Starptautiskā dialoga pastiprināšana migrācijas jomā

Pēc tam, kad 2011. gadā tika publicēta vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei (GAMM), 2012. gadā intensīvāk notika starptautiskā līmeņa dialogi un divpusējo nolīgumu izstrāde (tika parakstīta mobilitātes partnerība ar Maroku IP/13/513).

Šā gada laikā Komisija pieņems pārskatu par vispārējās pieejas migrācijai un mobilitātei īstenošanu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta ES migrācijas politikas ārējai dimensijai. Komisija arī nesen izklāstīja savu viedokli par to, kā migrācija un mobilitāte var veicināt attīstību un kā stiprināt pasaules mēroga sadarbību šajā jomā (IP/13/450).

Vispārīga informācija

Gada pārskati par imigrāciju un patvērumu tiek sniegti pēc Eiropadomes lūguma, kas tika pausts saistībā ar 2008. gada Imigrācijas un patvēruma pakta pieņemšanu.

Ceturtajā pārskatā izcelti galvenie notikumi 2012. gadā saistībā ar šīs jomas uzdevumu risināšanu, kā arī sniegti būtiskākie rādītāji par situāciju migrācijas jomā ES. Pārskatam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sniegts visaptverošs, uz faktiem balstīts pārskats par ES un valstu līmenī paveikto.

Daži būtiski rādītāji (skatīt arī datu vizualizāciju par patvērumu un imigrāciju).

  • Saskaņā ar Eurostat datiem 2012. gada 1. janvārī ES kopējais iedzīvotāju skaits bija 503,7 miljoni, kas ir par 1,3 miljoniem vairāk nekā 2011. gadā.

  • ES darbspējīgā vecuma (no 15 līdz 64 gadiem) iedzīvotāju skaits 2012. gadā bija 335,4 miljoni, un paredzams, ka turpmāko 50 gadu laikā tas samazināsies un 2060. gadā būs vien 290,6 miljoni.

  • Vecumatkarības koeficients 2012. gadā sasniedza 26,8 %, un ir paredzams, ka līdz 2060. gadam tas krasi pieaugs līdz pat 52,6 %.

  • 20,7 miljoni trešo valstu valstspiederīgo, kas dzīvo ES, veidoja aptuveni 4,1 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

  • Trešo valstu valstspiederīgajiem 2011. gadā tika izsniegti gandrīz 2,5 miljoni pirmreizējo uzturēšanās atļauju.

  • 2012. gadā patvēruma pieteikumu iesniedzēju kopskaitā, salīdzinot ar 2011. gadu, bija vērojams pieaugums par 9,7 %, un to kopskaits nedaudz pārsniedza 330 000 (kas krietni atpalika no rekordskaita – 425 000 pieteikumu iesniedzēju 2001. gadā).

Noderīgas saites

Ceturtais gada pārskats par imigrāciju un patvērumu

Pārskatam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments

Sesīlijas Malmstrēmas tīmekļa vietne

Sekojiet komisārei Malmstrēmai Twitter

Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne

Sekojiet Iekšlietu ģenerāldirektorātam Twitter

Eiropas Migrācijas tīkls: http://www.emn.europa.eu

Datu vizualizācija par tendencēm patvēruma jomā ES

Datu vizualizācija par migrāciju

Kontaktpersonas :

Michele Cercone (+32 2 298 09 63)

Tove Ernst (+32 2 298 67 64)

1 :

Visas ES dalībvalstis (izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju) un asociētās Šengenas valstis.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site